Svētas sievietes pievēršas Jēzum Kristum

Viena no mana aicinājuma visjaukākajām svētībām ir spēja izjust dziļu, dvēseli saviļņojošu mīlestību pret jums, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas sievietēm. Savās domās es esmu kopā ar jums jūsu svētajās vietās — iespējams, pulcējoties lūgšanu namā vai kādā teltī, vai casita [vasarnīcā], vai fale [mājā], vai jūsu dzīvoklī — un mēs sēžam plecu pie pleca, lai es jums varētu pateikt, ka jūs mīlu, ka esmu pārliecināta par to, ka esat mīloša Debesu Tēva meitas, un ka esmu droša — jūs varat uzticēties Jēzum Kristum.

Tā ir dāvana — sēdēt līdzās svētām māsām visā pasaulē, kuras izrāda lielu spēku, izturību, pārliecību un ticību Jēzum Kristum. Dievs izrāda mīlestību pret sievietēm, sniedzot mums iespēju kopā mācīties, kā arī mācīties citai no citas.

Ko es esmu sapratusi, pavadot laiku ar Jēzus Kristus Baznīcas sievietēm kalpošanas apmeklējumos, tikšanās reizēs stāvlaukumos un sarunās pārtikas preču veikalos?

Es esmu sapratusi, ka dzīve ir grūta.

Jūs varat vai nu stāties pretī grūtībām kopā ar Jēzu, vai arī to darīt vienatnē. Tā ir jūsu izvēle. Taču, ja jūs stājaties pretī grūtībām ar Jēzu Kristu, grūtības kļūst svētas. Jūs kļūstat par svētām sievietēm.

Nesen es stāvlaukumā satiku kādu māsu. Viņa pienāca pie manis un pastāstīja, ka viņas meita ir cietusi autoavārijā, kurā apgāzās mašīna, un ir nonākusi slimnīcā. Viņa atklāja, ka jau bija zaudējusi vienu no meitām, kura nomira no vēža. Es pieņēmu, ka mana jaunā draudzene vēlējās no manis saņemt mierinājumu. Bet tas it nemaz nebija tas, ko viņa vēlējās. Viņa nenāca pie manis pēc mierinājuma, bet gan uzmeklēja mani, lai sniegtu liecību par to, ka viņas meitu bija uzraudzījuši kalpojošie eņģeļi, un viņa zināja, ka viņas mirusī meita bija viens no šiem eņģeļiem, un viņa bija pārliecināta, ka viņas ģimene ir mūžīga, pateicoties saistīšanai Tā Kunga namā. Būdama Dieva derības meita, viņa stājās pretī dzīves izaicinājumiem ar ticību un pārliecību par sava mīlošā Tēva laimes ieceri, Jēzus Kristus pestīšanas spēku un solījumu, ka eņģeļi parūpēsies par viņu un viņas mīļajiem. Viņas meita joprojām bija slimnīcā. Viņas laicīgā pieredze joprojām bija smaga. Taču mana draudzene izvēlējās stāties pretī grūtībām kopā ar Jēzu Kristu, nevis to darīt vienatnē. Viņas grūtības bija kļuvušas par svētu laiku viņas dzīvē.

Es pazīstu kādu māsu ar četriem maziem bērniem, kura viņus audzināja viena pati un strādāja, lai uzturētu ģimeni, kad viņas mātei diagnosticēja agresīvu vēzi. Viņa man pastāstīja, ka šajā postošajā laikā viņa sāka lūgt Dievu vēl dedzīgāk un biežāk — pat lūgt, lai zinātu, kā pabarot savus bērnus. Viņa pēc palīdzības vērsās pie Debesu Tēva un Glābēja. Uzticēdamās Viņiem, viņa gatavojās noslēgt derības Tā Kunga namā. Viņas mātes veselība pasliktinājās, tomēr viņas kopā ar ģimeni un draugiem devās uz tuvāko templi, kur mana jaunā draudzene saņēma endaumentu īsi pirms mātes nāves. Viņas laicīgā pieredze joprojām ir grūta, taču, izvēloties tikt sasaistītai ar Glābēju caur derību, tālākais ceļš šķiet vieglāks. Nevis viegls, bet vieglāks, jo viņai ir lielāka pieeja Viņa dziedinošajam un stiprinošajam spēkam. Es viņai jautāju par viņas attiecībām ar Glābēju, kas bija kaltas likstu ugunī. Šī svētā sieviete apliecināja, ka bez šīm izaicinošajām pieredzēm viņa nebūtu varējusi iepazīt Jēzu Kristu un paļauties uz Viņu tik lielā mērā.

