2020–2024
Tus Tub Ua Txhaum thiab txoj Kev Mus Tsev
Kaum Hli Ntuj xyoo 2023 lub tuam rooj sab laj


14:32

Tus Tub Ua Txhaum thiab txoj Kev Mus Tsev

Txawm yog tej yam uas nej xaiv tau coj nej mus deb ntawm tus Cawm Seej thiab Nws lub Koom Txoos, tus Kws Kho Mob yeej sawv ntawm txoj kev uas tos txais nej los tsev.

Muaj Ib tug Txiv Neej Muaj Ob tug Tub

Ib txhia hais tias yog zaj dab neeg zoo tshaj plaws.1 Vim twb tau muab txhais ua ob peb txhiab yam lus nyob thoob plaws lub ntiaj teb, nyaj thaum ob txhiab xyoos tas los, nyob thoob plaws lub ntiaj teb no twb tsis muaj ib hnub uas ib tug neeg tsis tau hais zaj dab neeg no.

Yexus Khetos yog tus uas hais zaj no, peb tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim, tus uas tau los rau lub ntiaj teb kom “os cawm tus uas yuam kev lawm.”2 Nws pib hais dab neeg los ntawm tej lus no: “Muaj ib tug txiv neej muaj ob tug tub.”3

Ces peb kawm txog ib yam uas ua rau peb mob siab. Ib tug tub4 qhia nws txiv tias nws tsis xav nyob hauv tsev ntxiv. Nws xav muaj kev ywj siab. Nws xav muab nws kab lig kev cai thiab nws niam nws txiv tej lus qhia tso tseb. Nws thov kom nws txiv muab nws lub cuab tam rau nws—tam sim no.5

Nej xav li cas tus txiv tsev tau xav li cas thaum nws hnov qhov no? Thaum nws paub tias nws tus tub xav xav tawm tsev mus thiab tej zaum yuav tsis rov qab los?

Kev Ncig Teb Chaws

Tus tub ntawd tej zaum zoo siab kawg nkaus vim yuav ncig teb chaws. Twb tos ntev lawm es tam sim no nws nyob ywj siab. Nws dim tau tej lub ntsiab cai thiab tej kev cai uas nws kawm thaum nws hluas, nws thiaj li yuav xaiv tej yam ntawm nws tus kheej, tsis tas mloog nws niam nws txiv. Tsis muaj lub txim lawm. Nws yuav nyiam nyob nrog cov neeg uas xav zoo ib yam li nws thiab ua nws lub neej raws li nws lub siab nyiam xwb.

Nws mus rau ib lub teb chaws deb deb heev, nws ntaus phooj ywg tshiab thiab pib ua neej raws li nws xav. Nyaj neeg coob nyiam nws heev, vim nws siv nyiaj ntau. Nws cov phooj ywg tshiab—cov uas tau khoom vim nws siv nyiaj ntau—yeej tsis tau txiav txim rau nws. Lawv ua koob tsheej, qhuas, thiab txhawb nqa tej yam uas nws xaiv.6

Yog tias muaj kev sib tham saum huab cua thaum ntawd, ntshe nws yuav muaj daim duab ntau txog nws cov phooj ywg uas luag zom zaws: #Lubneejzootshajplaws! #Zoosiabheev! #Uacastsistauualinouantej!

Kev Tshaib Kev Nqhis

Tiam sis ntshe nws ua si tsis ntev li—ntshe yeej zoo li ntawd. Nws raug ob yam: yam thib ib, nws twb siv nyiaj tas, thiab yam thib ob, muaj kev tshaib nqhis thoob plaws thaj av ntawd.7

Thaum ob yam teeb meem no loj tuaj, nws txhawj heev. Tus uas tsis quav ntsej nws siv nyiaj npaum li cas los yeej tsis muaj txaus yuav ib pluas mov, tsis muaj txaus yuav tsev pw hlo li. Nws yuav ua li cas kom nyob taus?

Nws tau ua siab dawb pab nws cov me nyuam—lawv puas kam pab nws tam sim no? Kuv xav tias nws tau thov lawv txhawb nqa nws me ntsis—rau ib ntus xwb—mus txog thaum nws lub neej zoo dua me ntsis.

Cov vaj lug kub qhia peb tias, “Tsis muaj leej twg pub rau nws noj.”8

Nws tsis xav tuag, nws thiaj li nrhiav ib tug tom teb uas ntiav nws zov npua.9

Nws tshaib plab kawg li, raug tso tseg thiab kho siab, nyaj tus tub hluas tau xav seb vim li cas nws tau raug phem ua luaj li.

