„26. oktobris – 1. novembris. „Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā”: Jeremijas 31.–33., 36. nodaļa; Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Vecā Derība 2026 (2026)
„26. oktobris – 1. novembris. „Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā””, „Nāciet, sekojiet Man!”: Vecā Derība 2026
Jeremiah Lamenting the Destruction of Jerusalem [Jeremija sēro par Jeruzalemes sagrāvi], Rembrants van Reins
26. oktobris – 1. novembris: „Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā”
Jeremijas 31.–33., 36. nodaļa; Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa
Aicinot Jeremiju par pravieti, Tas Kungs teica, ka viņa misija būs „izplēst ar visām saknēm un izraut” (Jeremijas 1:10), un Jeruzalemē bija pa pilnam ļaunuma, ko izplēst un izraut ar visām saknēm. Taču tā bija tikai daļa no Jeremijas misijas — viņš tika aicināts arī „uzcelt un dēstīt” (Jeremijas 1:10). Kas varētu tikt uzcelts vai iedēstīts pamestajās drupās, kas bija palikušas pēc derības tautas dumpošanās? Kā lai mēs atkal ceļam un dēstām, ja grēks vai likstas ir pārvērtušas mūsu dzīvi drupās? Atbilde ir meklējama „taisnīguma atvasē” (skat. Jeremijas 33:15), kas ir apsolītais Mesija. Viņš nes „jaunu derību” (Jeremijas 31:31) — tādu derību, kas prasa vairāk par liekuļotu pielūgsmi. Viņa bauslībai ir jābūt ierakstītai mūsos pašos — mūsu sirdīs. Tieši to Tam Kungam nozīmē būt par mūsu Dievu un mums — par Viņa tautu (skat. Jeremijas 31:33). Tas ir process visa mūža garumā, kura gaitā mēs tik un tā laiku pa laikam pieļaujam kļūdas, kas liek mums sērot. Tomēr, kad mēs kļūdāmies, Tas Kungs apsola: „Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā” (Jeremijas 31:13).
Lai gūtu pārskatu par Raudu dziesmām, skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Jeremijas Raudu Dziesmas”.
Idejas mācībām mājās un baznīcā
Jeremijas 31. un 33. nodaļa
Tas Kungs izvedīs Savu derības tautu no gūsta.
Jeremijas 31. un 33. nodaļā Tas Kungs atzīst, ka gūstā israēlieši pieredzēs „vaimanas un gaužu raudāšanu” (Jeremijas 31:15). Tajā pat laikā Viņš dāvā tiem arī mierinājuma un cerības vārdus. Meklē tos, lasot šīs nodaļas. Kādi apsolījumi ir attiecināmi uz tevi?
Jeremijas 31:31–34; 32:37–42
„Tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.”
Kaut arī israēlieši bija lauzuši savas derības, Jeremija pravietoja par to, ka Tas Kungs atkal slēgs ar viņiem „jaunu” un „mūžīgu derību” (Jeremijas 31:31; 32:40). Kas ir šī derība? Tu varētu meklēt atziņas Svēto Rakstu ceļveža šķirklī „Jaunā un mūžīgā derība”, Evaņģēlija bibliotēka.
Lasot Jeremijas 31:31–34 un 32:37–42, apdomā:
-
Ko tev nozīmē — būt daļai no Dieva derības tautas?
-
Ko nozīmē tas, ka Viņa likums ir ierakstīts tavā sirdī?
-
Ko Tas Kungs apsola, kad tu stājies ar Viņu derībās?
-
Kā jūsu derību attiecības ar To Kungu tevi izmaina?
Kādus solījumus tu esi devis Dievam, piedaloties svētajos priekšrakstos? Kā Viņš izpilda tev dotos solījumus?
Skat. arī Deivids A. Bednārs, „Paliec Manī un Es tevī, tādēļ staigā ar Mani”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2023. g. maijs, 123.–126. lpp.
Jeremijas 36. nod.
Svētajiem Rakstiem piemīt spēks, kas var novērst mani no ļaunā.
Saskaņā ar Jeremijas 36:2–3, kāpēc Tas Kungs pavēlēja Jeremijam pierakstīt viņa pravietojumus? Lasot Jeremijas 36. nodaļu, pievērs uzmanību tam, ko par šiem pravietojumiem domāja minētās personas:
-
Tas Kungs (skat. 1.–3., 27.–31. pantu)
-
Jeremija (skat. 4.–7., 32. pantu)
-
Baruhs (skat. 4., 8.–10., 14.–18. pantu)
-
Jehudis un ķēniņš Jojakīms (skat. 20.–26. pantu)
-
Elnātāns, Delaja un Gemarja (skat. 25. pantu)
Padomā, kādas ir tavas sajūtas attiecībā uz Svētajiem Rakstiem. Kā tie ir palīdzējuši tev novērsties no ļaunā?
