1. Mozus 18.–23. nod.

Tas Kungs ir devis uzticīgajiem godības pilnus apsolījumus, taču dažkārt mūsu dzīves apstākļi liek mums šaubīties, vai šos apsolījumus maz ir iespējams īstenot. Iespējams, tā jutās arī Ābrahāms un Sāra. Ko tu vari mācīties no viņu pieredzes? Tev varētu būt lietderīgi uzsākt savas studijas ar pārskatu par to, ko Tas Kungs bija apsolījis 1. Mozus 17:4, 15–22. Kā Ābrahāms un Sāra to uztvēra? (Skat. 1. Mozus 17:23 Džozefa Smita tulkojumā Svēto Rakstu ceļvedī; 1. Mozus 18:9–12.) Ko Tas Kungs viņiem teica, lai palīdzētu stiprināt viņu ticību Viņa solījumiem? (Skat. 1. Mozus 18:14.)

Kas no šajos pantos uzietā stiprina tavu ticību? Kas vēl no tevis vai kāda cita pieredzētā ir stiprinājis tavu ticību tam, ka Tas Kungs piepildīs Savus solījumus Savā paša noliktajā laikā un veidā? Tu varētu padomāt arī par to, kā tu varētu saglabāt savu ticību, ja apsolītās svētības netiek saņemtas šīs dzīves laikā. Kādu padomu tu vari atrast Ebrejiem 11:8–13 un prezidenta Rasela M. Nelsona vispārējās konferences vēstījumā „Kristus ir augšāmcēlies; Ticība Viņam pārcels kalnus”? (Liahona, 2021. g. maijs, 101.–104. lpp.)

Skat. arī Mācības un Derību 88:68.

Ko tu vari mācīties par bēgšanu no ļaundarības, lasot par Latu un viņa ģimeni? Kas, piemēram, atstāj uz tevi iespaidu, lasot par to, ko eņģeļi teica un paveica, lai palīdzētu Latam un viņa ģimenei paglābties no iznīcības? (Skat. 1. Mozus 19:12–17.) Kā Tas Kungs palīdz tev un tavai ģimenei paglābties vai patverties no pasaules ļaunās ietekmes? Padomā par situācijām, kad tu varētu izjust kārdinājumu „[skatīties] atpakaļ” (26. pants) brīžos, kad tev vajadzētu raudzīties uz priekšu ar ticību Glābējam. Kā Lūkas 9:62 vairo tavu izpratni par šo jēdzienu?

Skat. arī 1. Mozus 19:9–15 Džozefa Smita tulkojumā (Svēto Rakstu ceļvedī).

Elders Džefrijs R. Holands mācīja:

„Acīmredzot Lata sieva rīkojās nepareizi, jo ne vien paskatījās atpakaļ, bet sirds dziļumos vēlējās doties atpakaļ. Šķiet, ka viņai jau pirms iziešanas ārpus pilsētas robežām pietrūka Sodomas un Gomoras dāvāto iespēju. …

Iespējams, ka Lata sieva paskatījās atpakaļ, jūtot aizvainojumu pret To Kungu par to, ko Viņš lūdza viņai atstāt. … Tas nozīmē, ka viņa nevis vienkārši atskatījās atpakaļ, bet atskatījās ar ilgām. Īsumā sakot, viņas pieķeršanās pagātnei pārspēja viņas paļāvību uz nākotni. Tā, acīmredzot, bija vismaz daļa no viņas grēka. …

Es dedzīgi lūdzu jūs neuzkavēties atmiņās par dienām, kas pagājušas, ne arī veltīgi ilgoties pēc vakardienām, lai cik labas tās būtu bijušas. Mums ir jāmācās no pagātnes, nevis jādzīvo tajā. Mēs atskatāmies pagātnē, lai savāktu kvēlojošas ogles no gaišākajām dzīves pieredzēm, nevis apkrautos ar pelniem. Un, kad esam iemācījušies to, ko mums nepieciešams apgūt, un paņēmuši līdzi labāko no tā, ko esam piedzīvojuši, mēs veramies nākotnē, paturot prātā, ka ticība allaž pievēršas nākamībai. …

Kavēties pagātnē, tostarp pagātnē pieļautajās kļūdās, vienkārši nav pareizi! Tā nav Jēzus Kristus evaņģēlija būtība. …

Es aicinu visus cilvēkus ikvienā paaudzē: „Pieminiet Lata sievu!” [Lūkas 17:32.] Ticība pievēršas nākamībai. Ticība balstās uz bijušo, taču ne brīdi nevēlas tajā palikt. Ticība paļaujas uz to, ka Dievs ir sagatavojis katram no mums kaut ko lielisku un ka Kristus tik tiešām ir „nākam[ības] labumu augst[ais] priester[is]” (skat. Ebrejiem 9:11).” („The Best Is Yet to Be”, Ensign, 2010. g. janv., 24., 26.–27. lpp.)

