Jesajas 50.–57. nod.

Kaut arī israēlieši pavadīja gūstā daudzus gadus un kaut arī šis gūsts bija nācis pār tiem viņu pašu slikto izvēļu dēļ, Tas Kungs vēlējās, lai tie cerīgi raudzītos nākotnē. Kas no tā, ko tu atrodi Jesajas vēstījumā, tev sniedz cerību? Šī tabula tev varētu palīdzēt studijās:

Skat. arī Mosijas 12:20–24; 15:13–18; 3. Nefija 20:29–46; Mācības un Derību 113:7–10; Rasels M. Nelsons, „Stājieties pretī nākotnei ar ticību”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 73.–76. lpp.

Svētajos Rakstos ir tikai dažas nodaļas, kur Jēzus Kristus izpērkošā misija tiek aprakstīta vēl daiļrunīgāk par Jesajas 53. nodaļā paustajiem vārdiem. Tu varētu veikt šādus uzdevumus, lai labāk izprastu un pielietotu šīs spēcīgās mācības:

• Padomā vai pārrunā, kā stāstos un filmās bieži vien tiek atainoti varoņi, kuri izglābj cilvēkus. Salīdzini šos varoņus ar Glābēja raksturojumu Jesajas 53. nodaļā.

• Izlasot katru pantu, ieturi pauzi, lai apdomātu Glābēja ciešanas — tās „ciešanas”, „sāpes” un pārkāpumus”, ko Viņš panesa visu cilvēku un konkrēti tavā labā. Lasot tu varētu aizstāt tādus vārdus kā „mēs” un „mūsu” ar vārdiem „es” un „manas”. Kādas sajūtas un pārdomas tevī raisa minētie panti?

• Tu varētu noskatīties video „My Kingdom Is Not of This World” (Mana valstība nav no šīs pasaules) Evaņģēlija bibliotēkā un apdomāt, kā tika piepildīti Jesajas 53. nodaļā ietvertie pravietojumi. Kādas ciešanas un sāpes Glābējs ir panesis tavā labā? Mini dažus piemērus.

  

  5:25

• Uzmeklē attēlus, kuros ir atainoti notikumi, kas ir saistīti ar Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu (skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmatu, nr. 56–60). Pēc tam tu varētu atrast frāzes Jesajas 53. nodaļā, kas apraksta attēlos atainotos notikumus. Ko šīs mācības tevi iedvesmo darīt?

Skat. arī „Mira reiz dižais Pestītājs”, Garīgās dziesmas, nr. 116

Mums visiem gadās brīži, kad savu grēku un vājību dēļ mēs jūtamies atsvešināti no Tā Kunga. Daži pat ir atmetuši cerību, ka Viņš jelkad tiem piedos. Jesajas 54. un 57. nodaļa ir lieliskas nodaļas, ko palasīt, lai šādos brīžos atgūtu pārliecību un drosmi. Kuri vārdi it īpaši Jesajas 54:4–10, 57:15–19 tev māca, ko Glābējs pret tevi jūt? Kā šīs zināšanas par Viņu maina tavu dzīvi?

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs mācīja:

„Nav svarīgi, cik izpostītas izskatās mūsu dzīves. Nav svarīgi, cik asinssārti ir mūsu grēki, cik dziļš — mūsu rūgtums, cik vientuļas, pamestas vai salauztas ir mūsu sirdis. Pat tie, kuriem ir zudusi cerība, kuri dzīvo izmisumā, kuri ir nodevuši uzticību, zaudējuši godprātību vai novērsušies no Dieva, ir uzceļami no jauna. …

Šī ir evaņģēlija priekpilnā vēsts: pateicoties mīlošā Debesu Tēva mūžīgajai laimes iecerei un Jēzus Kristus bezgalīgajam upurim, mēs ne tikai varam tikt izpirkti no mūsu kritušā stāvokļa un darīti šķīsti, bet arī varam būt pārāki par pasaulīgo un kļūt par mūžīgās dzīves mantiniekiem, baudot neaprakstāmo Dieva godību” („Viņš jūs cels Sev uz pleciem un vedīs jūs mājās”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. maijs, 102. lpp.).