Jeremijas 37.–39. nod.
Esi stingrs sekošanā Dieva praviešiem.
Kas Jeremijas 37:1–3, 15–21, 38:1–6, 14–28 liecina par to, ka ķēniņš Cedekija ticēja, ka Jeremija ir Tā Kunga patiesais pravietis? Kas liecina par to, ka viņš tam neticēja? Ko tu mācies no šī salīdzinājuma? Lasot Jeremijas 39. nodaļu, padomā, kāda būtu atšķirība, ja Cedekija un viņa tauta būtu sekojuši pravietim un ievērojuši Tā Kunga baušļus. (Salīdzini to, kas notika ar Cedekiju, ar to, kas notika ar Lehija ģimeni 1. Nefija 1.–2. nodaļā.)
Jeremijas 38:6–13; 39:15–18
Es varu drosmīgi iestāties par to, kas ir pareizi.
Ķēniņa pārvaldnieki uzskatīja, ka Jeremijas pravietojumi mazina karavīru vēlmi cīnīties, tāpēc viņi iemeta Jeremiju netīrā pazemes cietumā (skat. Jeremijas 38:1–4). Kādu iespaidu uz tevi atstāj etiopieša Ebedmeleha rīcība, lasot Jeremijas 38:6–13? Pievērs uzmanību arī svētībai, ko Tas Kungs deva Ebedmeleham Jeremijas 39:15–18.
Kā tu varētu sekot Ebedmeleha piemēram?
Jeremijas raudas
Raudu dziesmu 1., 3. nod.
Tas Kungs var mani atbrīvot no manu grēku izraisītajām ciešanām.
Raudu dziesmas ir dzejas izlase, kas tika sarakstīta pēc Jeruzalemes un tās tempļa sagrāves. Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi, lai tās tiktu saglabātas? Padomā par to, kā Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļā ietvertie salīdzinājumi palīdz tev izprast Israēla tautas dziļās ciešanas. Kādus vēstījumus par cerību Kristū tu esi uzgājis? (Skat. īpaši Raudu dziesmu 3:20–33; skat. arī Mateja 5:4; Jēkaba v. 4:8–10; Almas 36:17–20.)
Prezidents M. Rasels Balards pieminēja vairākas situācijas, kurās cilvēks var zaudēt cerību, un sniedza padomu, kur to meklēt:
„Dažiem no mums var likties, ka mūsu dzīves ir grūtību, vilšanās un bēdu pilnas. Daudzi jūtas pārāk bezpalīdzīgi, lai cīnītos ar haosu, kas pasaulē, šķiet, gūst virsroku. Citi pārdzīvo par ģimenes locekļiem, kuri ātri padodas spēcīgajai vērtības nonicinošajai un morāles standartus gremdējošajai straumei. … Daudzi pat ir atteikušies pieņemt, ka pasaules ļaunumu un cietsirdību ir iespējams labot. Viņi ir zaudējuši cerību. …
… Daži mūsu vidū, iespējams, ir pilnībā zaudējuši cerību grēka un pārkāpuma dēļ. Cilvēks var tik ļoti iegrimt pasaulīgajās lietās, ka neredz izeju un zaudē cerību. Mans lūgums visiem tiem, kuri ir iekrituši šajos pretinieka slazdos, ir — nekad nepadoties! Neatkarīgi no tā, cik bezcerīgs viss var šķist vai cik bezcerīgs viss var kļūt, lūdzu, ticiet, ka jums vienmēr ir cerība. Vienmēr.” („The Joy of Hope Fulfilled”, Ensign, 1992. g. nov., 31.–32. lpp.)
Skat. arī „Kristum ticu es”, Garīgās dziesmas, nr. 73.
