Israēla nams

Kaut kur tuksnesī, uz austrumiem no Kānaānas, Jēkabs satraukti gaidīja tikšanos ar savu dvīņubrāli Ēsavu. Pēdējo reizi, kad Jēkabs bija redzējis Ēsavu (aptuveni pirms 20 gadiem), Ēsavs gribēja viņu nogalināt. Jēkabs pavadīja visu nakti, lūdzot un cīkstoties pēc Dieva svētības. Pateicoties Jēkaba ticībai, neatlaidībai un apņēmībai, Dievs atbildēja uz viņa lūgšanām. Tonakt Jēkabs tika pārdēvēts par Israēlu, kas, cita starpā, nozīmē „viņš neatlaidīgi piesauc Dievu” (skat. 1. Mozus 32:29).

Šī ir pirmā reize, kad Bībelē parādās vārds Israēls, un šis vārds ir saglabājies cauri visai šai grāmatai un cilvēces vēsturei. Drīz vien šī vārda nozīme paplašinājās, un tajā vairs nesauca tikai vienu cilvēku. Israēlam bija 12 dēli, un visi viņu pēcteči kopumā tika dēvēti par „Israēla namu”, „Israēla ciltīm”, „Israēla bērniem” vai „israēliešiem”.

Vēstures gaitā Israēla bērni ir piešķīruši lielu nozīmi tam, ka viņi ir cēlušies no kādas no divpadsmit Israēla ciltīm. Viņu izcelsme ir bijusi būtiska daļa no viņu derībā balstītās identitātes. Apustulis Pāvils paziņoja, ka viņš ir no „Benjamīna cilts” (Romiešiem 11:1). Kad Lehijs sūtīja savus dēlus uz Jeruzalemi, lai tie atgūtu misiņa plāksnes, viens no iemesliem bija tas, ka uz šīm plāksnēm bija ietverti viņa „tēvu ciltsraksti” (1. Nefija 5:14). Lehijs uzzināja, ka viņš ir Jāzepa pēctecis, un turpmāko gadu gaitā apliecinājās, ka viņa pēctečiem ir būtiski apzināties savu saikni ar Israēla namu.

Mūsdienu Baznīcā jūs varat dzirdēt par Israēlu, pateicoties tādām frāzēm kā „Israēla sapulcināšana”. Mēs dziedam par „Israēla Glābēju”, „Israēla cerību” un „Israēla elderiem”. Minētajos gadījumos mēs nerunājam un nedziedam par seno Israēla ķēniņvalsti vai mūsdienu valsti, kas tiek saukta par Izraēlu. Tā vietā mēs pieminam ļaudis, kuri ir tikuši sapulcināti no dažādām pasaules valstīm, pievienojoties Jēzus Kristus Baznīcai. Mēs pieminam cilvēkus, kuri neatlaidīgi piesauc Dievu, kuri dedzīgi tiecas pēc Viņa svētībām un kuri caur kristīšanu ir kļuvuši par Viņa derības ļaudīm. Izsakoties prezidenta Rasela M. Nelsona vārdiem: būt no Israēla nozīmē „ļaut Dievam gūt virsroku mūsu dzīvē, … ļaut Dievam būt par visspēcīgāko ietekmi mūsu dzīvē”.

Tavā patriarhālajā svētībā ir pasludināta tava saikne ar kādu no Israēla nama ciltīm. Tas nav tikai interesants ģimenes vēstures fakts. Tas ir saistīts arī ar tavu tagadni un nākotni. Piederība Israēla namam nozīmē, ka tu esi nodibinājis derībā balstītas attiecības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev, līdzīgi kā Ābrahāmam, ir paredzēts būt „par svētību” citiem Dieva bērniem (1. Mozus 12:2; Ābrahāma 2:9–11). Izsakoties Pētera vārdiem, tas nozīmē to, ka „jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā” (1. Pētera 2:9). Tas nozīmē, ka tu „ļauj Dievam gūt virsroku” — ka tu esi tas, kurš „neatlaidīgi piesauc Dievu”, godinot ar Viņu noslēgtās derības.