Amosa, Obadjas un Jonas grāmatas

Amosa 3:3–6 pravietis Amoss minēja, kādus secinājumus mēs varam izdarīt no zīmēm, ko dzirdam vai redzam: ja lauva rēc, tā noteikti ir sagūstījusi laupījumu; ja putns ir noķerts lamatās, tur noteikti ir bijusi ēsma. 7.–8. pantā Amoss attiecina šo pašu loģisko spriešanas metodi uz praviešiem. Kādus secinājumus mēs varam izdarīt, kad pravietis pravieto? Ko vēl tu vari uzzināt par praviešiem Amosa 7:10–15?

Ko Tas Kungs tev ir atklājis caur Saviem praviešiem?

Elders Ulisess Soaress teica, ka „tas, ka mums ir pravieši, liecina par Dieva mīlestību” („Pravieši runā ar Svētā Gara spēku”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. maijs, 99. lpp.). Padomā, kā tu pabeigtu šo teikumu: „Es zinu, ka Dievs mani mīl, tāpēc ka Viņš sūta praviešus, kuri …” Lūk, daži panti, kas var noderēt: 5. Mozus 18:18; Ecēhiēla 3:16–17; Efeziešiem 4:11–14; 1. Nefija 22:2; Mācības un Derību 21:4–6; 84:36–38; 107:91–92.

Ko tu teiktu cilvēkam, kuram šķiet, ka pravieši mūsdienās nav vajadzīgi?

Skat. arī šķirkli „Prophets” no „Topics and Questions” (Tēmas un jautājumi), Evaņģēlija bibliotēka.

Saskaņā ar Amosa 4:6–13, kam, pēc Tā Kunga domām, bija jānotiek pēc tam, kad israēlieši būs piedzīvojuši pārbaudījumus? (Skat. arī Helamana 12:3). Kaut arī tavi pārbaudījumi varētu nebūt Dieva sūtīti, kā tie ir devuši tev iespējas — vērsties pie Viņa?

Lasot Amosa 5:4, 14–15, padomā, kādu žēlastību Tas Kungs pret tevi ir izrādījis. Kā Viņa meklēšana tev ir sniegusi dzīvību?

Lasot Amosa 8:11–12, padomā, kāpēc tieši bads ir labs salīdzinājums dzīvei bez Dieva vārda (skat. arī Jāņa 6:26–35; 2. Nefija 9:50–51; 32:3; Ēnosa 1:4–8). Kā tu zini, ka tu esi garīgi izsalcis?

Šos pantus var attiecināt arī uz Lielo atkrišanu (skat. šķirkli „Apostasy” no „Topics and Questions” (Tēmas un jautājumi), Evaņģēlija bibliotēka). Kā šis garīgais „bads” ir ietekmējis Dieva bērnus? Kā Atjaunošana ir remdējusi tavu garīgo izsalkumu?

Skat. arī video angļu valodā „The Great Apostasy” (Lielā atkrišana), Evaņģēlija bibliotēka.

16:36

Atsaucoties uz Obadijas 1:21, prezidents Gordons B. Hinklijs paskaidroja, ka mēs kļūstam par glābējiem Ciānas kalnā, kad templī saņemam priekšrakstus mirušo labā (skat. „Closing Remarks”, Liahona, 2004. g. nov., 105. lpp.). Kā šī darba veikšana līdzinās tam, ko Glābējs paveica mūsu labā, — kaut vai tikai nelielā mērā? Kā šī darba veikšana ir palīdzējusi tev justies tuvāk Glābējam?

Skat. arī „Holy Temples on Mount Zion”, Hymns, nr. 289.

Ninivē dzīvoja Israēla ienaidnieki, kurus pazina kā varmācīgus un nežēlīgus ļaudis. Jona neticēja, ka viņi būs gatavi nožēlot grēkus. Tev varētu būt interesanti salīdzināt Jonas attieksmi (skat. Jonas 1., 3.–4. nod.) ar Almas un Mosijas dēlu izjūtām (skat. Mosijas 28:1–5; Almas 17:23–25). Kas no tā, ko tu esi mācījies no Jonas 3. nodaļas, tevi iedvesmo dalīties evaņģēlijā pat ar tiem cilvēkiem, kuri nešķiet gatavi mainīties?