Palīdzi citiem uzņemties atbildību par savu mācīšanos. Dažkārt šķiet, ka visvieglākais veids, kā mācīt, ir vienkārši pateikt audzēkņiem to, kas, mūsuprāt, viņiem būtu jāzina. Tomēr vienkāršākais veids ne vienmēr ir tas labākais. Elders Deivids A. Bednārs mācīja: „Mūsu nodomam nevajadzētu būt: „Ko lai es viņiem saku?” Tā vietā mēs sev varētu pajautāt: „Ko es varētu aicināt viņus darīt? Kādus iedvesmotus jautājumus es varētu uzdot, kas, ja vien viņi būs ar mieru uz tiem atbildēt, sāks ieaicināt Svēto Garu viņu dzīvē?”” (Vakars ar Augstāko pilnvaroto, 2020. g. 7. febr., broadcasts.ChurchofJesusChrist.org; skat. arī Mācīšana pēc Glābēja parauga, 25. lpp.). Pastāv daudz veidu, kā palīdzēt audzēkņiem pašiem uzņemties atbildību par savu mācīšanos. Piemēram, šajā izklāstā audzēkņi tiek aicināti pētīt, apdomāt, veidot sarakstus, aplūkot attēlus, piedalīties nodarbībās ar uzskates līdzekļiem, zīmēt, dalīties un pielietot apgūto.
Idejas bērnu mācīšanai
Jeremijas 31:3
Debesu Tēvs un Jēzus mani mīl ar „mūžīgu mīlestību”.
-
Lasot ar bērniem Jeremijas 31:3, viņi tev varētu palīdzēt uzmeklēt priekšmetus (vai to attēlus), kas kalpo ilgu laiku, piemēram, metāla monētu, un dažus priekšmetus, kas tādi nav, piemēram, augli. Jūs varētu parunāt par to, ko nozīmē „mūžīgs”, un pastāstīt cits citam, kā jūs esat izjutuši Debesu Tēva „mūžīgo mīlestību”. Jūs varētu arī kopā nodziedāt kādu dziesmu, piemēram, „Dievs par visiem rūpējas” (Bērnu dziesmu grāmata, 85. lpp.).
Jeremijas 31:31–34; 32:38–41
Dievs man palīdzēs turēt manas derības.
-
Bērniem varētu patikt uzzīmēt sirsniņu un tajā ierakstīt to, ko viņi mācās no Jeremijas 31:31–34 par derību slēgšanu ar Dievu. Jūs varētu izlasīt par derību, ko viņi noslēdz kristoties (skat. Mosijas 18:10, 13), un pārrunāt, ko nozīmē tas, ka šie solījumi ir ierakstīti viņu sirdīs.
Jeremijas 36:1–4
Svētie Raksti ir Dieva vārds.
-
Šīs nedēļas radošā lappusīte varētu palīdzēt bērniem mācīties par Jeremiju, Baruhu un ķēniņu (skat. Jeremijas 36. nodaļu). Viņi varētu arī veikt kustības, kas saskan ar vārdiem Jeremijas 36:4–10, piemēram, veikt pierakstus grāmatā (skat. 4. pantu) un lasīt Svētos Rakstus citiem cilvēkiem (skat. 8., 10. pantu).
-
Jūs ar bērniem varētu aplūkot kādu bērnu grāmatu un Svēto Rakstu eksemplāru un parunāt par to, kas šīm grāmatām ir kopīgs. Kas padara Svētos Rakstus īpašus? Jūs varētu gūt iedvesmu, cits ar citu daloties dažās jums īpašās rakstvietās.
Jeremijas 38:6–13
Es varu iestāties par to, kas ir pareizi.
-
Tu varētu izmantot attēlu izklāsta beigās, lai palīdzētu bērniem iztēloties stāstu par Ebedmelehu Jeremijas 38:6–13. Tu varētu palīdzēt viņiem atrast pantu, kurā Ebedmelehs paveica ko drosmīgu, lai palīdzētu Tā Kunga pravietim. Ko mēs varam darīt, lai parādītu, ka mēs zinām, ka mūsu pašreizējais pravietis ir Dieva aicināts?
Raudu dziesmu 1:1–2, 16; 3:22–26
Glābējs ir dāvājis iespēju man saņemt piedošanu par saviem grēkiem.
-
Lai iepazīstinātu ar Raudu dziesmām, tu bērniem varētu paskaidrot: tā kā israēlieši nebija nožēlojuši grēkus, Jeruzaleme un templis tika iznīcināti. Jūs varētu cits citam pastāstīt, kā jūs būtu jutušies, ja tajā laikā būtu tur dzīvojuši (skat. Raudu dziesmu 1:1–2, 16). Kādu cerību tev ir devis vēstījums Raudu dziesmu 3:22–26?
-
Jūs arī varētu pastāstīt cits citam par gadījumiem, kad jūs esat jutušies bēdīgi par kādu sliktu izvēli, ko esat veikuši. Kas no tā, ko mēs esam uzgājuši Raudu dziesmu 3:22–26, palīdz mums izprast Jēzus Kristus piedāvāto piedošanu?
Lai smeltos papildu idejas, aplūko šī mēneša žurnāla Draugs izdevumu.