Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Jesajas 54. nodaļa: „Ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ”

„Jesajas 54. nodaļa: „Ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„Jesajas 54. nodaļa: „Ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Jesajas 50.–57. nodaļa: 125. nodarbība

Jesajas 54. nodaļa

„Ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ”

Dažkārt cilvēki var justies pamesti un vientuļi. Citkārt viņi domā, ka Dievs nav viņiem līdzās. Tā kā Israēla nams lauza ar Jehovu noslēgto derību, tas tika izklīdināts. Viņiem šķita, ka Dievs ir viņus atstājis. Tomēr caur pravieti Jesaju Tas Kungs — gan toreiz, gan tagad — Saviem derības ļaudīm atgādina, ka Viņš sapulcinās tos ar lielu žēlastību un sniegs viņiem mieru. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem sajust, ka Glābējs viņus mīl un ir viņiem nodevies.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus izlasīt Jesajas 54. nodaļu, pievēršot uzmanību vārdiem un frāzēm, ar ko viņi dalītos ar kādu, kurš jūtas vientuļš vai pamests.

Idejas mācību uzdevumiem

Pamestības sajūta

Jūs varētu sākt nodarbību ar tālāk sniegto situācijas aprakstu. Audzēkņi varētu izvēlēties situācijas apraksta versiju, kam pievērsties individuāli, vai arī vienu visai klasei. Nodarbības beigās audzēkņiem būs iespēja sniegt atbildes par izvēlēto situācijas aprakstu.

Karloss jūtas vientuļš un pamests, jo …

viņš ir grēkojis un netic, ka Dievs viņam piedos to, ko viņš ir izdarījis.
viņš nesen pārcēlās uz jaunu dzīvesvietu, un viņam ir grūti iegūt draugus.
viņš nejūt, ka uz viņa lūgšanām tiek atbildēts.

Apdomā, ko tu varētu pateikt Karlosam, lai viņam palīdzētu. Padomā, ko tu gribētu, lai viņš zina par Jēzu Kristu.

Savas dzīves laikā Jesaja bija liecinieks Israēla Ziemeļu ķēniņvalsts izklīdināšanai tās ļaundarību dēļ (skat. 2. Ķēniņu 17:6–23). Viņš pravietoja, ka arī Jūdas Dienvidu ķēniņvalsts tiks iekarota tās ļaundarību dēļ (skat. Jesajas 39:5–7). Šī iemesla dēļ daudzi Israēla namā jutās Dieva aizmirsti.

Jesajas 54. nodaļā Jesaja pravietoja par to, ko Tas Kungs darīs Savas derības tautas labā. Vēlāk Glābējs izmantoja šo nodaļu, lai mācītu nefijiešiem to, kā Viņš sapulcinās Israēlu pēdējās dienās (skat. 3. Nefija 22. nodaļu).

Studējot Jesajas 54. nodaļu, ieklausies Svētā Gara pamudinājumos, kas tev palīdzēs saprast, kāda ir Debesu Tēva un Jēzus Kristus attieksme pret attiecībām ar tevi.

Tā Kunga solījumi Viņa ļaudīm

Jūs varētu atgādināt audzēkņiem, ka Jesaja savos pierakstos bieži izmantoja tēlainu valodu. Gremdējoties pārdomās par mācībām, kas ir gūtas no viņa pierakstā iekļautajiem tēlainajiem salīdzinājumiem, mēs varam ieaicināt Svēto Garu, lai Tas mums mācītu šajos Svētajos Rakstos iekļauto Tā Kunga vēstījumu. Jesajas 54. nodaļā Jesaja izmantoja tēlainu salīdzinājumu ar laulības attiecībām, lai mācītu par Tā Kunga derībā balstītajām attiecībām ar Israēla namu. Vīrs simbolizē Glābēju, bet sieva — Israēla namu. Jūs varētu sadalīt nākamās pantu kopas mazākos segmentos, piemēram, 1.–4., 5.–8., 9.–10., 13. un 17. pants. Lai palīdzētu audzēkņiem labāk izprast izlasīto, jūs varētu ieturēt pauzi pēc katras pantu kopas un aicināt audzēkņus uzdot jautājumus.

Sadaļā „Papildu avoti” jūs varat atrast informāciju par noteiktiem vārdiem un frāzēm šajos pantos.

Uzmanīgi izlasi Jesajas 54:1–10, 13. un 17. pantu, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus Kristus apsolīja Saviem derības ļaudīm.

Ko salīdzinājums ar vīru un sievu tev māca par Tā Kunga attiecībām ar Israēla namu?
Ko par Glābēju māca Viņa vārdi un tituli, kas ir sniegti 5. pantā?

Jūs varētu atvēlēt laiku tam, lai audzēkņi varētu dalīties nozīmīgos vārdos un frāzēs no šiem pantiem un pārrunāt, ko tie māca par To Kungu. Audzēkņi tos varētu pārrunāt visi kopā vai mazās grupiņās.

