„19.–25. oktobris. „Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu”: Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18. un 20. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Vecā Derība 2026 (2026)
„19.–25. oktobris. „Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu””, „Nāciet, sekojiet Man!”: Vecā Derība 2026
Jeremiah [Jeremija], Valters Reins
19.–25. oktobris: „Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu”
Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18. un 20. nodaļa
Sākumā Jeremijam nešķita, ka viņš varētu kļūt par labu pravieti. „Redzi, es neprotu runāt,” viņš iebilda (Jeremijas 1:6). Bet Tas Kungs viņu mierināja, sakot: „Es lieku Savus vārdus tavā mutē.” (9. pants.) Jeremija jutās kā nepieredzējis bērns (skat. 6. pantu karaļa Jēkaba Bībeles tulkojumā angļu valodā), taču Tas Kungs paskaidroja, ka patiesībā viņš ir daudz sagatavotāks, nekā viņam šķiet, — viņš bija iesvētīts šim aicinājumam vēl pirms savas piedzimšanas (skat. 5. pantu). Tā nu Jeremija atmeta savas bailes un pieņēma šo aicinājumu. Viņš brīdināja Jeruzalemes ķēniņus un priesterus, ka izlikšanās par svētajiem viņus nepaglābs. „Bērns”, kuram šķita, ka viņš nemācēs runāt, sāka izjust Dieva vārdu tā, „it kā [viņa] sirdī degtu gaiša uguns”, un vairs nespēja klusēt (Jeremijas 20:9).
Stāsts par Jeremiju ir stāsts arī par tevi. Dievs pazina arī tevi, pirms tu piedzimi, un sagatavoja tevi tavai dzīves misijai. Visa cita starpā, šī misija ietver arī to, ko pareģoja Jeremija: Dieva ļaužu sapulcināšanu, citu pēc cita tos vedot uz Ciānu (skat. Jeremijas 3:14). Un pat, ja tu nezini, ko tieši darīt vai sacīt, tev nevajadzētu bīties, „jo „Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!” saka Tas Kungs” (Jeremijas 1:8, 19).
Lai gūtu pārskatu par Jeremijas grāmatu, skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Jeremija”.
Idejas mācībām mājās un baznīcā
Jeremijas 1:4–19; 7:1–7; 20:8–9
Pravieši ir aicināti runāt Dieva vārdus.
Iedomājies, ka tu runā ar draugu, kurš nekad nav dzirdējis par praviešiem, un tu nolem izskaidrot šo vārdu, izmantojot Jeremijas aicinājumu būt par pravieti Jeremijas 1:4–19. Kas no šajos pantos minētā kaut ko māca par Dieva praviešiem? Tu varētu aplūkot arī Jeremijas 7:1–7, 20:8–9 un garīgo dziesmu „Caur pravieti mūs uzrunā” (Garīgās dziesmas, nr. 13).
Tu arī varētu pastāstīt savam draugam par pašreizējo pravieti. Vai šajos pantos ir kas tāds, kas varētu palīdzēt? Piemēram, ko pravieši mūsdienās „izplēš ar visām saknēm” vai „izrauj”? Ko viņi „uzceļ” un „dēsta”? (Jeremijas 1:10.) Kā tu nāci pie atziņas, ka mūsdienu pravietis ir Dieva aicināts?
Skat. arī Ticības apliecinājumu 1:6, 9; video angļu valodā „Why do we have prophets?” (Kādēļ mums ir pravieši?), ChurchofJesusChrist.org.
Kāpēc mums ir pravieši?
Jeremijas 1:5
Dievs pazina mani jau pirms manas piedzimšanas.
Ko Jeremija uzzināja par sevi Jeremijas 1:5? Kāpēc viņam kā tikko aicinātam pravietim bija svarīgi zināt šo informāciju?
Daudz kas no tā, ko Jeremija uzzināja par sevi Jeremijas 1:5, attiecas arī uz tevi. Dievs tevi pazina jau pirms piedzimšanas un sagatavoja tevi noteiktiem pienākumiem. Lai uzzinātu vairāk par savu dzīvi pirms dzimšanas, izlasi Almas 13:1–4; Mācības un Derību 138:53–56 un Ābrahāma 3:22–23. Tu varētu izveidot sarakstu ar patiesajām mācībām, ko esi atklājis. Kāpēc tev ir svarīgi zināt šo informāciju?
