Tēva ieceres dārgie apsolījumi

Pirmsmirstīgās dzīves padomē Debesu Tēvs iepazīstināja Savus gara bērnus ar Savu ieceri viņu mūžīgajai izaugsmei un laimei. Viņš mums pateica, ka sūtīs mūs uz Zemi, lai pārbaudītu mūs, vai paklausīsim Viņam un būsim cienīgi „[saņemt godību] pār [mūsu] galvām mūžīgi mūžos” (skat. Ābrahāma 3:24–26).

Un tad Viņš sacīja: „Kuru lai Es sūtu? Un viens atbildēja, līdzīgs Cilvēka Dēlam: Šeit Es esmu, sūti Mani. Un vēl cits atbildēja un sacīja: Šeit es esmu, sūti mani. Un Tas Kungs sacīja: Es sūtīšu pirmo.

Un tas otrais bija dusmīgs, … un tanī dienā daudzi sekoja viņam” (Ābrahāma 3:27–28).

Tika piedāvāta tikai viena iecere — Tēva iecere. Mūsu Debesu Tēvs neuzdeva jautājumu: „Ko lai mēs darām?” Viņš nelūdza mūsu viedokli, neprasīja ieteikumus vai priekšlikumus. Viņa jautājums bija vērsts uz to, kurš tiks sūtīts izpildīt Viņa ieceres noteikumus un nosacījumus.

Lucifers nepiedāvāja ieceri, ko noraidīja pirmsmirstīgās padomes dalībnieku vairākums. Viņš sacēlās! Viņš centās iznīcināt cilvēka rīcības brīvību, tika gāzts un „kļuva par sātanu, … velnu, visu melu tēvu, lai pieviltu un padarītu aklus cilvēkus, un vestu tos gūstā pēc savas gribas” (skat. Mozus 4:1, 3–4). Lepnība, augstprātība un savtīgums motivēja viņa sacelšanos pret Tēva ieceri.

Šajā iecerē ir aprakstīti Tēva un Dēla darbi, kas padara mūžīgās dzīves svētības pieejamas visai cilvēcei.

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir tas veids, kā mēs saņemam Dieva iecerē apsolītās svētības, proti, doktrīnu, principus, priekšrakstus un derības, kurām mums jātic un kuras jāievēro. „Nav neviens cits vārds zem debess dots kā tikai šis Jēzus Kristus, … ar ko cilvēks var tapt izglābts” (2. Nefija 25:20). Patiesi, Tas kungs Jēzus Kristus ir „ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur [Viņu]” (Jāņa 14:6).

Mēs apgūstam svarīgas patiesās mācības, atpazīstot un studējot daudzos Tēva ieceres nosaukumus Mormona Grāmatā: vēl vienā liecībā par Jēzu Kristu. Piemēram, apdomājiet šādus nosaukumu piemērus:

• „Diženā Radītāja žēlsirdīgā iecere” (2. Nefija 9:6).

• „Mūsu Dieva iecere” (2. Nefija 9:13).

• „Glābšanas iecere” (Jaroma 1:2; Almas 24:14).

• „Pestīšanas iecere” (Almas 12:25, 26, 30, 32, 33; 42:11, 13).

• „Atjaunošanas iecere” (Almas 41:2).

• „Laimes iecere” (Almas 42:16).

• „Diženā žēlastības iecere” (Almas 42:31).

Katrs no šiem nosaukumiem palīdz mums daudz skaidrāk izprast Tēva ieceres dārgos apsolījumus un paplašina mūsu skatījumu uz mūsu laicīgās dzīves mērķiem un jēgu.

Zīmīgi, ka Mormona Grāmatā visbiežāk lietotais Dieva ieceres nosaukums („pestīšanas iecere”) ir attiecināms uz pestīšanu no grēka un nāves, kas ir iespējama pateicoties Jēzus Kristus veiktajai grēku Izpirkšanai (skat. Almas 12:25; 33:22).

Mūsu dvēselēm vajadzētu būt pilnām pateicības, kad pārdomājam Dieva diženo ieceri. Zināšanas par Viņa ieceri sniedz vērtīgu redzējumu, vairo mūsu prieku un stiprina mūs, lai mēs varētu pārvarēt izaicinājumus un grūtības.

Debesu Tēvs ilgojas pēc tā, lai mēs atgrieztos mājās pie Viņa. Viņš aicina, kā arī apsola svētības, taču Viņš nekad nepiespiež, neuzspiež vai neierobežo to, kā mēs pielietojam rīcības brīvību, ko Viņš mums ir devis. Mums ir jārīkojas un jāizvēlas atgriezties pie Viņa, sekojot Viņa mīļotā Dēla piemēram.

„Ceļš ir sagatavots, un, ja mēs raudzīsimies, mēs varēsim dzīvot mūžīgi” (Almas 37:46; uzsvērums pievienots).

Es priekpilni liecinu, ka Debesu Tēvs ir Saviem bērniem radītās dievišķās ieceres autors. Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Un kā viens no Viņa pēdējo dienu apustuļiem es liecinu, ka Viņš patiesi ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jāņa 14:6; uzsvērums pievienots).