Skat. arī Patrika Kīrona vispārējās konferences runu „Dieva nolūks ir — atvest jūs mājās”, Liahona, 2024. g. maijs, 87.–89. lpp.

Israēla tauta ir tikusi uzskatīta par Dieva derības ļaudīm paaudžu paaudzēs. Taču Dieva iecere allaž ir bijusi plašāka par vienas tautas mērogu, jo „visi izslāpušie” ir aicināti „[nākt] pie ūdens” (Jesajas 55:1). Paturi to prātā, lasot Jesajas 55. un 56. nodaļu, un apdomā, ko tas nozīmē — būt par Dieva ļaudīm. Kāds ir Dieva vēstījums tiem, kuri jūtas pilnībā nošķirti no Viņa? (Skat. Jesajas 56:3.) Tu varētu atzīmēt pantus, kuros ir aprakstīta to cilvēku attieksme un rīcība, kuri ievēro Viņa derību (skat. Jesajas 56:4–7).

• Bērniem varētu būt interesanti sameklēt tādus vārdus kā „mosties”, „celies” un „apjozies ar spēku” Jesajas 51:9, 17; 52:1–2, 9 un tad tos parādīt ar kustībām. Pēc tam jūs varētu parunāt par to, ko nozīmē — pamosties, piecelties un garīgi apjozties ar spēku. Ko Tas Kungs šajos pantos lūdz mums darīt?

• Bērni varētu izlasīt arī Jesajas 51:1, 4, 7 un uzzināt, ko Tas Kungs uzrunā un ko Viņš vēlas, lai viņi darītu. Ko nozīmē— uzklausīt To Kungu? Kā mēs varam parādīt Tam Kungam, ka mēs Viņu uzklausām?

• Jūs ar bērniem varētu aplūkot vairākus attēlus, kur ir atainotas Jēzus Kristus ciešanas un nāve (piemērus skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmatā, nr. 56, 57, 58). Pēc tam jūs varētu kopā izlasīt Jesajas 53:3–6, 9 un sameklēt vārdus, kas raksturo attēlos redzamo. Palīdzi bērniem saprast, ka Jesaja dalījās šajās patiesajās mācībās simtiem gadu pirms šiem notikumiem. Kāpēc cilvēkiem bija svarīgi zināt par šiem notikumiem tik senā pagātnē, pirms tie vēl bija notikuši? (Skat. Almas 39:15–19.)

• Kad bērni būs izlasījuši Jesajas 53:4 — „Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas” —, viņi varētu mēģināt pacelt kādu smagu priekšmetu (vai izlikties, ka to paceļ). Parunājiet par to, ka „sērgas” (jeb bēdas) un „ciešanas” var būt ļoti grūti nēsāt sev līdzi, jo tās ir ļoti smagas. Kāpēc Jēzus cieta par mūsu bēdām, ciešanām un vājībām vai grēkiem? (Skat. arī Almas 7:11–12.)

• Mācot bērniem Jesajas 55:6, tu varētu kaut kur klasē paslēpt Jēzus attēlu. Tu varētu aicināt viņus to atrast un nosaukt vienu veidu, kā viņi var „meklē[t] To Kungu, kamēr Viņš atrodams.” Dziesma „Tam Kungam kopš mazotnes tuvošos” (Bērnu dziesmu grāmata, 67. lpp.) varētu sniegt viņiem dažas idejas. Pēc tam tu varētu ļaut kādam no bērniem paslēpt attēlu un atkārtot šo uzdevumu.

• Izlasot Jesajas 55:9, bērniem varētu patikt nostāties uz soliņa un pastāstīt, kā viss izskatās, kad atrodies „augstāk”. Vai arī viņi varētu uzzīmēt, ko viņiem nozīmē Jesajas 55:9. Pēc tam jūs varētu pārrunāt, kādā ziņā Tā Kunga ceļi ir augstāki par mūsu ceļiem. Piemēram, kā Viņš izturas pret grēciniekiem? (Skat. Marka 2:15–17.) Kā Viņš vada citus? (Skat. Mateja 20:25–28.) Pastāsti bērniem, kā tu esi iemācījies paļauties uz Tā Kunga augstākajiem ceļiem (veidiem) un domām.