Lai uzzinātu, kā šīs patiesās mācības ietekmēja eldera Ahmada S. Korbita dzīvi, studē viņa vispārējās konferences vēstījumu „Jūs varat sapulcināt Israēlu!” (Liahona, 2021. g. maijs, 63.–63. lpp.). Kā zināšanas par tavu pirmslaicīgo dzīvi ietekmē to, kā tu dzīvo šo laicīgo dzīvi?
Lūk, ko prezidents Rasels M. Nelsons teica par tavu pirmslaicīgo dzīvi:
„Jūsu Debesu Tēvs pazīst jūs jau ļoti ilgu laiku. Jūs, Viņa dēli un meitas, tikāt izvēlēti nākt pasaulē tieši šajā laikā, lai vadītu Viņa diženo darbu uz šīs Zemes. Viņš izvēlējās jūs nevis kādu miesīgo pazīmju dēļ, bet gan tādēļ, ka jums piemīt tādas garīgās īpašības kā, piemēram, drosme, drošsirdība, sirds godaprāts, slāpes pēc patiesības, alkas pēc gudrības un vēlme kalpot apkārtējiem.
Dažas no šīm īpašībām jūs attīstījāt jau pirmslaicīgajā dzīvē. Citas jūs varat attīstīt šeit, uz Zemes, nemitīgi pēc tām tiecoties” („Lēmumi visai mūžībai”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 107. lpp.).
Padomā par dažām situācijām, ar ko tu varētu saskarties, kurās būtu svarīgi atcerēties šīs patiesās mācības par tavu pirmslaicīgo dzīvi. Kā tu sev varētu atgādināt šīs patiesās mācības?
Skat. arī Rasela M. Nelsona vispārējās konferences uzrunu „Lēmumi visai mūžībai”, Liahona, 2013. g. maijs, 106.–109. lpp.; Tēmas un jautājumi, „Foreordination”, „Pirmslaicīgā dzīve”, Evaņģēlija bibliotēka.
Jeremijas 2:13 Tas Kungs salīdzināja tautas garīgo stāvokli ar „caurām akām” un Sevi ar „dzīvā ūdens avotu”.
Jeremijas 2. un 7. nodaļa
„Tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu.”
Israēlieši dzīvoja ļoti sausā reģionā, kur viņi tik vērtīgo ūdeni uzglabāja pazemes rezervuāros, ko dēvēja par ūdens tvertnēm. Ko, tavuprāt, varētu simbolizēt Jeremijas 2:13 minētās „caurās akas” jeb caurās ūdens tvertnes? Kādēļ ūdens iegūšana no avota varētu būt pārāka par paļaušanos uz ūdens rezervuāru? Ko tas nozīmē — atstāt „dzīvā ūdens avotu”? Lasot Jeremijas 2. un 7. nodaļu, pievērs uzmanību tam, kā cilvēki atstāja Tā Kunga dzīvā ūdens avotu (skat., piemēram, Jeremijas 2:26–28; 7:2–11). Kāpēc „dzīvā ūdens avots” ir labs simbols tam, ko Glābējs sniedz tev? Padomā par to, kā tu saņem dzīvo ūdeni.
Jeremijas 7. nodaļa ir adresēta cilvēkiem, kuri iegāja „Tā Kunga namā … pielūgt To Kungu”, taču viņu rīcība nesaskanēja ar viņu ārējo dievbijību (skat. 2.–11. pantu). Kādus vēstījumus, tavuprāt, Tas Kungs tev sniedz 21.–23. pantā?
Izmanto uzskates līdzekļus. Tā Kunga pravieši bieži salīdzina garīgās patiesības ar pazīstamiem priekšmetiem. Arī tu vari darīt to pašu, mācoties un mācot evaņģēliju. Piemēram, lai atainotu Jeremijas 2:13, tu varētu ieliet ūdeni ieplīsušā vai saplīsušā traukā vai padzerties no dzeršanas strūklakas. Kā Jēzus līdzinās „dzīvā ūdens avotam”? (Jeremijas 2:13.) Kā mēs varam padzerties Viņa dzīvo ūdeni?
Jeremijas 3:14–18; 16:14–21
Tas Kungs sapulcinās Savus ļaudis.
Jeremijas 16:14–15 Jeremija salīdzināja Israēla sapulcināšanu pēdējās dienās ar Israēla izceļošanu no Ēģiptes. Kādēļ, tavuprāt, sapulcināšana Dieva ļaudīm ir svarīgāka par izceļošanu?