Uzrakstiet uz tāfeles Jēzus Kristus, mūsu Pestītājs … un aiciniet audzēkņus pabeigt šo teikumu, izmantojot to, ko viņi ir atraduši Jesajas 54:4–10, 13. un 17. pantā.
Kā tu varētu pabeigt šo teikumu — Jēzus Kristus, mūsu Pestītājs …?
Audzēkņi to varētu pabeigt dažādi, tostarp:

Jēzus Kristus, mūsu Pestītājs …
- sapulcinās Savus ļaudis žēlastībā.
- izjūt mūžīgu laipnību pret Saviem ļaudīm.
- piepildīs derību, ko Viņš noslēdza ar Saviem ļaudīm.
- apsola mieru.
Kad audzēkņi redz, ka Svētie Raksti attiecas uz viņu dzīvi, viņiem ir vieglāk saprast, kā Glābēja mācība attiecas personīgi uz viņiem. Tālāk sniegtie vai citi jautājumi, kas jums nāk prātā, var viņiem palīdzēt pārrunāt viņu atrasto patieso mācību nozīmi.
Kura no šīm mācībām, tavuprāt, varētu palīdzēt jauniešiem mūsdienās? Kāpēc?

Padomā, kura no šīm patiesajām mācībām tev personīgi šķiet pati nozīmīgākā?

Kā, tavuprāt, Jēzus Kristus piepilda šos solījumus mūsdienās?

Prezidents Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja:

… Kā mēs šajā pasaulē, kas, saskaņā ar Jehovas vārdiem, ir „vētru mētātā un nemierinātā”, varam rast to, ko viņš nodēvēja par miera derību? Mēs to atrodam, vēršoties pie Viņa, kurš teica, ka ar „mūžīgu laipnību” apžēlosies par mums un dāvās mūsu bērniem mieru. („Ne kā pasaule dod”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2021. g. maijs, 36. lpp.)

Ko tu esi mācījies attiecībā uz to, ko pret tevi jūt Debesu Tēvs un Jēzus Kristus?

Izpratnes apliecināšana

Tālāk sniegtā uzdevuma mērķis ir palīdzēt audzēkņiem parādīt, ko viņi ir apguvuši un sajutuši attiecībā uz Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, studējot Jesajas 54. nodaļu. Izvēlieties metodi, kas visvairāk atbildīs jūsu audzēkņu vajadzībām. Lūk, daži piemēri, ko jūs varētu darīt: aiciniet audzēkņus izspēlēt situācijas aprakstu lomās, uzrakstīt īsziņu, ko nosūtīt, vai izveidot komiksu par sarunu ar Karlosu.

Atsauc atmiņā, kāpēc Karloss jūtas pamests un vientuļš. Padomā, ko tu varētu viņam pastāstīt no tā, ko uzzināji Jesajas 54. nodaļā. Vai tev ir kāda personīga pieredze, kurā tu varētu ar viņu dalīties?

Ko tu vēlētos atcerēties par Glābēju, studējot Jesajas 54. nodaļu?

Arī jūs varētu dalīties savā liecībā par Glābēju, kā arī savās domās un sajūtās, studējot Jesajas 54. nodaļu.

Papildu avoti

Kāda ir dažu vārdu un frāžu nozīme Jesajas 54. nodaļā?

Jesajas 54:3 viņš teica Israēlam, ka viņi „izplatīsies pa labi un pa kreisi” un „apdzīvos tuksnešainās pilsētas”. Tas simbolizē lielo ļaužu skaitu, kas tiks sapulcināti, tādēļ ir nepieciešams „paplašin[āt] savas telts vietu” (Jesajas 54:2).

Jesajas 54:9 Tas Kungs atgādināja Israēlam par Savu solījumu — vairs nepārpludināt Zemi (skat. 1. Mozus 9:15–17). Tieši tāpat, kā plūdi beidzās un Tas Kungs apsolīja tādus vairs neizraisīt, tā arī Tā Kunga dusmas uz Israēla namu par viņu grēkiem nebūs mūžīgas.

Jesajas 54:10 Jesaja izmantoja salīdzinājumus ar kalniem un pakalniem, kas tiek uzskatīti par paliekošiem. Tas Kungs apsola, ka Viņa laipnība un Viņa „miera derība” ir daudz paliekošāka par kalniem un pakalniem.

Jesajas 54:2. Kāpēc Jesajas simbols par telti ir nozīmīgs?

Vispārējā rokasgrāmatā ir teikts:

Jesaja raksturoja pēdējo dienu Ciānu kā telti, kas ir nostiprināta ar stabiem (skat. Jesajas 33:20; 54:2). Mūsdienās Baznīca ir organizēta stabos. Katrs stabs sastāv no vairākām bīskapijām, un to vada staba prezidents. Tas Kungs nodibina stabus, „lai sapulcinā[tu]” Savus ļaudis un lai stabi būtu „glābiņ[š] un patvērum[s]” no pasaules (Mācības un Derību 115:6). Stabā Baznīcas locekļi un vadītāji kopīgi strādā pie tā, lai piedalītos Dieva glābšanas un paaugstināšanas darbā (skat. 1.2). (Vispārējā rokasgrāmata: 6.1)

Ko Tas Kungs jūt pret Saviem derības ļaudīm?