Kaut arī mēs nezinām visus iemeslus, kālab Dievs pavēlēja Ābrahāmam upurēt Īzāku, mēs zinām, ka tādējādi tika pārbaudīta viņa ticība Dievam. Mēs zinām arī to, ka tā bija „līdzība ar Dievu un Viņa Vienpiedzimušo Dēlu” (Jēkaba gr. 4:5). Lasot 1. Mozus 22:1–19, tu varētu pievērst uzmanību simboliem vai līdzībām starp Ābrahāma gatavību upurēt Īzāku un to, kā Tēvs upurēja Savu Dēlu Jēzu Kristu. Tu varētu pierakstīt uzieto šāda veida tabulā:

Kuri no simboliem vai līdzībām ar Glābēja pienesto Izpirkšanas upuri tev šķiet visnozīmīgākie? Tu varētu nodziedāt vai izlasīt kādas garīgās dziesmas vārdus, kas parāda Debesu Tēva mīlestību pret mums, piemēram, „Dievs visus mūs tā mīlēja”, Garīgās dziesmas, Nr. 112. Tu varētu arī pierakstīt to, kā tu jūties, domājot par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, un Viņu upuri tavā labā.

Ja tu vēlies studēt vairāk par mūsu Glābēja upuri, tu varētu izlasīt prezidenta Džefrija R. Holanda vispārējās konferences vēstījumu „Redzi, Dieva Jērs” (Liahona, 2019. g. maijs, 44.–46. lpp.). Kāpēc jērs ir tik iespaidīgs Dieva Dēla simbols? Kas no prezidenta Holanda mācītā vairo tavu godbijību pret Debesu Tēva dāvanu?

Skat. arī video „Akedah (The Binding)” [Akedah (Sasaistīšana)] Evaņģēlija bibliotēkā.

12:57

• Lai mācītos par to, kā Ābrahāms un Sāra paļāvās uz Dieva apsolījumiem, jūs ar bērniem varētu parunāt par kādu gadījumu, kad viņiem ir nācies gaidīt uz kaut ko tādu, ko viņi ir ļoti vēlējušies. Pēc tam jūs varētu aplūkot Sāras un Īzāka attēlu šī izklāsta sākumā un parunāt par solījumu, ko Dievs deva viņai un Ābrahāmam (skat. arī nodaļu „Ābrahāms un Sāra” no grāmatas Vecās Derības stāsti, 28.–31. lpp.). Palīdzi saviem bērniem atcerēties to, ko Tas Kungs ir apsolījis mums dāvāt, ja mēs būsim uzticīgi. Mudini viņus būt pacietīgiem un paļauties uz to, ka Dievs turēs Savus solījumus.

  

  2:20

• Lai palīdzētu saviem bērniem apgūt būtisko mācību no 1. Mozus 18:14, tu varētu uzrakstīt katru vārdu no šī panta pirmā teikuma uz atsevišķām papīra lapiņām. Pēc tam sajauc šīs lapiņas un aicini bērnus salikt minētos vārdus pareizajā secībā. Pēc tam jūs ar bērniem varētu izlasīt 1. Mozus 17:15–21; 21:1–7, lai atrastu kādu piemēru tam, kā Tas Kungs ir paveicis kaut ko šķietami neiespējamu. Dalies ar saviem bērniem savā ticībā tam, ka Tas Kungs izpildīs Savus solījumus, pat ja to īstenošanās šķiet neiespējama vai prasa ilgu laiku.

• Apvaicājies saviem bērniem par situācijām, kurās cilvēki varētu aicināt viņus darīt kaut ko tādu, kas, kā viņi zina, nav pareizi. Kā mēs „bēgtu” no šādām situācijām? Sniedz kopsavilkumu par 1. Mozus 19:15–26, paskaidrojot, ka Lata ģimene dzīvoja ļaunuma pārņemtā pilsētā un eņģeļi brīdināja viņus, ka viņiem tā ir jāpamet. Kopā ar bērniem lasot 15.–17. un 26. pantu, pajautā viņiem, ko mums mūsdienās varētu nozīmēt vārdi „glābies” no ļaunuma un „neskaties atpakaļ” (17. pants).

• Izmantojot attēlus, kur redzams Ābrahāms un Īzāks un Krustā sišana (skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, Nr. 9, 57), tu vari palīdzēt saviem bērniem salīdzināt stāstu no 1. Mozus 22. nod. ar Glābēja upuri (skat. Mateja 27:26–37). Ko mēs varam mācīties par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu no stāsta par Ābrahāmu un Īzāku un no stāsta par Krustā sišanu? (Skat. arī sadaļu „Ābrahāms un Īzāks” no grāmatas Vecās Derības stāsti, 34.–37. lpp.)

  

  2:0

• Vai tu vari iedomāties kādu vienkāršu spēli, ko jūs varētu izspēlēt kopā ar bērniem un kurā viņiem būtu jāseko dotajiem norādījumiem? Varbūt norādes varētu aizvest viņus pie apslēpta Glābēja attēla? Spēle varētu pamudināt jūs uz sarunu par to, ko Debesu Tēvs mums ir pavēlējis darīt, lai mēs atkal varētu dzīvot kopā ar Viņu un Jēzu Kristu. Jūs varētu kopīgi nodziedāt kādu dziesmu, piemēram, „Ievēro baušļus!” (Bērnu dziesmu grāmata, 68.–69. lpp.). Tev varētu noderēt arī šīs nedēļas radošā lappusīte.