Viņi paši ir sev soģi

Radīšanas un mūsu laicīgās pastāvēšanas galvenais mērķis ir sniegt mums iespēju rīkoties un kļūt par to, par ko Tas Kungs mūs aicina kļūt. …

… Mums nav dota tikumiskā rīcības brīvība, lai mēs varētu darīt visu, ko vēlamies, un kad vien vēlamies. Drīzāk, saskaņā ar Tēva ieceri, mēs esam saņēmuši tikumisko rīcības brīvību, lai tiektos pēc mūžīgās patiesības un rīkotos saskaņā ar to. …

Prezidents Dalins H. Oukss ir uzsvēris, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs mūs aicina gan kaut ko uzzināt, gan par kaut ko kļūt, caur taisnīgu savas rīcības brīvības īstenošanu. …

[Taču] mūsu darbi un vēlmes vien mūs neglābs un nevar izglābt. „Pēc tam, kad [būsim] izdarījuši visu, ko varam”, mēs tiksim samierināti ar Dievu tikai, pateicoties žēlastībai un labvēlībai, kas ir pieejama, Glābēja bezgalīgā un mūžīgā Izpirkšanas upura dēļ. …

Daudzi no mums, iespējams, sagaida, ka mūsu stāšanās Mūžīgā Tiesneša priekšā būs līdzīga pasaulīgās tiesas procesam. Sēdi vadīs tiesnesis. Tiks iesniegti pierādījumi. Tiks pasludināts spriedums. Un mēs, visticamāk, nejutīsimies droši un baidīsimies līdz uzzināsim galīgo spriedumu. Bet es uzskatu, ka šāds raksturojums ir nepareizs. …

Dievbijība pret To Kungu nav nepatīkams satraukums par to, ka mums būs jānāk Viņa priekšā un jātiek tiesātiem. Drīzāk, tas ir skats uz to, ko mums galu galā nāksies par sevi atzīt, — „[kā tas] patiesībā ir” un „[kā tas] patiesībā būs”. …

Galu galā mēs paši esam sev soģi. Nevienam nebūs mums jāpasaka, kurp doties. Tā Kunga klātbūtnē mēs atzīsim, par ko esam izvēlējušies kļūt laicīgajā dzīvē, un paši zināsim, kur mums vajadzētu būt mūžībā.