Aizdzīt ēnas ar dziesmu

„Laiks doties gulēt,” mamma smaidot teica.

Logans iegāja savā istabā. Viņš izteica lūgšanu un ierāpās gultā. Tad mamma viņam izlasīja stāstu. Viņš lēnām aizvēra acis. Drīz vien viņš jau bija aizmidzis.

Taču Logans redzēja biedējošu sapni. Viņš bija viens pats tumšā vietā. Viņš redzēja lielu briesmoni ar dzeloņiem un milzīgiem zobiem. Tas viņam uzrūca. Tad tas sāka skriet viņam pretī!

Logans mēģināja aizbēgt. Taču viņš paslīdēja un nokrita! Briesmonis tuvojās un kļuva arvien lielāks, līdz …

Logans pamodās un piecēlās gultā sēdus. Viņš noslaucīja asaras no acīm un ieraudzīja, ka ārā joprojām ir tumšs.

Viņš vēlējās aprunāties par šo sapni ar vecākiem. Taču viņš negribēja kāpt ārā no savas gultas. Tumsa lika viņam justies tā, it kā kaut kur slēptos briesmonis. Katra ēna izskatījās biedējoša. Suns, kas ārā rēja, izklausījās pēc briesmoņa rūcieniem.

Logans pavilka segu līdz degunam. Viņš bija pārāk nobijies, lai pakustētos.

Viņš gribēja atkal aizmigt. Bet katru reizi, kad viņš aizvēra acis, viņš redzēja briesmoņa dusmīgo seju un asos zobus. Viņš nevarēja beigt skatīties uz biedējošajām ēnām.

Tad viņš ieraudzīja attēlu uz galda pie savas gultas. Tā bija viņa, viņa divu brāļu, tēta un mammas fotogrāfija pie tempļa Monterejā, Meksikā. Viņi izskatījās tik laimīgi.

Pēkšņi viņam prātā ienāca viņa iemīļotās Sākumskolas dziesmas vārdi. „Ar prieku raugos templī,” Logans klusām iesāka dziedāt. „Reiz tajā ienākšu. Lai Svēto Garu justu un Dievu pielūgtu.”*

Kamēr Logans dziedāja, viņš pārdomāja to dienu, kad kopā ar ģimeni bija templī. Viņš bija sajutis lielu mieru. Pateicoties templim, viņš var dzīvot kopā ar savu ģimeni mūžīgi.

Logans nevarēja dzirdēt suņa riešanu, jo viņa balss bija skaļāka. Viņš aizvēra acis un turpināja dziedāt. „Un kā Dieva bērnam zināms man, ka ģimene būs mūžam.” Viņš sajuta mieru sirdī, kas lika viņam pasmaidīt. Viņš zināja, ka nekāda briesmoņa nav.

Istaba bija tumša un biedējoša. Taču tagad tā bija mierpilna un droša vieta. Logans atgūlās uz spilvena un mierīgi aizmiga.

Kad viņš pamodās, ārā bija saulains. Viņš piecēlās un paskatījās, kā saules gaisma atspīdēja no viņa tempļa fotogrāfijas. Gatavojoties doties uz baznīcu, viņš dungoja savu mīļāko dziesmu.

Pa ceļam uz baznīcu viņš stāstīja savai ģimenei par slikto sapni un dziesmu, kuru viņš nodziedāja. Viņš klausījās uzrunas un dziedāja garīgās dziesmas dievkalpojuma zālē. Tad bija pienācis laiks apmeklēt Sākumskolu.

Loganam ļoti patika klausīties klavierspēlē. Un tagad viņš zināja, ka dažām dziesmām piemīt tik liels spēks, lai liktu pazust pat biedējošiem briesmoņiem.

„Laipni lūgti dziedāšanas laikā,” teica Sākumskolas vadītāja. „Kuru dziesmu dziedāsim vispirms?”

„Es zinu!” sacīja Logans, paceļot roku augstu gaisā. „Dziedāsim „Ar prieku raugos templī”!”

Karolīnas Fariasas ilustrācijas