Tsis yog qhov uas nws tshaib plab ua rau nws nyuaj siab. Nws sab ntsuj plig tsis muaj zog thiab. Nws twb xav tias qhov uas nws ua raws li nws lub siab nyiam raws li neeg ntiaj teb yuav ua rau nws zoo siab, tej kev cai coj ncaj ncees tav nws txoj kev zoo siab xwb. Tam sim no nws twb paub zoo lawm. Thiab nws twb them tus nqi loj heev kom paub li ntawd!10

Thaum nws txoj kev tshaib plab ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig loj tuaj, nws rov qab xav txog nws txiv. Nws txiv puas kam pab nws tom qab nws tau ua txhua yam no? Tus pluag tshaj plaws ntawm nws txiv cov tub qhe yeej muaj txaus noj thiab chaw tiv thaiv thaum muaj cua daj cua dub.

Tiam sis rov qab mus cuag nws txiv puas tau?

Yeej mus tsis tau.

Lees rau cov neeg hauv nws lub zos tias nws ua rau nws lub cuab tam ploj tas?

Tsis kam lees.

Ntsib cov neeg zej zog uas tau ceeb toom nws tias nws ua rau nws tsev neeg poob ntsej muag thiab ua rau nws niam nws txiv lub siab ntais rhe? Mus ntsib nws cov phooj ywg qub tom qab nws hais tias nws twb yuav ua raws li nws lub siab xav?

Tsis xav ntsib hlo li.

Tiam sis kev tshaib plab, kev kho siab, thiab kev tu siab los yeej tsis ploj mus—mus txog thaum “nws tau nco dhev.”11

Nws paub tias nws yuav tsum ua li cas.

Kev Rov Qab Los

Nim no cia peb xav txog leej txiv, tus tswv tsev uas mob siab heev. Nws tau siv sij hawm ntev li cas kom txhawj txog nws tus tub?

Nws tau saib txoj kev uas nws tus tub taug mus pes tsawg zaus thiab rov qab nco txog kev mob siab heev thaum nws tus tub tau tawm hauv tsev mus? Nws tau thov Vajtswv pes tsawg zaus thaum hmo ntuj, thov kom pov hwm nws tus tub, thiab kom nws rov qab los?

Ces muaj ib hnub, tus txiv tsev no ntsiab txoj kev kho siab ntawd—txoj kev uas los txog tsev—thiab pom ib tug neeg taug kev tuaj.

Puas yog li ntawd?

Txawm yog tus neeg ntawd tseem nyob deb heev, leej txiv paub kiag tias yog nws tus tub.

Nws txiv dhia loo mus puag nkaus tus tub nwj.12

Nyaj tus tub tau xav tias nws yuav hais li cas ntau zaus, es nws tau hais tias, “Txiv, kuv ua txhaum rau Vajtswv thiab ua txhaum rau koj lawm. Kuv tsis tsim nyog ua koj tus tub lawm! Kuv tsuas thov kom koj cia kuv ua koj tus tub qhe.”13

Tiam sis nws txiv tsis cia nws hais kom tas. Nws los kua muag, txib nws cov tub qhe: “Nej tsawg tsuag nqa cev ris tsho uas zoo zoo tuaj rau nws hnav. Nqa nplhaib tuaj rau nws coj, muab khau rau nws rau. Ua ib pluas mov loj kom ua kev zoo siab. Kuv tus tub tau rov qab los!”14

Kev Ua Koob Tsheej

Nyob hauv kuv hoob kas muaj ib daim kos duab txog tus kws kos duab Richard Burde. Harriet thiab kuv nyiam daim kos duab heev. Yog kev kos duab txog ib lub sij hawm los ntawm tus Cawm Seej zaj lus piv txwv uas pab peb kawm ntxiv.

Tus Tub Ua Txhaum Rov Los, los ntawm Richard Burde.

Thaum txhua tus zoo siab kawg vim tus tub tau rov qab los, muaj ib tug uas tsis zoo siab li—nws tus tij laug.15

Nws yeej muaj ntau yam kev xav hauv nws lub siab.

Nws nyob ntawd thaum nws tus kwv xav tau nws lub cuab tam. Nws tau pom ua rau nws txiv nyuaj siab kawg li.

Txij thaum nws tus kwv tau mus lawm, nws sim ris nws txiv lub nra. Txhua hnub, nws tau ua hauj lwm kom kho nws txiv lub siab ntais rhe.

Ces tus me nyuam uas ua phem ua qias twb rov qab los, thiab tib neeg yeej tsis txawj tsum sib tham txog nws tus kwv uas ntxeev siab.

