Maja C.

Kristīnas Smitas fotogrāfija

Mana māte un tēvs izšķīrās, kad man bija divarpus gadu. Es katru mēnesi devos apciemot savu tēvu, un, kad biju jaunāka, man tas šķita aizraujoši. Bet, kad es pieaugu, mums bija pāris nesaskaņu, un viss kļuva arvien sliktāk.

Es atceros, kā raudāju mammai, ka vairs nevēlos apciemot savu tēvu. Viņa teica: „Lūdz, un viss būs labāk.” Un es to darīju.

Dievs palīdzēja man un manam tēvam. Tagad mums ir labākas attiecības. Mēs sarunājamies, un viņš man zvana, kad dodas uz savu dzimto zemi Maķedoniju, lai es varētu aprunāties ar saviem radiniekiem.

Jēzus Kristus vienmēr ir bijis mans spēks. Kad man bija lieli izaicinājumi skolā vai mājās, Viņš vienmēr bija man līdzās. Es vienmēr jutu, ka Viņš mani atbalsta.

Es esmu pateicīga, ka mana māte iepazīstināja mani ar Baznīcu un Dievu, jo tas mums gadu gaitā ir ļoti daudz palīdzējis. Dievs un Jēzus Kristus vienmēr rūpējas par mums.