Jēzus Kristus upuris bija un ir jūsu labā

Mīļās māsas, es vienmēr esmu pateicīga, ka varu būt kopā ar jums. Neatkarīgi no tā, vai klātienē vai domās, jūsu uzticība un labestība mani aizkustina un iedvesmo. Paldies, ka sniedzat Glābēja mīlestību un atvieglojumu saviem līdzcilvēkiem. Mēs jūs mīlam un lūdzam par jums.

Pirms vairākiem gadiem es apmeklēju kādu „Šūpulīša” klasi. „Šūpulīša” klases skolotāja todien nebija ieradusies, un es sapratu, ka stunda nav sagatavota. Es ieskatījos skapī, atradu nodarbību rokasgrāmatu un izvēlējos nodarbību par Dieva mīlestību. Grāmatā bija attēls ar bērniem no visas pasaules, simbolizējot Dieva mīlestību pret ikvienu. Es pajautāju mazajai „Šūpulīša” klasei, kā Dieva mīlestība var aizsniegt viņus visus. Viens no enerģiskajiem, mazajiem zēniem, vārdā Čārlijs, pacēla savas rokas un iesaucās: „Dieva mīlestība ir LIELA!” Tik patiesi, Čārlij! Dieva mīlestība patiešām ir „liela”. Viņa mīlestība „vienmēr būs līdzās” un ir nemainīga katram Viņa bērnam. Viņa mīlestība aptver ikvienu bez izņēmuma. Apustulis Pāvils mācīja:

„Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,

ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!”

Dieva lielā mīlestība izpaužas caur žēlastības dāvanu, kas ir Viņa Dēls Jēzus Kristus. Mūsu derības sasaista mūs ar Viņu un Viņa Izpirkšanas spēku. Pateicoties Viņam, mēs varam nožēlot grēkus un mainīties. Pateicoties Viņam, mēs varam saņemt spēku un spējas, kas pārsniedz mūsu pašu spējas. Pateicoties Viņam, mēs varam iegūt dievišķu mieru un pārliecību, ka „viss tiks izlabots”.

Jēzus Kristus ieradās, lai palīdzētu atvieglot mūsu nastas un nest to, ko mēs paši nevaram un ko mums nav paredzēts nest pašiem. Ļaujiet man dalīties personīgā piemērā.

Pirms kāda laika es nonācu nepatīkamā situācijā, kuras dēļ sajutu nemieru un jutos nenovērtēta. Šī situācija sāka pārņemt manas domas un atņemt man dzīvessparu. Es prātoju, kāpēc tas mani tik ļoti satrauc. Es centos būt izpalīdzīga, laipna un izteikties skaidri, taču nekas nemainījās. Es jutos iestrēgusi un izmisīgi ilgojos pēc atvieglojuma un miera.

Šādā satrauktā stāvoklī es kādu vakaru nometos ceļos pie gultas un sāku lūgt savu Tēvu Debesīs. Es vienkārši vairs nespēju tā turpināt. Es izplūdu asarās un teicu: „Es vairs nevaru to panest, tas ir pārāk smagi, šis ir jāuzņemas Tev. Vai Tu, lūdzu, to paņemsi? Es Tev to atdodu. Lūdzu, palīdzi man!” Es lūdzu pēc palīdzības caur Viņa Dēla žēlastību. Tajā brīdī es atcerējos, ka Jēzus Kristus cieta par mani un nesa manas ciešanas un ka caur Viņu šis slogs var tikt atvieglots. Es pēkšņi sajutu cerību, līdzīgu tai, kādu pieredzēja Alma, jaunākais, kurš, atcerēdamies Glābēja Izpirkšanas spēku, teica: „Kad mans prāts pieķērās pie šīs domas, es iesaucos savā sirdī: Ak Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani, kas esmu žults rūgtumā.”

Nākamajā dienā grūtsirdību sāka nomainīt miers. Tas bija miers, kas patiesi bija „augstāks par [manu] saprašanu”. Miers par to, ka šī situācija bija Tēva un Dēla rokās un nebija man jānes. Kad es izvēlējos uzticēt savu nastu Viņiem, es sajutu Viņu mīlestību un atvieglojumu un tiku vadīta, lai uzzinātu, kā saņemt nepieciešamo atbalstu.

Turpmāko dienu un nedēļu laikā manā sirdī un prātā ienāca arī plašāka izpratne. Es nebiju atskārtusi, ja paraugāmies līdzīgi tam, kā to dara Dieva, mēs varan gūt tik iespaidīgu dāvanu mūsu pārbaudījumu pārvarēšanā. Tas man palīdzēja labāk tikt galā ar šo situāciju. Tas līdzinājās tam, kā Tas Kungs to aprakstīja ― „tikai piliens” salīdzinājumā ar „svarīgāk[ām] liet[ām]”.

Grūtie apstākļi neizmainījās, taču tie neietekmēja mani tāpat kā iepriekš, un šī situācija vairs nepārņēma visas manas domas. Tas patiesi bija brīnums! Tikai Viņš varēja šādu dvēseli nomācošu nastu padarīt „vieglu”.