Nws qhia nws txiv tias, “Kuv ua hauj lwm rau koj ib yam li tus qhev tau ntau xyoo, kuv tsis tau tawv koj ib zaug li. Tiam sis txij thaum ntawd los, koj yeej tsis tau ua koob tsheej rau kuv.”16

Nws txiv teb hais tias, “Me tub, txhua yam uas kuv muaj puav leej yog koj li! Tsis tas muab tej nqi zog los yog tej pluas mov piv rau koj tus kwv li. Xav kho tus mob no xwb. Yog lub sij hawm uas peb twb cia siab txog tau ntau xyoo. Koj tus kwv twb tuag lawm, tiam sis nim no nws ciaj rov los! Nws twb ploj lawm, tiam sis nim no nws rov los!”17

Zaj Lus Piv Txwv rau Peb lub Caij Nyoog

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, cov phooj ywg zoo, ib yam li tus Cawm Seej txhua zaj lus piv txwv, zaj no yeej tsis hais txog cov neeg uas nyob puag thaum ub. Yog ib zaj txog nej thiab kuv, niaj hnub nim no.

Peb cov leej twg tsis tau khiav ntawm txoj kev dawb huv, vim peb ruam xav tias peb yuav nrhiav kev zoo siab ntxiv yog peb ua raws li peb lub siab nyiam xwb?

Peb cov leej twg tsis tau txo hwj chim, nyuaj siab, thiab xav txais kev zam txim thiab kev hlub tshua?

Tej zaum ib txhia tau xav tias, “Puas rov qab los tau? Kuv cov phooj ywg qub puas yuav xyeej kuv thiab tsis xav nrog kuv nyob? Puas zoo dua yog kuv tseem poob zoo? Vajtswv yuav ua li cas yog kuv sim rov qab los?”

Zaj lus piv txwv no qhia lus teb rau peb.

Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yuav khiav los cuag peb, Nws lub siab yuav puv npo muaj kev hlub thiab kev khuv leej. Nws yuav puag peb; tso ib ce thav ntxwv rau peb xub pwg, ib lub nplhaib rau peb tus ntiv tes, muab khau rau peb rau, thiab tshaj hais tias, “Hnub no peb ua koob tsheej! Vim kuv tus me nyuam uas twb tuag lawm, tam sim no nws ciaj rov los!”

Cov nyob saum ntuj yuav xyiv fab thaum peb rov qab los.

Zoo Siab Kawg Nkaus Tsis Pom Qab Yuav Piav Li

Thov kom kuv siv sij hawm tam sim no hais lus rau nej zoo li kuv hais rau ib tug xwb.

Txawm yog koj tau ua dab tsi hauv koj lub neej lawm, kuv tshaj tawm txog kuv tus phooj ywg thiab tus Thwj Tim Txwj Laug Jeffrey R. Holland tej lus tias: “[Koj] nyob hauv lub qhov tob npaum li cas los Yexus Khetos txoj kev Theej Txhooj tseem yuav ci ntsa iab ua tau txoj kev kaj rau [koj].”18

Txawm yog tej yam uas koj xaiv tau coj koj mus deb ntawm tus Cawm Seej thiab Nws lub Koom Txoos, tus Kws Kho Mob yeej sawv ntawm txoj kev uas tos txais koj los tsev. Peb cov mej zeej ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos xav coj raws li Nws tus yam ntxwv thiab puag nkaus koj vim koj yog peb ib tug kwv tij los yog tus muam, peb tus phooj ywg. Peb pab koj zoo siab.

Koj txoj kev rov qab los yeej yuav tsis ua li cas rau lwm tus kom lawv poob koob hmoov. Vim Leej Txiv muaj ntau nplua mias, thiab qhov uas nws muab rau ib tug yeej tsis ua rau lwm tus tsis poob nws ntiag tug.19

Kuv yuav tsis dag hais tias kev rov qab los yog ib yam yooj yim ua. Kuv ua tim khawv txog qhov no. Tej zaum qhov koj xaiv ua li no yuav yog qhov nyuaj tshaj rau koj xaiv.

Tiam sis kuv ua tim khawv tias thaum twg koj txiav txim siab rov qab los thiab taug txoj kev ntawm peb tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim, Nws lub hwj chim yuav nkag hauv koj lub neej thiab koj yuav hloov siab hlo.20

Cov tim tswv saum ntuj ceeb tsheej yuav xyiv fab.

Thiab peb yuav xyiv fab thiab, koj tsev neeg nrog Khetos. Vim hais tias, peb txhua tus paub tias yus ua ib tug tub ua txhaum zoo li cas. Peb txhua tus tso siab rau Khetos lub hwj chim theej txhoj. Peb paub txoj kev no, thiab peb yuav nrog koj taug kev.

