„Gatavošanās dzīvei” nodarbību sagatavošana un mācīšana: diskusija ar skolotājiem

Brālis Džeisons Vilards: Brāli Daireng, paldies, ka devāt man iespēju satikt jūsu skolotājus. Pirms kāda laika brālis Vebs iepazīstināja ar šīm „Gatavošanās dzīvei” nodarbībām. Kādas bija jūsu sākotnējās domas, kad pirmo reizi dzirdējāt par šīm gatavošanās dzīvei nodarbībām?

Māsa Hanta.

Māsa Hanta: Manas pirmās domas bija satraucošas. Es cenšos mācīt Svētos Rakstus un esmu jauna skolotāja. Un tāpēc, pievienojot „Gatavošanās dzīvei” nodarbības, es nodomāju: „Ak, vai! Ko vēl viņi man tagad liks darīt?”

Brālis Vilards: Ļoti labi. Kurš vēl izjuta satraukumu? Vai kāds vēlas atzīties? Jā. Paldies, māsa Hanta.

Brāli Kavano, kāda bija tava pieredze?

Brālis Kavano: Tas līdzinājās amerikāņu kalniņiem. Kad es pirmo reizi par tām izdzirdēju un ieraudzīju tēmas, es izjutu lielu sajūsmu. Un tad, kad es vēroju, kā veidojas nodarbību grafiks, un uzzināju, cik bieži mēs tās mācīsim, es jutos nedaudz vīlies. Es mīlu Svētos Rakstus. Es gribēju mācīt tikai Svētos Rakstus, un tagad man ir visas šīs „Gatavošanās dzīvei” nodarbības. Kad mēs tajās vairāk iedziļinājāmies, es sapratu, ka tajās ir daudz rakstvietu, un tās ir vairāk piemērojamas, lai mācītu Svētos Rakstus tā, kā tos pielietot dzīvē. Taču sākumā es jutos nedaudz vīlies.

Brālis Vilards: Kā tu esi juties kopš tā laika? Tu jau māci šīs nodarbības kādu laiku. Kādas ir tavas sajūtas, salīdzinot ar sākotnējo vilšanos?

Brālis Kavano: Tās ir mainījušās. Pirms dažām nedēļām es par to runāju ar kādu audzēkni, un viņa minēja, ka viņas mīļākās nodarbības seminārā ir sagatavošanās dzīvei nodarbības, jo viņa sajuta, ka Svētie Raksti patiesībā ir vairāk piemērojami viņai un viņas dzīvei.

Brālis Vilards: Ļoti labi. Un elders Bednārs māca, ka reizēm mēs mācām secīgi, reizēm mācām tematiski vai pa tēmām. Un mēs to varam darīt ar Svētajiem Rakstiem. Tas ir ļoti labi, brāli Kavano. Paldies.

Paldies, māsa Vīlere.

Māsa Vīlere: Man ir vairākas sajūtas. Viena no atšķirīgajām emocijām bija ne tik daudz emocija, cik vienkārši: „Ak, vēl viena pārmaiņa.” Ir noticis daudz pārmaiņu. Šis ir mans piektais mācību gads, un ir bijušas tikai pārmaiņas, pārmaiņas, pārmaiņas, pārmaiņas. Katru gadu tiek ieviestas kādas jaunas pārmaiņas. Bet tajā pašā laikā es biju patiesi sajūsmā — jo vairāk es lasīju par šīm nodarbībām, jo vairāk es domāju, ka tās būs patiešām noderīgas daudziem mūsu audzēkņiem.

Brālis Vilards: Ļoti labi. Tātad, tavuprāt, tās bija labas pārmaiņas?

Māsa Vīlere: Man šķiet, ka tās bija labas pārmaiņas, taču, manuprāt, mēs joprojām pielāgojamies.

Brālis Vilards: Labi. Es priecājos to dzirdēt. Paldies. Ko jūs esat pieredzējuši šajās „Gatavošanās dzīvei” nodarbībās, tās mācot?

Jā, māsa Robinsa.

Māsa Robinsa: Es turpinu atklāt tēmu par Tā Kunga iesaistīšanu savā dzīvē un mācībās. Nav svarīgi, kura „Gatavošanās dzīvei” nodarbība tā ir. Tā pievēršas tam, kā jūs varat iesaistīt To Kungu savā dzīvē. Vai tā būtu savu finanšu pārvaldība, vai tā būtu organizēšana vai prioritāšu noteikšana, ja mēs varam iemācīt viņiem šo prasmi — jau agrā jaunībā paļauties uz To Kungu un iesaistīt Viņu sev svarīgās dzīves norisēs, tās būs svarīgas arī Viņam.

Brālis Vilards: Man prieks to dzirdēt. Vai tu teiktu, ka tās ir vērstas uz Kristu? Kāda ir Tava pieredze?

Māsa Robinsa: To elementi joprojām ir klātesoši. Mācīšana ir uz Kristu vērsta, uz audzēkņiem koncentrēta un Svētajos Rakstos balstīta. Tātad ir visi elementi. Un tas ir mūsu pamats. Varam justies droši, jo viss nepieciešamais ir iekļauts.

Brālis Vilards: Paldies!

Lūdzu, brāli Šeril.

Brālis Šerils: Manuprāt, jūs jau agrīni varat attiecināt mācības uz audzēkņu dzīvi. Aplūkojot katru „Gatavošanās dzīvei” nodarbību, tas ir brīnišķīgs veids, kā redzēt, cik tas ir svarīgi, lai jūs to apgūtu un mācītos. Man tas patīk. Tas patiesībā stiprināja manu pārliecību par to, ka viss, ko mēs darām, tostarp arī tas, kas vērsts uz Kristu un balstīts Svētajos Rakstos, ir nozīmīgs.