Redziet, šķīstīšanas uguns ir karsta. Tā ir svētuma cena. Kausētājs un sudraba attīrītājs izmanto uguni, lai sadedzinātu sārņus. Taču kausētājs nemet rūdu krāsnī, pēc tam aizejot no tās. Viņš rūpīgi uzrauga temperatūru un skābekļa pievadīšanas laiku, vērojot, kā uz kausētā metāla virsmas veidojas sudraba izdedži. Kausētājs tos nopūš, atstājot tīru sudrabu, kura virsma ir kvēlojoša un gaiša — gluži kā spogulis, kurā atspoguļojas kausētāja attēls.

„Viņš [Jēzus Kristus] sēdēs un kausēs, un dzidrinās sudrabu.” Mēs esam dārgais sudrabs, kas tiek attīrīts un izraudzīts ciešanu krāsnī. Un, gluži kā sudrabs, kas tiek attīrīts un no kura tiek izdedzināti piemaisījumi, mūsu raksturs kļūst dievišķīgāks un mēs kļūstam par svētām sievietēm.

Vai jūs atpazīsiet, sastapsiet un ar prieku pieņemsiet kausētāja modro skatienu, atrodoties likstu ugunī?

Prezidents D. Tods Kristofersons sniedza padomu: „Tādēļ, atrodoties šajā šķīstītāja ugunī, tā vietā, lai dusmotos uz Dievu, tuvojieties Dievam. Piesauciet Tēvu Dēla vārdā. Staigājiet ar Viņiem Gara vadībā — dienu no dienas. Ļaujiet Viņiem laika gaitā apliecināt jums Savu uzticību. Patiesi iepazīstiet Viņus, un patiesi iepazīstiet paši sevi.”

Tas būs grūti. Jūs varat vai nu stāties pretī grūtībām kopā ar Jēzu, vai arī to darīt vienatnē. Kad jūs stājaties pretī grūtībām ar Jēzu Kristu, grūtības kļūst svētas.

Svētā sieviete Anna Svētajos Rakstos atspoguļo šo principu.

Anna devās uz Tā Kunga namu, kur viņa raudāja. Pazemīgā lūgšanā viņa pauda Dievam, cik sarūgtināta bija viņas dvēsele un cik bēdīgs bija viņas gars, jo viņai nebija bērnu. Tā nebija kurnēšana. Viņa bija pilnīgi atklāta pret Viņu attiecībā uz savu dziļo vilšanos un bēdām. Viņa „savu dvēseli izkratīj[a] Tā Kunga priekšā”, neko nepaturot sevī, lai gan Viņš pavisam noteikti zināja viņas sāpju apmēru.

Un tad Anna deva solījumu — paužot savu gatavību ziedot to, ar ko Tas Kungs viņu bija svētījis Savam mērķiem. Viņa drosmīgi paziņoja: „Kungs Cebaot! Ja Tu … piešķirtu savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku Tam Kungam.”

Priesteris Ēlis Annai teica: „Ej ar mieru,” un apliecināja, ka viņas lūgums

Tam Kungam par dēlu tiks izpildīts. Annas lēnprātība atspoguļojas viņas atbildē: „Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs!” Un viņa aizgāja, „un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi”.

Ar laiku Anna tika svētīta ar dēlu Samuēlu. Kad viņš bija atšķirts no krūts, viņa godāja savu apņemšanos, atvedot zēnu uz Tā Kunga namu. Viņa lūgšanā dziedāja slavas dziesmas Tam Kungam. Viņa izsaucās: „Mana sirds ir līksma par To Kungu.” „Nav neviena, kas ir svēts, kā vienīgi Tas Kungs, jo nav neviena, izņemot vienīgi Tevi, un nav citas klints kā tikai mūsu Dievs.”

