Nāciet, sekojiet Man!
Mācības un Derību 18.–28. nod.
Apslēptie dārgumi
Iedziļinies Svētajos Rakstos, un tu daudzko tajos atradīsi.
Mūsdienu atklāsme izskaidro Svētos Rakstus.
Mācības un Derību 19. nodaļā ir izskaidroti divi aspekti par Glābēju.
Lūka saka, ka Tā Kunga sviedri Ģetzemanes dārzā bija „kā asins lāses” (Lūkas 22:44). Vārds „kā” liecina, ka tā ir tikai valodas stilistiskā figūra.
Jēzus to paskaidro. Viņš saka, ka Viņa ciešanas lika Viņam „asiņot katrā porā” (Mācības un Derību 19:18). Nekādu metaforu. Viņa ciešanas bija tik lielas, ka Viņš patiešām asiņoja.
Citviet Svētajos Rakstos tiek izmantotas tādas frāzes kā „bezgalīgas mokas” un „mūžīgs sods”. Alma, jaunākais, saka, ka viņš „tika spīdzināts mūžīgajās mokās” (Almas 36:12). Taču viņa mokas ilga tikai trīs dienas (skat. Almas 36:16). Kā tās var būt „mūžīgas”?
Jēzus atkal izskaidro. Tā kā Debesu Tēvs un Jēzus ir mūžīgi un bezgalīgi, jebkurš Viņu piespriestais sods pēc būtības ir „mūžīgs” vai „bezgalīgs”, neatkarīgi no tā ilguma (skat. Mācības un Derību 19:6–12). Tikai pazudināto dēlu ciešanas patiesībā ilgs mūžīgi (skat. Mācības un Derību 76:30–38).
Pietiek ar vienām kristībām — taču tām ir nepieciešamas pilnvaras.
Potenciālie jaunpievērstie misionāriem bieži jautā: „Ko darīt, ja es jau esmu kristīts citā baznīcā? Vai man ir jātiek kristītam vēlreiz?”
Mācībā un Derībās ir paskaidrots, ka bez priesterības — pilnvarām rīkoties Dieva vārdā — „kaut arī cilvēks būtu kristīts simtiem reižu, tas viņam neko nedod” (Mācības un Derību 22:2).
Tātad atbilde būtībā ir šāda: „Tavas iepriekšējās kristības bija taisnīga rīcība, pamatojoties uz to, ko tu tolaik zināji. Tagad tu zini vairāk, un Tas Kungs vēlas, lai tu rīkotos saskaņā ar šīm zināšanām.”
Nevienam nepadodas pilnīgi viss. Un tas ir normāli.
Pravietim Džozefam Smitam nepadevās ne uzņēmējdarbība, ne ekonomika. Pasaulīgajā ziņā viņam neveicās.
Tas Kungs viņam teica, ka tā būs: „Laicīgos darbos tev nebūs spēka, jo tas nav tavs aicinājums.” (Mācības un Derību 24:9)
Tev būs draugi un klasesbiedri, kuri studēs labākās augstskolās nekā tu, iegūs prestižākus darbus nekā tu un gūs lielākus pasaulīgos panākumus nekā tu.
Nu un tad?
Dzīve nav sacensības. Protams, tev ir jācenšas darīt labāko, ko tu spēj. Taču nekrīti panikā, redzot, ka citi tevi apsteidz dzīves ceļā. Iespējams, viņi nedodas uz to pašu galamērķi, kurp — tu! Turpini darīt to, ko Tas Kungs vēlas, lai tu darītu, — īsteno savu „aicinājumu” un neuztraucies par Viņa plāniem attiecībā uz citiem.
Dieva nams ir kārtības nams.
Glābējs bieži atgādināja pravietim Džozefam Smitam, ka visam ir jātiek darītam „kārtībā” (skat. Mācības un Derību 20:68; 28:13; 58:55; 107:84). Tev vajag noteikumus, citādi būs haoss.
Taču tas nenozīmē, ka nav nekādas rīcības brīvības. Piemēram, Tas Kungs teica Džozefam Smitam, ka „nav svarīgi, ko jūs ēdīsit vai ko jūs dzersit, kad jūs pieņemat Svēto Vakarēdienu” — ja vien jūs to darāt, atceroties Viņa ciešanas un Izpirkšanu (Mācības un Derību 27:2).
Tomēr attiecībā uz Baznīcas vadīšanu nav nekādas atkāpes. Tikai viens cilvēks vienlaicīgi var saņemt atklāsmi Baznīcai: pirmais bija Džozefs Smits (skat. Mācības un Derību 28:2); pēc tam katrs, ko Tas Kungs nozīmēja „Viņa vietā” (Mācības un Derību 28:7), — Brigams Jangs, Džons Teilors un tā tālāk — līdz pat mūsdienu pravietim.
Citi iedvesmoti Baznīcas vadītāji var mācīt, sniegt ieteikumus un padomus (skat. Mācības un Derību 28:4–5). Taču tikai Baznīcas prezidents var runāt Dieva vārdā par jautājumiem, kas skar visu Baznīcu.