Viss uzlabojas, kad paļaujies uz Dievu

Šajā laikā es sāku apšaubīt evaņģēlija patiesumu, savu liecību un to, kas ir Jēzus Kristus. Kādā brīdī es pat apšaubīju Viņa eksistenci un sāku domāt, ka esmu ateiste. Mana sirds bija cieta un auksta kā ledus gabals.

Šis manas dzīves posms bija ārkārtīgi grūts un sarežģīts. Es domāju, tas ir tāpēc, ka, pārstājot ticēt Jēzum Kristum un Viņa spēkam, mūsu dzīve zaudē jēgu un kļūst nožēlojama.

Galu galā mans tēvs pamudināja mani atsākt apmeklēt baznīcu. Es to izdarīju, kaut arī joprojām biju apjukusi un man bija daudz jautājumu.

Kādu dienu baznīcā es ieraudzīju plakātu par semināru. Tas manī izraisīja interesi. Es vērsos pie sava bīskapa, lai uzzinātu par to vairāk. Viņš nekavējoties pievienoja mani semināra grupas čatam un pateica, ka seminārs sākas pulksten 5.30 no rīta.

Tā nu es sāku apmeklēt semināru. Tas man palīdzēja satikt jaunus draugus un galu galā iegūt liecību par Baznīcu un Svētajiem Rakstiem. Man bija skolotājs, kurš no sirds iedrošināja mūsu klasi un izcēla mūsos to labāko. Es atklāju, ka Svēto Rakstu studēšana patiešām ļauj mums iepazīt Glābēju. Pastāv atšķirība starp kāda cilvēka liecības uzklausīšanu un savas liecības meklēšanu ar studēšanu un ticību.

Sākumā es par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu uzzināju no citu stāstītā. Taču mēs nevaram vienmēr paļauties tikai uz citu cilvēku liecībām. Mums pašiem jācenšas iepazīt Glābēju.

Mums ir jāatvēl laiks Glābējam un dievišķajām nodarbēm, lai mēs varētu kļūt par vienu no Viņa mācekļiem. Esmu mācījusies, ka cilvēki iepazīst Viņu, kad:

1. apzināti meklē Viņu;

2. lasa Svētos Rakstus;

3. cenšas garīgi pilnveidoties;

4. lūdz Dievu;

5. apmeklē templi;

6. kalpo citiem;

7. gavē;

8. seko Viņa piemēram;

9. ir labsirdīgi;

10. atsakās runāt sliktu vai tenkot par citiem.

Šīs lietas man palīdzēja iepazīt Glābēju un kļūt par vienu no Viņa mācekļiem. Būt par Jēzus Kristus mācekli ir ļoti svarīgi, jo mēs varam izmantot Viņa gaismu, lai palīdzētu citiem. Pateicoties mūsu labajiem piemēriem, citi var redzēt, cik liela svētība ir evaņģēlijs.

Kad atgriezos Baznīcā, es biju savā zemākajā punktā — šaubu pilna, bez draugiem, bez cerības, nezinot, kas es patiesībā esmu un kāds ir mans dzīves mērķis.

Tagad evaņģēlijs ir „liesma”, kas ir izgaismojusi manu dzīvi un palīdzējusi man darīt pareizās lietas un kļūt par labāku cilvēku. Es nezinu, kur es būtu bez evaņģēlija.

Dzīvē viss sakārtojas, ja paļaujies uz Dievu. No brīža, kad sāc Viņu meklēt, tu sāksi rāpties ārā no bedres un situācija sāks uzlaboties. Protams, grūtības joprojām būs, taču šī uzticība un vēlme ticēt tevi pakāpeniski cels augstāk. Tas var prasīt laiku, taču viss sakārtosies!

Ja paļausies uz Debesu Tēvu, tu spēsi stāties pretī visam, kas tev jāpiedzīvo, — vai tie būtu izaicinājumi, šaubas, veselības problēmas vai vientulība. Piemēram, tu vari iegūt labu rezultātu pārbaudes darbā, uzlabot savu veselību vai saņemt atbildes — dažkārt atbildes, kuras meklēji kopš 10 gadu vecuma, kā tas bija manā gadījumā, — ja tu Viņu meklēsi un paļausies uz Viņu.

Esmu pārliecināta par to. Pateicoties evaņģēlijam, varu teikt, ka esmu mainījusies. Patiesībā viss ir mainījies — mana sirds, domas, uzvedība un principi. Tagad es zinu patiesību, un tas visu maina. Viss ir kļuvis labāks, pateicoties Jēzus Kristus evaņģēlijam.