Prezidents Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja:

Par spīti neauglībai un dažkārt izrādītajai neuzticībai, vīrs (Kristus) pieņem un atpestī savu līgavu (Israēlu). …

Kristum ik pa laikam ir bijušas visas tiesības dusmoties uz atkritušo Israēlu, taču tas vienmēr ir bijis īslaicīgi un pārejoši — „uz mazu brīdi”. Līdzjūtība un žēlsirdība vienmēr atgriežas un gūst virsroku ļoti pārliecinošā veidā. Kalni un pakalni var pazust. Lielo jūru ūdeņi var izžūt. Pasaulē var atgadīties visnegaidītākie notikumi, taču Tā Kunga laipnība un miers nekad netiks atņemti Viņa derības ļaudīm. Viņš ir zvērējis ar debesu zvērestu, ka nebūs dusmīgs uz tiem mūžīgi. (Christ and the New Covenant [1997 g.], 290. lpp.)

Kā Jēzus Kristus ir apliecinājis, ka mēs Viņam piederam?

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja:

14:41

Vienotībai ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, bez šaubām, ir visbūtiskākā loma piederības izjušanā.

Tādējādi mācība par piederību galu galā saistās ar to, ko var apliecināt ikviens no mums: Jēzus Kristus nomira manis dēļ; Viņš uzskatīja, ka es esmu Viņa asiņu cienīgs. Viņš mani mīl un var pilnībā mainīt manu dzīvi. Kad es nožēlošu grēkus, Viņa labvēlība mani pārveidos. Es esmu vienots ar Viņu evaņģēlija derībā; Es esmu piederīgs Viņa Baznīcai un valstībai; un es esmu piederīgs Viņa uzdevumam — nest pestīšanu visiem Dieva bērniem. („Mācība par piederību”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2022. g. nov., 56. lpp.)

Papilduzdevumi

„Paplašini savas telts vietu … un nostiprini [tās] … stabus” (Jesajas 54:2)

Šis uzdevums var palīdzēt audzēkņiem saprast Jesajas simbolu par telti un to, kāpēc Baznīca ir organizēta stabos. Jūs varētu atnest uz nodarbību telti un aicināt audzēkņus to uzsliet vai parādīt tās attēlu. Lūdziet viņiem paskaidrot, kāds ir telts nolūks un kā to uzcelt, lai tā izturētu vēju un lietu.

Jūs varētu parādīt šo telts attēlu un aicināt audzēkņus nosaukt dažādas telts daļas, izmantojot to, ko viņi atrod 2. pantā.

Izlasi Jesajas 54:2–7 un uzzini, ko Jesaja mācīja par telti. Jūs varētu uzdot dažus no šiem jautājumiem, lai palīdzētu audzēkņiem saprast, kā šie panti attiecas uz Glābēja Baznīcu mūsdienās.

Kā, jūsuprāt, Glābēja Baznīca līdzinās teltij?
Kā stabi balsta telti? Ko tas mums māca par Ciānas stabu lomu Glābēja atjaunotajā Baznīcā?
Kā, jūsuprāt, notiek telts paplašināšanās mūsdienās?

Jūs varētu dalīties citātā par stabiem no Vispārējās rokasgrāmatas, kas atrodas sadaļā Papildu avoti. Jūs varētu izlasīt arī Mācības un Derību 115:6 un pārrunāt, kā Ciānas stabi nodrošina aizsardzību un patvērumu no dzīves vētrām. Vēl jūs varētu izlasīt Moronija 10:31 vai Mācības un Derību 82:14, 133:9 un pārrunāt, ko Tas Kungs mums lūdz darīt kā Viņa Baznīcas locekļiem.

Tā Kunga apsolījumi Israēla derības ļaudīm

Uzsākot lasīt Jesajas 54:1–10, 13. un 17. pantu, jūs varētu dalīties tālāk sniegtajā prezidenta Rasela M. Nelsona aicinājumā.

Es mudinu jūs … , studējot Svētos Rakstus, apkopot visu, ko Tas Kungs ir apsolījis paveikt Israēla derības ļaužu labā. Man šķiet, jūs būsiet ārkārtīgi pārsteigti! Gremdējieties pārdomās par šiem solījumiem. Runājiet par tiem ar savu ģimeni un draugiem. Un tad dzīvojiet un raugieties, kā šie solījumi īstenojas jūsu pašu dzīvē. („Ļaujiet Dievam gūt virsroku”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 95. lpp.)

Aiciniet audzēkņus uzskaitīt solījumus, ko Tas Kungs ir devis Israēla derības ļaudīm Jesajas 54. nodaļā. Jūs varētu pārrunāt, ko šie solījumi māca par To Kungu un kā audzēkņi saskata to īstenošanos savā dzīvē. Jūs varētu mudināt audzēkņus, studējot Svētos Rakstus, turpināt meklēt solījumus, ko Tas Kungs ir devis Israēla derības ļaudīm.