Laikā, kad saņēmu šo atvieglojumu, es lasīju šo pravieša Zēnosa rakstvietu, kurā aprakstīta mana pieredze: „Un Tu uzklausīji mani manu bēdu un manas sirsnības dēļ; un tas ir Tava Dēla dēļ, ka Tu esi bijis žēlīgs pret mani, tādēļ es piesaukšu Tevi visās savās bēdās, jo Tevī ir mans prieks; jo Tu esi novērsis Savus sodus no manis Sava Dēla dēļ.”

Māsas, izvēlēsimies ticēt Jēzum Kristum un lūgsim nepieciešamo palīdzību caur Viņa īstenotās Izpirkšanas spēku. Dažreiz mēs esam tādā kā „automātiskā” režīmā, kurā mēs būtībā ticam, ka Dievs mums palīdzēs, bet mēs apzināti nelūdzam Viņu ticībā, izvēloties ticēt, ka Viņš patiešām var mums palīdzēt un arī palīdzēs. Es domāju, ka mūsu Debesu Tēvs cer, ka jūs un es sirsnīgi lūgsim pēc nepieciešamās palīdzības, ticot, ka Jēzus Kristus upuris bija un ir JŪSU labā. Viņa Izpirkšana, Viņa sāpīgās ciešanas bija un ir jūsu labā. Viņš jūs mīl un vēlas jūs dziedināt un svētīt ar jums nepieciešamo palīdzību tagad un mūžīgi. Un Viņam ir spēks to darīt, kad mēs izrādām savu ticību, dzīvojam saskaņā ar noslēgtajām derībām un izvēlamies ticēt Viņam.

Prezidents Dalins H. Oukss ir mācījis: „Pateicoties Savai Izpirkšanas pieredzei laicīgajā dzīvē, mūsu Glābējs var mierināt, dziedināt un stiprināt visus vīriešus un sievietes it visur, taču es ticu, ka Viņš to dara tikai attiecībā uz tiem, kas Viņu meklēs un lūgs Viņa palīdzību. … Mēs kļūstam šīs svētības cienīgi, ticot Viņam un lūdzot Viņa palīdzību.”

Mums nebija lemts vieniem pašiem pārvarēt savas grūtības un sāpes. Mums bija paredzēts Glābējs, kurš ar savu dievišķo spēku, mīlestību un atvieglojumu ir personīgi klātesošs. Viņš vēlas apmierināt un nomierināt sāpošu dvēseli.

Vai jūs dzirdat, kā Viņš uzrunā jūs, tāpat kā Viņš uzrunāja Almas ļaudis viņu ciešanās?

„Paceliet savas galvas un turiet drošu prātu, jo Es zinu to derību, ko jūs esat noslēguši ar Mani; un Es derēšu ar Savu tautu un atbrīvošu viņus no jūga.

Un Es arī atvieglošu slogus, kas ir uzlikti jūsu pleciem, lai jūs pat nevarētu just tos uz savām mugurām, kaut arī jūs esat jūgā; un to Es darīšu, lai jūs varētu turpmāk stāvēt kā Mani liecinieki un lai jūs droši varētu zināt, ka Es, Tas Kungs, apmeklēju Savus ļaudis viņu ciešanās.”

Gleznas nosaukums, ar kuru es dalījos savā iepriekšējā vispārējās konferences vēstījumā, bija „Un es baudīju to”. Tas nāk no paša Glābēja vārdiem Mācībā un Derībās, kad Viņš apraksta Savas ciešanas Ģetzemanē:

„Šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā …

tomēr gods lai ir Tēvam, un Es baudīju to un pabeidzu Savus sagatavošanas darbus cilvēku bērniem.”

Glābējs baudīja to, lai mēs varētu nožēlot grēkus un tapt attīrīti. Viņš baudīja to, lai mēs varētu saņemt stiprinājumu, palīdzību un dziedinājumu. Viņš baudīja to, lai atvieglotu mūsu nastas un sniegtu mums mieru. Viņš baudīja to, lai mēs varētu atgriezties Tēva klātbūtnē un mūžīgi dzīvot kopā ar tiem, kurus mīlam. Viņš baudīja to aiz mīlestības, ko izjūt pret jums un mani.

Šīs gleznas nozīme laika gaitā ir mainījusies, jo es esmu mainījusies. Manas attiecības un izpratne par manu Glābēju un to, ko Viņš manā labā ir paveicis, padziļinās.

Tas, kā mēs Viņu redzam savā dzīvē, mainīsies, ja izvēlēsimies Viņam ticēt, mācīties no Viņa, nožēlot grēkus un ļaut, lai Viņa īstenotā Izpirkšana skar visas mūsu dzīves jomas.

Es zinu, ka mūsu Debesu Tēvs un Glābējs jūs mīl. Es zinu, ka Jēzus Kristus ir dzīvs; Viņš ir pasaules Pestītājs. Viņa īstenotā Izpirkšana ir domāta jums. Mana lūgšana ir, lai mēs lūgtu ticībā pēc tā, kas mums vajadzīgs, un tad „pastāv[ētu] un vēro[tu], kā Tas Kungs [mūs] … izglābs”. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.