Un tagad es varu redzēt

Jāņa evaņģēlija devītajā nodaļā ir aprakstīts, kā Jēzus un Viņa mācekļi gāja garām ubagam, kurš bija akls no dzimšanas. …

Pirmā doma, ko Jēzus minēja, uzrunājot savus mācekļus, bija tāda, ka tas viss bija noticis, „[jo] Dieva darbiem vajag parādīties”. …

Vēl viena acīmredzama patiesība, šeit ir līdzekļi — siekalas un sauja zemes —, ko Debesu un Zemes — un visa, kas tajās ir, — Radītājs izmantoja, lai šo brīnumu radītu. Šīs ļoti neparastās sastāvdaļas apstiprina, ka Dievs var mūs svētīt jebkādā Sevis izvēlētā veidā. …

Ko tad, ja atbildes uz mūsu lūgšanām nāk vienkāršā vai grūti saprotamā veidā? Vai esam gatavi neatlaidīgi censties dzīvot saskaņā ar Kristus evaņģēliju, lai arī cik daudz spļāvienu un māla tas prasītu? …

Mana pirmā sastapšanās ar īstu pierādījumu par patiesību, kas man atvēra acis un mani atdzīvināja, nebija saistīta ar iesvaidītu mālu vai Ziloas dīķi. Nē, patiesības līdzeklis, kas man dāvāja Tā Kunga dziedināšanu, bija grāmatas lappuses — jā, tā bija Mormona Grāmata: vēl viena liecība par Jēzu Kristu! …

… Jebkurā gadījumā, Mormona Grāmatas ietekme uz manu dzīvi ir ne mazāk brīnumaina, kā spļāviena un dubļu uzlikšana uz aklā vīra acīm. Tā man ir bijusi kā drošības marga dvēselei, pārpasaulīga un caurstrāvojoša atklāsmes gaisma, apgaismojums ceļam, pa ko man ir jāiet, kad uznākusi tumšā migla. Un tā tāda ir bijusi un noteikti būs arī turpmāk.