Lasot Jonas grāmatu, pievērs uzmanību Tā Kunga žēlastības piemēriem. Kāpēc, tavuprāt, Jona izjuta „lielu vilšanos [un] iedegās dusmās” (Jonas 4:1), kad Tas Kungs izrādīja žēlastību Ninives ļaudīm? Ko, tavuprāt, Tas Kungs centās mācīt Jonam 4. nodaļā? Apdomā, kā tu esi izjutis Viņa žēlastību savā dzīvē. Kas no tā, ko tu esi mācījies no Jonas, var tev palīdzēt būt žēlsirdīgākam?

• Lai palīdzētu bērniem saprast Amosa 3:7, tu varētu kādam no viņiem iečukstēt kādu vienkāršu ziņu un palūgt tajā dalīties ar pārējiem bērniem. Kā šis uzdevums līdzinās tam, ko dara pravietis? Kādēļ Tas Kungs mums dāvā praviešus?

• Lai uzzinātu vairāk par to, ko dara pravieši, tu ar bērniem varētu pārskatīt pašreizējā Baznīcas prezidenta nesenos vēstījumus. Jūs varētu arī nodziedāt kādu dziesmu, piemēram, „Pravietim seko!” (Bērnu dziesmu grāmata, 58. lpp.). Dalieties cits ar citu tajā, kāpēc jūs sekojat Dieva pravietim.

• Aicini bērnus izlikties, ka viņi ir izsalkuši, kamēr tu lasi Amosa 8:11–12. Kāda ir sajūta, kad mēs esam izsalkuši pēc Dieva vārda? Bērni varētu izlikties, ka ēd, kamēr jūs cits ar citu dalāties savos mīļākajos pantos.

• Lai palīdzētu bērniem izprast „badu”, kas tika izjusts pēc Lielās atkrišanas, un to, kā tas noslēdzās ar Atjaunošanu, tu varētu izmantot Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Atkrišana” (Evaņģēlija bibliotēka) vai nodaļu „Pēc Jaunās Derības” (Jaunās Derības stāsti, 167.–170. lpp.). Pastāstiet cits citam, kāpēc jūs esat pateicīgi par to, ka Tas Kungs mūsdienās ir atjaunojis Savu evaņģēliju.

  

  2:52

• Lai palīdzētu bērniem apgūt stāstu par Jonu, jūs varētu pārskatīt nodaļu „Jona” grāmatā Vecās Derības stāsti; skat. arī šīs nedēļas radošo lappusīti). Pēc tam tu varētu pajautāt:

  • Kas notika, kad Jona nepaklausīja Tam Kungam? (Skat. Jonas 1:4–17.)

  • Ko Jona darīja, lai nožēlotu grēkus? (Skat. Jonas 1:10–12; 2:1–4, 9; 3:1–4.)

  • Kas notika, kad Jona paklausīja? (Skat. Jonas 3:5.)

  

  2:30

• Bērniem varētu patikt atstāstīt stāstu par Jonu vai to izspēlēt. Dalieties cits ar citu dažās pieredzēs, kad Tas Kungs vēlējās, lai jūs izdarītu ko tādu, kas jums bija grūti. Kā Viņš jums palīdzēja Viņam paklausīt?

• Bērni varētu iztēloties, ka viņi intervē Jonu par viņa pieredzi. Kādus jautājumus viņi tam uzdotu? Mudini viņus uzdot jautājumus, kas atklās to, ko Jona uzzināja par To Kungu. Ko Jona varētu teikt, piemēram, par Tā Kunga žēlastību? (Skat., piemēram, Jonas 2:7–10; 3:10; 4:2.)

• Palīdzi bērniem izdomāt piemērus, kur Glābējs izrādīja citiem žēlastību, piemēram, Marka 2:3–12, Lūkas 23:33–34 un Jāņa 8:1–11. Tu varētu kopā ar bērniem sameklēt šo piemēru attēlus. Kā mēs varam izrādīt žēlsirdību citiem?