Un tad viņa atstāja Samuēlu pie priestera Ēļa, pilnībā veltot viņu kalpošanai Dievam. Bērns tik tikko bija atšķirts no krūts. Vai jūs varat to iedomāties? Lai gan vēlāk viņa tika svētīta ar vēl pieciem bērniem, tajā brīdī, kad viņa Tam Kungam atdeva Samuēlu, viņš bija viņas vienīgais bērns. Viņa nevarēja zināt, ka viņai būs vēl citi bērni. Viņa nebija izbaudījusi visus maiguma pilnos mirkļus, pēc kuriem ilgojas māte, — redzējusi viņu skrienam un spēlējamies, mācījusi viņu mīlēt un dalīties un ieguldījusi viņu gultiņā.

Katru gadu, kad viņa ar vīru ieradās Tā Kunga namā, lai pienestu savu gadskārtējo kaujamo upuri, viņa Samuēlam atnesa jaunus, mazus svārkus, ko viņam bija pašuvusi. Ko viņa teica, satiekot viņu? Kā jutās viņas mātes sirds, kad viņai atkal bija jāatvadās?

Svētajos Rakstos nav aprakstītas viņas sirdssāpes. Bet es tās iztēlojos.

Redziet, Anna bija uzticīga, bet dzīve joprojām bija grūta.

Manu Palīdzības biedrības māsu vidū ir mūsdienu Annas — svētas sievietes, kuras pat savās grūtībās pielūdz Tā Kunga namā, gavē, izlej visu savu dvēseli Tam Kungam lūgšanā, iesvēta to, ar ko Tas Kungs viņas ir svētījis, tur saistības, ko ir ar Viņu noslēgušas, un paļaujas uz To Kungu — Viņa gribu attiecībā uz viņām un Viņa noteikto laiku.

Mēs gūstam laicīgu pieredzi ķermenī, kas ir pakļauts novecošanai un slimībām. Mums un citiem ir brīnišķīga iespēja izmantot savu rīcības brīvību, lai darītu labu vai ļaunu. Tāpēc tas būs grūti. Jūs varat vai nu stāties pretī grūtībām kopā ar Jēzu Kristu vai to darīt vienatnē. Es esmu pārliecināta, ka tad, kad jūs stājaties pretī grūtībām kopā ar Jēzu Kristu, grūtības kļūst svētas — tās kļūst par svētu laiku, svētām vietām un svētām sievietēm.

Nesen es dzirdēju, kā bērni dzied šīs dziesmas vārdus:

Māsas, mums vajag vairāk Jēzus Kristus. Viņa gaismu, Viņa mīlestību, Viņa cerību un Viņa dziedinošo, stiprinošo spēku.

Svētas sievietes pievēršas Jēzum Kristum. Mēs „runāj[am] par Kristu, priecāj[amies] par Kristu, baud[ām] Kristus vārdus un virz[āmies] uz priekšu ar nelokāmību Kristū”. Žēlsirdība, kas ir tīrā Kristus mīlestība, nekad mūs nepieviļ.

Ja nu jūs gadījumā savā laicīgajā dzīvē nejūtaties pietiekami izaicinātas, apdomājiet šo eldera Nīla A. Maksvela padomu: „Ja mēs šajā brīdī netiekam likti pie krusta, mums vajadzētu atrasties kāda cita krusta pakājē — pilniem līdzjūtības un dāvājot garīgu veldzējumu.”

Tas ir svētu sieviešu darbs.

Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir mūsu Pestītājs un mūsu vērīgais, mīlošais Kausētājs. Ja mēs ciešanu ugunī paļaujamies uz Viņu, grūts laiks kļūst par svētu laiku, un mēs kļūstam par svētām sievietēm. Es jūs mīlu. Es esmu droša, ka jūs esat mīlošu Debesu vecāku meitas, un es esmu pārliecināta, ka jūs varat uzticēties Jēzum Kristum.

Jēzus Kristus Vārdā, āmen.