Kā rast atbildes uz saviem jautājumiem

Es nesen pieredzēju, kā mans vecākais brālis un vecākā māsa izvēlējās atšķirīgus dzīves ceļus. Mans brālis gatavojās kalpot misijā. No otras puses — mana māsa pilnībā attālinājās no Baznīcas. Viņas lēmums mani mulsināja, un kādu laiku es nezināju, kā ar to tikt galā.

Es atskārtu, ka mana ticība nav kas tāds, ko es esmu izvēlējusies, — tā ir kas tāds, ar ko es esmu uzaugusi. Man vajadzēja saprast, kam es patiešām ticu. Vai es ticēju evaņģēlijam tāpēc, ka tas ir patiess, vai arī tāpēc, ka tas ir viss, kas man jebkad ticis mācīts? Un vai es varu būt laba Baznīcas locekle arī tad, ja man ir jautājumi?

Es vērsos pie Svētajiem Rakstiem ar jaunu apņēmību. Es sāku lasīt, paturot prātā savus jautājumus un tiecoties pēc atbildēm un izpratnes. Es sapratu, ka jautājumu uzdošana par savu ticību nenozīmē, ka es to zaudēju. Tas nozīmē, ka es varu veidot dziļāku, daudz personīgāku pamatu.

Liecības veidošana nav vienreizējs notikums — tas ir process visa mūža garumā, kurā tiek uzdoti jautājumi, meklētas atbildes un saņemts atkārtots apstiprinājums. Es esmu jutusi Garu liecinām par evaņģēlija patiesumu, taču esmu pieredzējusi arī brīžus, kad esmu jutusies tālu no Dieva. Ticība nav statiska — tā ir kas tāds, par ko mums ik dienu ir jārūpējas, lūdzot, studējot Svētos Rakstus un kalpojot.

Uzaugot Baznīcā, es esmu ieguvusi pamatu, taču tas, vai es uz tā celšu, ir atkarīgs no manis. Ja mēs turpināsim vērsties pie Tā Kunga, Viņš stiprinās mūsu ticību un palīdzēs mums pārvarēt dzīves neskaidrības.