Dieva mīlestība un gaisma ir pastāvīga, nemainīga un nesatricināma

Manas dārgās māsas, lai arī kurā pasaules malā jūs dzīvotu, lūdzu, ziniet, ka mēs jūs mīlam un arī Tēvs Debesīs un jūsu Glābējs jūs mīl. Es zinu, ka dažkārt var būt grūti sajust Viņu mīlestību. Man pašai ir bijuši tādi brīži. Taču es jums liecinu, ka Viņu mīlestība pret jums nekad nemainās. Tā vienmēr pastāv, pat tajos tumšajos dzīves brīžos, kad to var būt grūti sajust.

Vairumam no mums ļoti patīk skaistās, saulainās dienas, vai ne? Kad spīd saule, visas krāsas dabā kļūst daudz spožākas. Aukstajās dienās mums patīk sajust, ka seju apspīd saule. Tā mūs piepilda ar siltumu un gaismu. Bet tad neizbēgami pienāk mākoņainās, lietainās un tumšās dienas, kad mēs nevaram saskatīt sauli vai sajust tās siltumu, un visas krāsas kļūst pieklusinātas un blāvas. Vai tajās mākoņainajās vai vētrainajās dienās, vai nakts tumšajā laikā mēs šaubāmies, ka ir saule? Vai mēs baidāmies, ka saule vairs nekad neuzspīdēs? Protams, ka ne! Mēs zinām, ka, tiklīdz vētra vai nakts beigsies, tiklīdz mākoņi pašķirsies, mēs atkal ieraudzīsim saules spožos starus un sajutīsim tās siltumu. Saule vienmēr ir savā vietā, nemainīga un nesatricināma. Tā ir pastāvīga.

Šī ir vērtīga līdzība par mūsu Glābēja gaismu un mīlestību, ko Viņš pret mums izjūt. Viņa gaisma piešķir krāsu un nozīmi it visam mūsu dzīvē. Viņa mīlestība sasilda mūsu dvēseles un sniedz cerību nākotnei. Taču līdzīgi kā ir mākoņainās, vētrainās un tumšās dienās, kad mēs nespējam saskatīt sauli, arī mūsu laicīgajā ceļojumā būs mākoņainas, vētrainas un tumšas dienas, kad mums būs grūti sajust mūsu Glābēja mīlestību vai saskatīt Viņa gaismu. Var gadīties brīži, kad mums šķitīs, ka mūsu Tēvs Debesīs un Glābējs nepiedalās mūsu dzīvē, un mums būs ļoti bail, ka Viņi mūs ir pametuši, ka Viņi mūs nemīl un ka mēs esam vieni. Pat Džozefs Smits un pats Glābējs piedzīvoja brīdi, kad viņiem likās, ka Dievs viņus ir pametis.

Taču, manas māsas, es jums liecinu, ka nekas mūs nevar šķirt no mūsu Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestības! Viņu gaisma un Viņu mīlestība pret mums ir pastāvīga, nemainīga un nesatricināma, gluži kā saules gaisma un siltums. Mums nav jābaidās par to, ka Viņi mūs ir pametuši, jo Viņi to nekad nedarīs. To darīt nav Viņu dabā.

Es atceros, ka tad, kad mēs ar vīru pēc kāzām pārcēlāmies uz Meksiku, es jutos ļoti vientuļa. Pirmo reizi dzīvē es dzīvoju tālu prom no savām mājām un ģimenes. Es vēl tik labi nepratu un nesapratu valodu, es gaidīju mūsu pirmo bērniņu, un mans vīrs lielāko daļu laika pavadīja strādājot un mācoties. Es atceros, ka jutos briesmīgi vientuļa, apjukusi un nobijusies. Man bija grūti sajust, ka mans Tēvs Debesīs par mani zina. Es nespēju sajust sava Glābēja mīlestības siltumu un gaismu. Es sāku kļūt nomākta, apbēdināta un izmisusi.

Taču dažas no manām Palīdzības biedrības māsām nāca palīgā. Viņas mani apskāva un palīdzēja sajust, ka es neesmu viena. Viņas mani iedrošināja un atbalstīja ar smaidu, laipnajiem skatieniem un maigo mīlestību, lai gan es nevarēju saprast viņu teikto un viņas nesaprata manējo. Taču, tā kā es sajutu, ka viņas mani mīl un pieņem, tas pašķīra tumšos mākoņus, kas bija ap mani savilkušies, un es atkal sāku sajust sava Debesu Tēva mīlestību un atbalstu.

