Emocionālās noturības veidošana: Mici Semo

Kad es biju jaunā māmiņa un mūsu vecākajam dēlam bija tikai gadiņš, es darbā saņēmu zvanu no sava vīra darba. Un viņi teica: „Jūsu vīrs guva diezgan smagus ievainojumus. Jums tūdaļ ir jādodas uz slimnīcu!” Un es atceros, kā iekāpu mašīnā un mēģināju to iedarbināt, taču atskārtu, ka viss mans ķermenis dreb. Es biju satraukusies daudz vairāk, nekā man sākotnēji šķita. Un es sēdēju un sapratu, ka man ir jānoskaita lūgšana. Tad mani pārņēma šī neaprakstāmā miera un siltuma sajūtu, un es zināju, ka viss būs kārtībā. Kad es nonācu slimnīcā, ārsts teica: „Mēs nezinām, vai jūsu vīrs izdzīvos!” Es atcerējos to sajūtu, kas mani pārņēma mašīnā, un nebija jau tā, it kā Tas Kungs man teiktu: „Neraizējies, tavs vīrs būs vesels kā iepriekš,” taču es zināju, ka ar mani viss būs kārtībā un ka ar mums viss būs kārtībā — neatkarīgi no iznākuma.

Un, domājot par emocionālo noturību, man prātā nāk doma par mieru, ko sniedz Glābējs un ko Viņš palīdz sajust. Lai kāds būtu iznākums un lai arī kāda būtu mūsu situācija, mēs zinām, ka Viņš ir līdzās un ka Viņš mums palīdzēs visu pārvarēt. Un tieši tā es jutos visa šī pārbaudījuma laikā. Tas nebija viegli. Gada gaitā mēs piedzīvojām daudz grūtību gan fiziski, gan garīgi, taču mēs tās pārdzīvojām un daudz mācījāmies.

Es teiktu, ka ne visiem no mums būs tāda pati dzīves pieredze. Taču es zinu, ka man tajā laikā vajadzēja vērsties pie Tā Kunga un stiprināt ar Viņu attiecības. Un, to darot, es sajutu, ka tiešām varu pārdzīvot šīs grūtības. Un tad mana emocionālā noturība tika veidota uz evaņģēlija un Jēzus Kristus pamata. Pateicoties tam, es to atcerējos katru reizi, kad turpmāk kaut kas atgadījās.

Un es gribētu teikt, ka katru svētdienu, kad pieņemu Svēto Vakarēdienu un sadzirdu vārdus, ka man ir jāatceras Glābējs, es atceros šīs pieredzes, ko guvu ar Viņu. Un tas arī stiprina manu emocionālo noturību, jo šīs atmiņas man palīdz saprast, kas es esmu kā Dieva bērns un ka man šeit ir mērķis, un ka es esmu šeit, lai palīdzētu Viņam celt Viņa valstību. Un tamdēļ, lai arī cik laba vai slikta izvērstos mūsu nākotne, es vienkārši zinu, ka turpināšu vērsties pie Glābēja, kā esmu darījusi to līdz šim. Un es uzticos šīm attiecībām, un tieši no tā rodas mana emocionālā noturība.