Saruna ar Emīliju par kristībām

Man patīk gleznot, zīmēt, gatavot desertus, veidot rokdarbus, dejot un dziedāt kopā ar saviem brāļiem un māsām. Tāpat man patīk doties uz vectēva rančo, lai izjātu ar zirgiem.

Mājvakarā mani vecāki man mācīja par ticību, grēku nožēlošanu, kristīšanos un Svētā Gara dāvanu. Es arī gatavojos, lasot Svētos Rakstus, lūdzot un skatoties video par Jēzu Kristu. Man īpaši patīk video par Glābēja kristībām Jordānas upē. Man patīk tā daļa, kad parādās baltais balodis, kas simbolizē Svēto Garu.

Mēs ar tēti arī vingrinājāmies, kā mēs stāvēsim baseinā. Es baidījos iegremdēties ūdenī, taču mans tētis man iemācīja saliekt ceļus, aizspiest degunu, aizvērt acis un maigi krist atpakaļ uz viņa rokām. Mēs daudz vingrinājāmies, un kristību dienā es to varēju izdarīt ļoti viegli.

Man tā bija neaizmirstama diena. Daži no maniem ģimenes locekļiem uzstājās ar uzrunām, noskaitīja lūgšanas un stāvēja kā liecinieki. Ar mūsu Sākumskolas pianistes palīdzību es dziedāju arī dziesmu „Es vēlos kristīties”. Pēc savām kristībām es jutu, ka mans Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, ir man ļoti tuvu. Es no prieka raudāju.

Tas bija īpaši arī tādēļ, ka man radās ideja uzaicināt uz manām kristībām dažus savus draugus un ģimenes locekļus, kuri nav Baznīcas locekļi, un viņi piekrita tās apmeklēt. Viens no maniem draugiem, kurš ieradās uz kristībām, joprojām apmeklē baznīcas aktivitātes kopā ar saviem vecākiem.

Es cenšos atcerēties savas derības, apmeklējot baznīcu, pieņemot Svēto Vakarēdienu un atceroties Glābēju. Zināšanas par to, ka Viņš atdeva Savu dzīvību par mani, liek man justies pateicīgai. Es arī lūdzu katru dienu, lasu Svētos Rakstus, kalpoju citiem un cenšos būt labs cilvēks.

Es vēršos pie saviem draugiem, kuri gatavojas kristīties, — es ceru, ka jūs varat tuvināties Debesu Tēvam un sajust Viņa pilnīgo mīlestību!