Kas Jeremijas 3:14–18 un 16:14–21 norāda uz to, kā notiek sapulcināšana?
Savā vēstījumā „Israēla cerība” prezidents Rasels M. Nelsons, tāpat kā Jeremija, mācīja, ka Israēla sapulcināšana „ir vissvarīgākais [darbs], kas šodien notiek uz Zemes” (pasaules mēroga svētbrīdis jauniešiem, 2018. g. 3. jūn., Evaņģēlija bibliotēka). Izlasi vai noklausies viņa vēstījumu un noskaidro, vai tu vari atklāt, (a) kā prezidents Nelsons definē Israēla sapulcināšanu, (b) kā viņš raksturo tās nozīmību un (c) kā tu vari tajā piedalīties.
Vairāk informācijas meklē šī mēneša žurnāla Liahona un Jauniešu spēkam izdevumos.
Idejas bērnu mācīšanai
Jeremijas 1:5
Debesu Tēvs mani pazina, pirms es piedzimu.
-
Lai iepazīstinātu ar svarīgo patieso mācību, kas mācīta Jeremijas 1:5, tu varētu parādīt bērniem attēlu ar jaundzimušo (vai, ja iespējams, jūs varētu aplūkot savu bērnu fotogrāfijas zīdaiņa vecumā). Pajautā bērniem, vai viņi zina, kur viņi dzīvoja, pirms piedzima. Jūs varētu arī kopā nodziedāt dziesmu, kas māca par mūsu pirmszemes dzīvi, piemēram, „Kādreiz mēs dzīvojām Debesīs” (Bērnu dziesmu grāmata, 140. lpp.).
-
Ja bērni vēlas uzzināt vairāk, tu varētu viņiem palīdzēt sameklēt Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Pirmslaicīgā dzīve”. Viņi varētu meklēt atbildes uz jautājumiem par pirmslaicīgo dzīvi — „kurš”, „kad” un „ko”.
Jeremijas1:4–19
Pravieši ir aicināti, lai runātu Tā Kunga vārdus.
-
Tu varētu parādīt mūsdienu pravieša attēlu vai praviešu attēlus no Svētajiem Rakstiem (dažus attēlus vari atrast Baznīcas žurnālos, Evaņģēlija mākslas darbu grāmatā un rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!”). Pajautā bērniem, ko viņi zina par šiem praviešiem.
-
Lai mācītu par to, ko dara pravieši, tu varētu izraudzīties dažus noderīgus pantus no Jeremijas 1. nodaļas, piemēram, 5., 7., 10. un 19. pantu. Katrs bērns varētu izvēlēties vienu no šiem pantiem, to izlasīt un pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši par praviešiem.
Jeremijas 16:14–16
Es varu palīdzēt Debesu Tēva bērniem atgriezties pie Viņa.
-
Kamēr tu lasi Jeremijas 16:16, bērni varētu izlikties, ka viņi „zvejo” vai „medī” priekšmetus, kas atrodas istabā. Prezidents Rasels M. Nelsons ir salīdzinājis šajā pantā minētos zvejniekus un medniekus ar misionāriem (skat. „Izkaisītā Israēla sapulcināšana”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2006. g. nov., 81. lpp.). Ko misionāri dara? Kā mēs varam palīdzēt „zvejot“” un „medīt” izklīdināto Israēlu? (Skat. video angļu valodā „A Message for Children from President Rasel M. Nelson”, ChurchofJesusChrist.org).
3:30Video: A Message for Children from President Russell M. Nelson
Jeremijas 18:1–6
Es varu ļaut Tam Kungam vadīt manu dzīvi līdzīgi tam, kā podnieks veido mālu.
-
Studējot šos pantus, jūs varētu pārrunāt vai parādīt to, kā tiek darināti māla trauki (skat. attēlu šī nodarbības izklāsta beigās). Ko Tas Kungs vēsta mums Jeremijas 18:1–6? Ko tas nozīmē — būt kā mālam Tā Kunga rokās? (Skat. arī Jesajas 64:8.) Lai izlasītu vēl kādu stāstu, kur mēs tiekam pielīdzināti podnieka mālam, skat. eldera Ričarda Dž. Meinsa vispārējās konferences runu „Kristum pievērsta dzīve sniedz prieku” (Liahona, 2015. g. nov., 27.–30. lpp.).
Lai smeltos papildu idejas, aplūko šī mēneša žurnāla Draugs izdevumu.