Glābējs palīdzēja man mainīties

Keitlīnas Badžas ilustrācija

Man ir tāda seja, ka, ja es nesmaidu, es izskatos dusmīga. Cilvēki mēdza jautāt: „Kāpēc tu sarauc pieri? Vai tev ir kāda problēma?” Un es teicu: „Es neraucu pieri.” Taču viņu jautājumi patiesībā mani sadusmoja.

Mans tētis bija noraizējies par mani. Viņš mani pasauca uz savu istabu un teica: „Zini, tu nevari turpināt šo dusmīgo attieksmi. Kas tevi kaitina?” Es nolēmu, ka vēlos mainīties.

Es lūdzos un raudāju, lai Debesu Tēvs man palīdz. Ar laiku es sāku justies citādi. Es mazāk dusmojos, biežāk smaidu un vairāk mīlu citus. Visi teica: „Tu mainies.” Es dziļi sirdī zinu, ka tas netika panākts tikai ar maniem spēkiem. Tas tika panākts ar Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku.

Ir grūti kļūt par tādu cilvēku, kāds vēlies būt. Es vēl nevaru teikt, ka esmu to panākusi, bet es cenšos to sasniegt. Mūsu ceļojumam ir jānotiek kopā ar Jēzu Kristu. Mums vajadzētu aicināt Viņu sev līdzi.