“Yim Hli Ntuj 19–25: ‘Nws lub Hwj Chim Ua Txuj Ci Tseem Ceeb Yuav Tsom Kwm.’ Amas 53–63,” Los, Nrog Kuv Mus—Siv hauv Tsev thiab lub Koom Txoos: Phau Ntawv Maumoos 2024 (2023)
“Yim Hli Ntuj 19–25. Amas 53–63,” Los, Nrog Kuv Mus—Siv hauv Tsev thiab lub Koom Txoos: 2024 (2023)
Ob Txhiab tug Tub Rog Hluas, los ntawm Arnold Friberg
Yim Hli Ntuj 19–25: “Nws lub Hwj Chim Ua Txuj Ci Tseem Ceeb Yuav Tsom Kwm”
Amas 53–63
Piv rau cov Neeg Lamas tej pawg tub rog, Hilamas “pawg tub rog [hluas] uas tsawg tsawg” (Amas 56:33) ntshe yeej tsis tau cov Neeg Lamas. Tsis yog lawv muaj tsawg tsawg xwb, Hilamas cov tub rog “lawv txhua tus tseem hluas heev,” thiab “lawv ib txwm tsis tau sib ntaus sib tua dua li” (Amas 56:46–47). Peb cov uas xav tias tej lub sij hawm muaj cov yeeb ncuab suav tsis txheeb thiab muaj coob dhau thaum peb tawm tsam Dab Ntxwg Nyoog thiab cov phem hauv lub ntiaj teb hauv hnub nyoog kawg no los tej zaum peb yuav paub lawv tau xav li cas.
Tiam sis Hilamas pawg tub rog muaj tej yam uas cov Neeg Lamas tsis tau muaj, tej uas tsis yog neeg coob los sis tej txuj ci ua rog. Lawv tau xaiv Hilamas, ib tug yaj saub, coj lawv (saib Amas 53:19); “lawv niam tau qhia lawv hais tias, yog lawv ntseeg, Vajtswv yuav cawm lawv dim” (Amas 56:47); thiab “lawv txoj kev ntseeg loj heev rau tej uas lawv niam tau qhia kom lawv ntseeg.” Yog li ntawd, “Vajtswv lub hwj chim ua txuj ci tseem ceeb” tau pov hwm lawv (Amas 57:26). Thaum peb raug tej yam dab tsi hauv peb lub neej, peb muaj peev xwm ua siab loj. Peb kawm los ntawm Hilamas pawg tub rog tias “muaj ib tug Vajtswv uas ncaj, thiab tus uas ntseeg, ces nws lub hwj chim ua txuj ci tseem ceeb yuav tsom kwm tus ntawd” (Amas 57:26).
Tej Tswv Yim Pab Qhia hauv Tsev thiab lub Koom Txoos
Amas 53:10–22; 56:43–49, 55–56; 57:20–27; 58:39–40
Kev ntseeg Vajtswv pab kuv kov yeej kev ntshai.
Yog tias tsis muaj lawv txoj kev ntseeg, ntshe Hilamas pawg tub rog yeej yuav ntshai heev. Tiam sis vim lawv muaj kev ntseeg, lawv paub vim li cas yuav tsum ua siab loj. Thaum koj nyeem txog lawv nyob hauv Amas 53–58, nrhiav tej yam uas pab tau koj siv txoj kev ntseeg Yexus Khetos kom kov yeej tej yam uas ua rau koj ntshai. Cia li xav seb puas tsom ntsoov rau tej nqe no: Amas 53:10–22; 56:43–49, 55–56; 57:20–27; thiab 58:39–40. Daim phiaj no pab tau koj sau tej yam uas koj nrhiav tau.
|
Hilamas cov tub rog hluas tej cwj pwm: | |
|
Vim li cas lawv txoj kev ntseeg Khetos muaj zog heev: | |
|
Lawv ua dab tsi kom muab siab rau ntseeg Khetos: | |
|
Vajtswv tau foom tej koob hmoov twg rau lawv: |
Kom kov yeej tej yam uas tawm tsam peb sab ntsuj plig, peb yuav tsum muaj Yexus Khetos lub hwj chim. Koj yuav ua li cas kom txais tau Nws lub hwj chim? Nrhiav tej lus teb nyob hauv Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson zaj lus “Txais Tau Yexus Khetos lub Hwj Chim rau Hauv Peb lub Neej” (Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2017, 39–42). Tej zaum koj yuav xav muab nws cov lus ntuas piv rau tej yam uas Hilamas cov tub rog ua.