Peb txoj kev yeej yuav muaj kev tu siab, thiab kev nyuaj siab txhawj xeeb. Tiam sis peb twb taug kev deb li no vim “muaj Khetos txoj lus nrog rau txoj kev ntseeg nws uas khov kho, vam khom tag nrho rau tej hauj lwm zoo ntawm tus uas muaj hwj chim cawm tau.” Thiab nyob ua ke peb yuav “sib zog mus lawm tom hauv ntej nrog txoj kev ntseeg Khetos uas khov kho, muaj ib txoj kev cia siab uas ci kawg nkaus, thiab muaj ib txoj kev hlub rau Vajtswv thiab rau tib neeg txhua tus.”21 Nyob ua ke peb yuav “zoo siab kawg nkaus tsis pom qab yuav piav li,”22 vim Yexus Khetos yog peb lub zog!23

Kuv thov Vajtswv tias, nyob hauv zaj lus piv txwv zoo kawg no, peb yuav hnov Leej Txiv lub suab hu peb taug txoj kev uas coj peb rov qab los tsev—xav kom peb ua siab loj hloov siab lees txim, txais kev zam txim, thiab taug txoj kev uas coj peb rov qab mus cuag peb tus Vajtswv uas muaj lub siab hlub tshua. Kuv ua tim khawv txog qhov no thiab thov Vajtswv foom koob hmoov rau nej, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Nyob hauv Lukas 15, zaj no yog ib zaj ntawm peb zag lus piv txwv (tus yaj uas ploj lawm, lub npib nyiaj uas ua xiam lawm, thiab tus tub ua txhaum) uas qhia tias tej yam uas ploj tseem muaj nqis thiab yuav ua koob tsheej li cas thaum nrhiav tau tej yam uas tau ploj lawm.

  2. Lukas 19:10.

  3. Lukas 15:11.

  4. Nyaj nws tus tub tseem hluas. Nws tsis tau yuav poj niam, uas tej zaum qhia tias nws hluas npaum li cas, tiam sis tsis hluas dhau nws thiaj li txais tsis tau nws ntiag tug thiab tawm tsev thaum nws txais tau lawm.

  5. Raws li cov Neeg Yudais txoj kev cai, tus tub hlob yuav txais tau ob feem peb ntawm nws txiv lub cuab tam. Yog li ntawd, tus tub ntxawg, txais tau ib feem peb xwb. (Saib 2 Kev Cai 21:17.)

  6. Saib Lukas 15:13.

  7. Saib Lukas 15:14.

  8. Lukas 15:16.

  9. Cov Neeg Yudais xav tias cov npua “tsis huv” (saib 2 Kev Cai 14:8) thiab qias neeg. Cov Neeg Yudais los yeej yuav tsis tu npua, yog li ntawd tus uas saib xyuas yog Lwm Haiv Neeg. Tej zaum qhov no kuj qhia tias tus tub hluas tau khiav mus deb npaum li cas kom tsis nrog cov Neeg Yudais nyob.

  10. Txwj Laug Neal A. Maxwell qhia tias, “Yeej zoo dua yog tias peb txo hwj chim ‘vim yog txoj lus’ thiab tsis tas [txo hwj chim] vim peb raug xwm txheej, tiam sis tseem zoo yog tias raug xwm txheej! (saib Amas 32:13–14). Kev tshaib kev nqhis yuav ua rau yus sab ntsuj plig ntshaw heev” (“The Tugs and Pulls of the World,” Liyahaunas, Ib Hlis Ntuj 2001, 45).

  11. Lukas 15:17.

  12. Saib Lukas 15:20.

  13. Saib Lukas 15:18–19, 21.

  14. Saib Lukas 15:22–24.

  15. Nco ntsoov tias, tus tub ntxawg twb tau txais nws lub cuab tam lawm. Rau tus tub hlob, qhov no txhais tias txhua yam uas tshuav los yog nws li. Qhov uas yuav muab ib yam dab tsi rau tus tub ntxawg txhais tias yuav tsum muab los ntawm tus tub uas tsis tau mus.

  16. Saib Lukas 15:29.

  17. Saib Lukas 15:31–32.

  18. Jeffrey R. Holland, “The Laborers in the Vineyard,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2012, 33.

  19. Muab dab tsi rau ib tug los yeej tsis ua rau lwm tus lub cuab tam ploj mus. Tus Cawm Seej tau qhia cov lus qhuab qhia no thaum Nws hais zaj lus piv txwv txog cov tub zog nyob hauv Mathais 20:1–16.

  20. Saib Amas 34:31.

  21. 2 Nifais 31:19–20.

  22. 1 Petus 1:8.

  23. Saib Phau Ntawv Nkauj 28:7.