Māsas, mēs to varam darīt cita citas labā. Mēs visas esam Debesu vecāku meitas, un mēs esam cita citai vajadzīgas. Lai arī kur mēs dzīvotu, lai arī kādi būtu mūsu individuālie apstākļi, mums nekad nevajadzētu justies vienām un nošķirtām. Mums visapkārt ir mūsu garīgās māsas un brāļi. Mēs visi esam nākuši uz Zemes šajā laikā kopā, un mēs ļoti cits citam esam vajadzīgi. Kārdinājumu — salīdzināt un tiesāt citam citu — rada pretinieks. Viņš vēlas mūs nošķirt, jo zina, cik liels būs mūsu spēks, ja būsim vienoti, cits citu mīlēsim un atbalstīsim. Mēs varam cita citai palīdzēt sajust mūsu Glābēja mīlestību, cenšoties būt vienotas Dieva meitas. Sadosimies rokās, uzmundrināsim cita citu un kopā dosimies mājup.

Es ticu, ka mūsu Tēvs Debesīs un mūsu Glābējs mums bieži sūta mīlestības un atbalsta vēstījumus, bet mēs tos daudzkārt nesaskatām, jo, iespējams, tos nemeklējam. Redzot aiz sava loga lidināmies kolibri, vērojot krāšņu saulrietu vai vienkārši pamanot dabas skaistumu un brīnumus, es bieži sajūtu Viņu mīlestību. Kad dzīvē iet grūti un es jūtos nomākta, es dažkārt saskatu Viņu mīlestības un atbalsta vēstījumus, pateicoties kādam konkrētam Svēto Rakstu pantam, kas aizkustina manu sirdi lasīšanas laikā, vai pateicoties kādai iedvesmojošai sarunai, vai arī sajūtām, kas mani pārņem, klausoties skaistajos garīgo vai pacilājošo dziesmu vārdos.

Man ļoti patīk vārdi vienā no mūsu jaunajām dziesmām „His Eye Is on the Sparrow”. Pirmajā pantā ir teikts:

Es liecinu, ka ikkatra no jums ir viņa acuraugs — gluži kā putniņš augstu kokā. Jūs esat mīļotas Dieva meitas, un es liecinu, ka jūs nekad netiksiet aizmirstas. Jūs pazīst, jūs tiekat mīlētas, un jūsu viedoklis ir svarīgs, — jo īpaši jūsu Tēvam Debesīs un Viņa Vienpiedzimušajam Dēlam. Viņi pilnībā saprot jūsu sirdssāpes, jūsu asaras, jūsu bēdas un sāpes. Jūsu mīlošais Debesu Tēvs vienmēr uzklausa jūsu lūgšanas.

Šajā laicīgajā ceļojumā ir pa pilnam izaicinājumu un grūtību, tostarp dažāda veida zaudējumu: draugu vai tuvinieku zaudējums, fiziskās vai garīgās veselības zaudējums, finansiāls zaudējums vai pat spēju un pārliecības zaudējums. Man ļoti patīk tas, ko par zaudējumu teica elders Džozefs B. Virtlins: „Tas Kungs atlīdzina uzticīgajiem katru zaudējumu. Tas, kas ir paņemts no tiem, kuri mīl To Kungu, tiks atdots Viņa paša veidā. Kaut arī tas var nenotikt brīdī, kad mēs to vēlētos, uzticīgie zinās, ka katra izlietā asara galu galā tiks atlīdzināta simtkārtīgi ar prieka un pateicības asarām.”

Un pravietis Džozefs Smits teica: „Visi jūsu zaudējumi tiks jums atlīdzināti augšāmcelšanās brīdī, ja jūs paliksit uzticīgi. Pēc Visuvarenā vīzijas es to esmu redzējis.”

Es liecinu, ka, pateicoties mūsu dārgajam Glābējam un Viņa īstenotās Izpirkšanas upurim, šie apsolījumi ir patiesi. Ja jūs paliksiet uzticīgas Dievam, visi jūsu zaudējumi galu galā tiks jums atlīdzināti un jūs liesiet prieka un pateicības asaras sava Debesu Tēva priekšā par Viņa atlīdzinātajām svētībām.

Šis pants Atklāsmes grāmatā man bieži ir sniedzis mierinājumu un palīdzējis sajust Dieva mīlestību: „Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Atcerieties arī šo apsolījumu: „Tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.” Cik skaisti un mierinoši vārdi! Jēzus Kristus ir pasaules gaisma un dzīvība, un Viņš ir apsolījis — ja mēs sekosim Viņam, mēs nestaigāsim tumsībā.

Es jums liecinu, ka jūsu Tēvs Debesīs un jūsu Glābējs jūs nekad neaizmirsīs, lai arī kas jūs būtu, lai arī kur jūs dzīvotu, lai arī kādi būtu jūsu pašreizējie apstākļi un lai arī kāda būtu jūsu pagātne. Viņu gaisma un Viņu mīlestība pret jums ir pastāvīga, nemainīga un nesatricināma. Un, kad mākoņi un vētras jūsu dzīvē izklīdīs, jūs zināsiet, ka Viņi vienmēr ir bijuši ar jums, pat jūsu tumšākajās dienās. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.