Tom qab kawm txog tej no, cia li xav txog tej yam uas tawm tsam koj sab ntsuj plig. Sau tej yam uas koj txais kev tshoov siab ua kom koj muab siab rau ntseeg Yexus Khetos.
Kuj saib Neil L. Andersen, “Raug Mob,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj. 2018, 83–86; “Tso Siab Ruaj Nrees rau Kev Ntseeg,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 254; “Drawing upon the Power of God in Our Lives” (vidi-aus), Txoj Moo Zoo cov Ntawv; Txoj Moo Zoo tej Ntsiab Lus, “Faith in Jesus Christ,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.
Lawv Tau Ntseeg los ntawm Joseph Brickey
Cov uas coj raws li Yexus Khetos tsis chim sai sai.
Hilamas thiab Pehaulas muaj tej yam uas tsim nyog ua rau nkawd tu siab. Hilamas tsis tau txais kev txhawb nqa rau nws tej pawg tub rog, thiab Maulaunais liam Pehaulas hais tias nws tsis pub kev txhawb nqa ntawd (saib Amas 58:4–9, 31–32; 60). Koj xav li cas txog tej yam uas lawv tau ua nyob hauv Amas 58:1–12, 31–37 thiab Amas 61? Koj xav tias yog vim li cas lawv thiaj tau ua li no?
Txwj Laug David A. Bednar hais txog Pehaulas tus yam ntxwv ua lub siab muag thiab qhia tias “tus yam ntxwv zoo tshaj plaws thiab muaj nqis tshaj plaws txog kev muaj siab mos siab muag yog los ntawm tus Cawm Seej Nws tus kheej” (“Muaj lub Siab Mos Siab Muag thiab Txo Siab Txo Ntsws,” Liyahaunas, May 2018, 32). Cia li xav seb tus Cawm Seej tau ua li cas kom qhia tias Nws muaj lub siab mos siab muag. Saib, ua piv txwv, Mathais 27:11–26; Lukas 22:41–42; Yauhas 13:4–17. Koj yuav ua li cas kom coj raws li Nws tus yam ntxwv?
Kuv muaj kev lav ris txhawb nqa cov tib neeg ib puag ncig kuv.
Maulaunais sau rau Pehaulas tias Vajtswv muab kev lav ris rau Pehaulas kom nws saib xyuas tej yam uas cov Neeg Nifais pawg tub rog yuav tsum tau. Koj kawm dab tsi los ntawm Amas 60:7–14 txog txoj kev saib xyuas cov neeg uas xav tau kev pab? Koj ua tau dab tsi kom haj yam paub thiab pab lwm tus?
Yog kuv txo hwj chim, ces tej kev raug txom nyem yuav ua rau kuv lub siab tig mus rau tus Tswv.
Muab ib lub qe thiab ib lub qos yaj ywm rau hauv ib lub lauj kaub uas muaj dej npau kom pab koj xav seb koj xaiv tau lub siab “muag” los sis lub siab “tawv” thaum koj raug kev sim siab. Thaum koj lub qe thiab lub qos yaj ywm tab tom npau, kawm Amas 62:39–51, thiab saib seb cov tib neeg xav li cas txog Hilamas txoj kev qhuab qhia tom qab lawv tau nrog cov neeg Lamas ua rog ntev. Ces tej zaum koj yuav xav muab lub sij hawm no piv rau thaum nws nyuam qhuav pib qhuab qhia 13 xyoo tas los (saib Amas 45:20–24). Cov Neeg Nifais tau ua txawv li cas txawm lawv raug txom nyem ib yam? Tom qab muab lub qe thiab lub qos yaj ywm hau tas, cia li qhib lub qe thiab hlais lub qos yaj ywm. Dej npau ua rau lub qe thiab lub qos yaj ywm zoo li cas? Koj kawm dab tsi txog qhov uas peb xaiv ua li cas thaum peb raug kev txom nyem? Koj yuav ua li cas kom tig mus rau Vajtswv thaum koj raug kev txom nyem?
Siv tej yam los ntawm koj lub neej nyob hauv tsev. Yog koj qhia hauv koj tej chav kawm hauv lub Koom Txoos, nug cov mej zeej seb lawv puas kam qhia txog tej yam lawv tau kawm hauv lawv tsev. Piv txwv hais tias, saib seb lawv tau kawm dab tsi txog kev txom nyem thiab kev txo hwj chim los ntawm txoj kev hau qe thiab hau qos yaj ywm.
