Jauns sākums

Aleksandram jau pēc dažām dienām apritēs astoņi gadi! Viņš bija ļoti priecīgs, jo viņi ar tēti bija ieplānojuši viņam īpašu dzimšanas dienas uzkodu, ko ēst pēc skolas. Kad misionāri ieradās vakariņās, Aleksandrs viņiem pastāstīja par gardajām šokolādes bulciņām, ko viņš bija izvēlējies.

„Mums būs astoņas bulciņas ar vienu sveci katrā, nevis viena kūka ar astoņām svecēm!”

Elders Laueners smējās. „Izklausās jautri! Pietaupi dažas man!”

Pēc vakariņām misionāri mācīja nodarbību par kristībām. Elders Dojons pagriezās pret Aleksandru. „Kad tu kristies, tu izvēlies sekot Jēzum Kristum!” Viņš pastāstīja Aleksandram par savām kristībām un dalījās savā liecībā. „Svētais Gars palīdzēja man justies ļoti laimīgam, jo tajā dienā es izvēlējos sekot Jēzum Kristum.”

Aleksandrs nevarēja vien sagaidīt savu kristību dienu!

Taču, kad viņš tonakt devās gulēt, viņam bija grūti gulēt. Viņam patika ideja būt tīram un jaunam. Bet kā gan viņš var palikt tīrs pēc kristībām?

Nākamajā rītā Aleksandrs kopā ar tēti devās uz skolu. „Šorīt tu biji ļoti kluss,” teica tētis. „Kas par lietu?”

Aleksandrs nopūtās. „Kaut es varētu kristīties vairāk nekā vienu reizi.”

„Kādēļ?” pavaicāja tētis.

„Kā citādi es varu palikt tīrs pēc kristībām?” jautāja Aleksandrs. „Es vienmēr aizmirstu lietas — piemēram, sasveicināšanos un pateicību pieaugušajiem un būt pacietīgam ar savu mazo brāli. Es zinu, ka joprojām pieļaušu kļūdas. Man tiek tikai vienas kristības, tāpēc es nekad vairs nebūšu tik tīrs.”

Tētis apstājās un ieskatījās Aleksandram acīs. „Oho! Tas droši vien liekas nedaudz nomācoši. Vai atceries, kad mēs runājām par solījumu došanu kristībās?”

Aleksandrs pamāja ar galvu. „Domāju, ka jā.”

„Kristoties tu noslēdz derību jeb abpusēju vienošanos ar Debesu Tēvu. Tu apsoli ievērot Viņa baušļus un sekot Jēzum Kristum. Pēc tam, katru reizi, kad tu pieņem Svēto Vakarēdienu, tu vari atcerēties Jēzu un to, kā Viņš var palīdzēt tev nožēlot grēkus.”

Aleksandrs iepleta acis. „Tad es varu justies tikpat tīrs, kā kristoties?”

„Tieši tā,” tētis teica. „Debesu Tēvs zina, ka tu neesi pilnīgs, un dažkārt tu izdari nepareizas izvēles. Taču, kad tu grēko, tu vari nožēlot grēkus un turpināt censties sekot Jēzum. Vai tas izklausās pēc kaut kā tāda, ko tu vari darīt?”

Aleksandrs pasmaidīja. „Jā! Man šķiet, ka es to varu.”

Kad pienāca Aleksandra dzimšanas diena, viņa ģimene pēc skolas ieturēja dzimšanas dienas uzkodas. Tās bija gardas! Un savās kristībās Aleksandrs jutās īpaši labi, kad viņš iznāca no ūdens. Viņš bija apsolījis sekot Jēzum Kristum, un tas likās apbrīnojami!

Tajā nedēļā Aleksandrs centās darīt visu iespējamo, lai ievērotu savas jaunās derības un būtu laipns pret savu mazo brāli. Taču, kad pienāca nākamā svētdiena, viņš bija nedaudz vīlies. Tonedēļ viņam šķita, ka viņš būtu varējis izdarīt dažas labākas izvēles.

Pasniedzot Svēto Vakarēdienu, Aleksandrs sakrustoja rokas un nolieca galvu. Viņš klusībā lūdza, lai nākamajā nedēļā Debesu Tēvs palīdzētu viņam rīkoties labāk. Viņš domāja par to, cik ļoti Jēzus viņu mīl un kā viņš vēlas līdzināties Viņam.

Paņemot no Svētā Vakarēdiena trauka vienu maizes gabaliņu, Aleksandrs sajuta siltumu un mieru sirdī. Viņš jutās tāpat kā savā kristību dienā! Tētis aplika roku ap Aleksandra pleciem un pasmaidīja.

Šodien sākās jauna nedēļa, un Aleksandrs gatavojās darīt to labāko, ko spēja — ar Debesu Tēva palīdzību.

Tobija Ņūsama ilustrācijas