Kad tu jūties vīlies
Mācība un Derības piedāvā palīdzību, kad viss nenotiek pēc tava prāta.
Lučianas Abrao ilustrācija
Vai tu kādreiz esi juties vīlies? Es esmu. Patiesībā es biju vīlusies tieši pagājušajā nedēļā. Tik tiešām — ar asarām un visu pārējo.
Tas Kungs teica Džozefam Smitam: „Esi pacietīgs ciešanās, jo to būs daudz.” Ak, vai. Man tas nepatīk.
Taču, par laimi, Svētajos Rakstos teikts: „Bet paciet tās, jo, raugi, Es esmu ar tevi, līdz pat tavu dienu galam.” (Mācības un Derību 24:8, uzsvērums pievienots) Labi. Ilga izelpa.
Kad es par to domāju, es saprotu, ka Tas Kungs ir bijis ar mani katrā vilšanās reizē, ko esmu piedzīvojusi. Lūk, daži piemēri:
Kad es nedabūju lomu …
Kad man bija 15 gadi, es pieteicos skolas lugai. Es mēģināju pretendēt uz galveno lomu, bet galu galā to nedabūju.
Vēl sliktāk bija tas, ka skolotāja jau bija atvēlējusi visas mazākās lomas, tāpēc man vispār nebija nevienas lomas. Viņa mani iecēla par studentu režisori, un, tā kā viņai bija žēl, viņa pievienoja arī jaunu lomu — es uz 30 sekundēm uznācu uz skatuves kā klusa mūķene.
Jā. Es raudāju.
… Tas Kungs mani stiprināja
Atskatoties es saprotu, ka Glābējs man palīdzēja šajā vilšanās pilnajā laikā. Viņš mani stiprināja, lai es saglabātu pozitīvu attieksmi un izkoptu lielāku pazemību. Galu galā es guvu prieku, spēlējot devītās klases izrādē.
„Darīsim priecīgi visu, kas ir mūsu spēkos; un tad lai mēs varētu stāvēt mierīgi, ar pilnīgu pārliecību, lai redzētu Dieva glābšanu un kā Viņa elkonis tiks atsegts.” (Mācības un Derību 123:17; uzsvērums pievienots)
Kad sports nevedās man pa prātam …
Pēdējā vidusskolas klasē es vēlējos iekļūt labākajā tenisa komandā. Lai iekļūtu šajā komandā, man bija jāuzvar meitene, kas ierindojās tieši virs manis. Taču, kad es ar viņu spēlēju, es zaudēju.
Lai gan es biju vīlusies, tomēr spēlēju junioru komandā. Finālturnīrā junioru konkurencē es ierindojos pirmajā vietā. Taču vai zināt? Pēdējā mačā es zaudēju. Es atkal raudāju.
Vēlāk es atkārtoti izjutu vilšanos. Pēc tam, kad saņēmu apbalvojumu par labām sekmēm un sportošanu, viņi nolēma šo apbalvojumu atņemt, jo acīmredzot tas bija paredzēts tikai tiem, kas spēlēja labākajā komandā.
… tas bija tikai „mazs brītiņš”
Tolaik teniss bija nozīmīga manas dzīves sastāvdaļa, un šīs vilšanās bija milzīgas. Es neapzinājos, ka Glābējs vienmēr bija man līdzās un palīdzēja man. Šīs milzīgās vilšanās nebija mūžīgas, pat ja šķita, ka tās nekad nebeigsies.
„Miers tavai dvēselei; tavas likstas un tavas ciešanas būs tikai mazu brītiņu; un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos.” (Mācības un Derību 121:7–8, uzsvērums pievienots)
Kad es mēģināju pārspēt vilšanos …
Reizēm es centos pilnībā izvairīties no vilšanās. Kad man bija 13 gadu un es neiekļuvu skolēnu padomē, es nekad vairs nemēģināju vēlreiz, lai gan, iespējams, man tas būtu paticis. Es padevos, jo baidījos atkal izjust vilšanos.
… man vajadzēja „nebaidīties”
Man vajadzēja atcerēties, ka Tas Kungs ir kopā ar mums — pat mūsu vilšanās brīžos. Dažkārt viss nenotiek pēc mūsu prāta, taču Viņš var palīdzēt mums tikt galā ar neērtām emocijām un izmēģināt ko jaunu.
„Griezieties pie Manis katrā domā; nešaubieties, nebaidieties.” (Mācības un Derību 6:36–37, uzsvērums pievienots)
Kad kalpošana misijā nenoritēja, kā plānots …
Pēc vidusskolas beigšanas es nolēmu kalpot misijā. Taču es saskāros ar negaidītām medicīniskām problēmām, kas liedza man doties prom tajā brīdī, kad biju to plānojusi.
Man bija jābūt pacietīgai, taču galu galā es tiku aicināta kalpot Meksikas Gvadalaharas Austrumu misijā. Tur es mācīju daudzus brīnišķīgus cilvēkus un pat palīdzēju dažiem no viņiem tapt kristītiem. Taču pat neraugoties uz manu ticību, paklausību un cītīgo darbu, neviens no viņiem nepalika aktīvs Baznīcā.
… es paļāvos uz Dieva gribu
Bieži vien dzīves notikumi ir ārpus mūsu kontroles. Es nevarēju uzreiz atrisināt savas medicīniskās problēmas. Un es nevaru piespiest citus dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Taču es varu paļauties uz Tā Kunga nolikto laiku un veidu.
„Tādēļ iesvētiet sevi, lai jūsu prāti pievērstos vienīgi Dievam, un pienāks dienas, kad jūs Viņu redzēsit; … un tas būs Viņa paša laikā un Viņa paša veidā, un saskaņā ar Viņa paša gribu.” (Mācības un Derību 88:68, uzsvērums pievienots)
Kad es izjutu vilšanos pagājušajā nedēļā …
Tagad es esmu pieaugusi. Taču es joprojām izjūtu vilšanos. Patiesībā, pagājušajā nedēļā es devos uz rakstīšanas konferenci. Es jutos diezgan pārliecināta par daļu no uzrakstītā, taču no citiem rakstniekiem saņēmu dažas sarūgtinošas atsauksmes.
… Viņš bija kopā ar mani
Tagad es cenšos nedaudz vairāk uzticēties Tam Kungam. Vilšanās ir daļa no dzīves. Tās nenozīmē, ka tu dari kaut ko nepareizi.
Atgriezīsimies pie rakstvietas sākumā. Jā, mums var būt „daudz” ciešanu un vilšanos. Taču es zinu, ka Tas Kungs būs tajās visās kopā ar mani. Un Viņš būs kopā arī ar tevi.
„Esi pacietīgs ciešanās, jo to būs daudz; bet paciet tās, jo raugi, Es esmu ar tevi, līdz pat tavu dienu galam.” (Mācības un Derību 24:8, uzsvērums pievienots)