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib tej phau xov xwm Liyahaunas thiab Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas rau lub hlis no.
Tej Tswv Yim Pab Qhia cov Me Nyuam
Kuv yuav rau siab ntseeg Vajtswv ib yam li Hilamas cov tub rog hluas.
-
Koj siv tau cov ntaub ntawv xws li cov duab hauv tus txheej txheem qhia no kom qhia zaj dab neeg txog Hilamas cov tub rog thiab “Tshooj 34: Hilamas thiab 2,000 tus Tub Rog Hluas” (Cov Dab Neeg hauv Phau Ntawv Maumoos, 93–94). Phab ntawv ntxim ua rau lub lim tiam no pab tau koj cov me nyuam xav txog tej yam uas lawv ua tau kom zoo li Hilamas pawg tub rog. Xav seb puas qhia txog cov tub rog hluas tej tus cwj pwm nyob hauv Amas 53:20–21 kom pab lawv pib xav li ntawd. Tej zaum nej kuj yuav xav hu nkauj “We’ll Bring the World His Truth” (Children’s Songbook, 172–73) ua ke.
Kuv yuav rau siab ntseeg tej yam uas kuv niam thiab txiv qhia kuv nrog kev ncaj ncees.
-
Hilamas cov tub rog hluas tsom ntsoov rau lawv niam txoj kev ntseeg thaum lawv raug teeb meem. Tej zaum koj nyeem tau Amas 56:46–48 nrog koj cov me nyuam thiab caw lawv los mloog seb cov tub hluas no niam qhia lawv dab tsi txog kev ntseeg. Tej zaum koj yuav xav nug lawv seb lawv tau kawm dab tsi los ntawm lawv niam thiab txiv—los sis lwm cov neeg laus uas muaj kev ntseeg—txog tus Cawm Seej. Vim li cas yuav tsum “ua raws nraim li” tej yam uas tau txib yus ua? (Amas 57:21).
-
Koj yuav ua li cas—ib yam li cov niam ntawm cov tub rog hluas—xwv kom koj cov me nyuam paub txog koj txoj kev ntseeg Vajtswv? Ib txoj kev yog qhia txog qhov uas koj txoj kev ntseeg hloov koj lub neej li cas. Piv txwv tias, Nws tau “txhiv koj dim” li cas thaum koj “tau ntseeg”?
Lub Noob ntawm Kev Ntseeg, los ntawm Jay Ward
Kuv muaj peev xwm ua raws li kuv tej kev khi lus nrog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.
-
Tej zaum koj cov me nyuam qhia tau txog ib lub sij hawm thaum ib tug neeg tau cog lus thiab ua raws li tej lus cog tseg. Lawv xav li cas thaum tus neeg ntawd ua raws li nws tej lus cog tseg? Koj kuj nyeem tau Amas 53:10–18 thiab caw koj cov me nyuam saib seb Hilamas, Amoos cov neeg, thiab cov tub ntawm Amoos cov neeg tau cog lus thiab ua raws li tej lus cog tseg, los sis tej kev khi lus li cas. Tej zaum koj yuav xav qhia seb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau ua li cas kom foom koob hmoov rau koj thaum koj ua raws li koj tej kev khi lus.
Kuv muaj peev xwm xaiv kom tsis txhob npau taws.
Xav seb koj puas caw cov me nyuam xav txog ib lub sij hawm thaum lawv tau raug liam hais tias lawv tau ua dab tsi thaum lawv tsis tau ua. Qhia lawv tias Pehaulas tau raug iab liam thiab (saib Amas 60–61; kuj saib “Chapter 35: Thawj Tub Rog Maulaunais thiab Pehaulas,” Cov Dab Neeg hauv Phau Ntawv Maumoos, 95–97). Nej ib leeg zuj zus nyeem tej nqe ntawm Amas 61:3–14 kom paub seb Pehaulas teb li cas. Pehaulas ua li cas thaum Maulaunais iab liam nws? Saib Amas 61:2–3, 8–9. Peb kawm dab tsi txog kev zam txim los ntawm tus Cawm Seej tus yam ntxwv? (saib Lukas 23:34).
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib phau xov xwm Phooj Ywg rau lub hlis no.
Muaj Tseeb Tiag, Twb Suav Txhua Tus Lawm, los ntawm Clark Kelley Price