Brālis Vilards: Lieliski! Šīs nodarbības joprojām ir tas, ko mēs vienmēr esam darījuši, bet tās, iespējams, sniedz šo papildu nozīmīguma sajūtu mūsu audzēkņiem. Ļoti labi, brāli Šeril, paldies tev par to. Parunāsim par jūsu apmācību.

Nesen jūs uzzinājāt par trim prasmēm, kas palīdzēs jums kā skolotājiem, gatavojot „Gatavošanās dzīvei” nodarbības. Jūs koncentrējāties uz nodarbības mērķi. Jums bija treknrakstā izceltā patiesā mācība, kas atrodama Dieva vārdā, un tad bija uzdevums, kurā audzēkņi varēja demonstrēt apgūto. Ņemot vērā šos trīs aspektus, un tagad, kad esat nedaudz tos pielietojuši, kāda ir jūsu pieredze? Kādas izmaiņas jūs esat novērojuši nodarbībās, izmantojot šīs trīs prasmes?

Lūdzu, māsa Vīlere.

Māsa Vīlere: Es atklāju, ka vēlos veltīt vairāk laika, lai veicinātu audzēkņu izpratni, un tad man atliek mazāk laika pielietojumam un praktizēšanai. Taču, paturot prātā šīs trīs prasmes, es centos palīdzēt viņiem ātrāk saprast, kāds ir nodarbības mērķis, un pēc tam atrast treknrakstā izcelto patieso mācību, un tad mēs varējām atvēlēt vairāk laika praktiskajai daļai. Un šādi viņiem ir vairāk laika praktiskajam pielietojumam klasē, nekā, man šķiet, es viņiem biju devusi iepriekš.

Brālis Vilards: Tātad, ja es to pareizi saprotu, tu, tāpat kā daudzi no mums, nodarbības beigās neatstāj daudz laika šim pielietojumam, vai ne?

Māsa Vīlere: Tieši tā.

Brālis Vilards: Un šī jaunā pieeja ļauj tev būt mērķtiecīgākai, lai atvēlētu laiku katram audzēknim, kurā viņš gūtu pieredzi parādot, ka viņš patiešām ir sajutis, iemācījies vai vēlas darīt kaut ko citādāk. Pareizi?

Māsa Vīlere: Jā. Un tad audzēkņi var vairāk iesaistīties, jo viņiem ir vairāk laika praktiskajam pielietojumam.

Brālis Vilards: Paldies. Man tas ļoti patīk.

Brālis Šerils: Es domāju, ka treknrakstā izceltā patiesā mācība palīdz man vieglāk balstīties uz Svētajiem Rakstiem. Manuprāt, jūs jau agrīni varat attiecināt mācības uz audzēkņu dzīvi. Kā arī lietot praviešu vārdus un ieaust tos treknrakstā paustajā patiesības principā, ko viņi var apgūt attiecīgajā dienā. Tas palīdz mums gūt labākus panākumus praktiskā pielietojuma laikā, jo mēs veltām laiku Svēto Rakstu un mūsdienu praviešu vārdu studēšanai.

Brālis Vilards: Tas, ko iepriekš sacīja brālis Kavano par to, ka mēs baidāmies attālināties no Svētajiem Rakstiem. Tā ir viena no mūsu bažām, ka skolotājs var justies tā, ka, tā kā viņš māca par laicīgu tēmu, viņš neizmanto Svētos Rakstus, lai mācītu par emocionālo noturību.

Brālis Šerils: Jā.

Brālis Vilards: Taču mēs redzam, ka viņi nevar mācīt par emocionālo noturību bez Svētajiem Rakstiem un praviešu vārdiem. Vai ne? Treknrakstā izceltā patiesā mācība to nostiprina. Paldies tev par to, brāli Šeril. Tas ir ļoti labi teikts.

Lūdzu, brāli, Alkala.

Brāli Alkala: Viens no maniem mīļākajiem eldera Pekera citātiem vēsta, ka Kristus mācības studēšana mainīs uzvedību ātrāk, nekā to izmainīs studijas par uzvedību. Man tas ir aizraujoši … Es esmu cilvēks, kuram patīk lasīt pašpilnveides grāmatas, kurš labprāt klausās motivējošus runātājus. Taču, lai gan viņi māca daļu patiesības, viņiem nav pilnīgas patiesības.

Un šajās sagatavošanās nodarbībās mēs mācām to, kas var palīdzēt viņu dzīvē, iesaistot Jēzu Kristu. Tādējādi viņi palielinās savas izredzes gūt panākumus. Viņi veiks izmaiņas ātrāk. Viņi saņems vairāk svētību. Es esmu augstskolas students. Tāpēc šīs gatavošanās dzīvei nodarbības ir ļoti svētījušas mani.

Manuprāt, vien redzot, kā tās ir svētījušas mani, es noteikti zinu, ka tās var svētīt to audzēkņu, kurus mēs mācām, dzīvi.

Brālis Vilards: Brīnišķīgi, brāli Alkala. Tātad tu personīgi tiki svētīts, cenšoties palīdzēt saviem audzēkņiem ar šīm „Gatavošanās dzīvei” nodarbībām, jo tās ir piemērojamas pat augstskolas studentiem. Vai ne?

Brālis Alkala: Jā.

Brālis Vilards: Ļoti labi. Paldies tev. Kā ir ar nodarbības nolūku, ar tās mērķi? Vai tas kādam ir bijis noderīgi, mēģinot uz to vērst savu mācību stundu un palīdzēt audzēkņiem sasniegt šo mērķi? Un kādā veidā?

Brāli Kavano.

Brālis Kavano: Es esmu atklājis, ja es iesāku savu stundu, uzrakstot šo mērķi uz tāfeles vai vienkārši sakot: „Šī stunda jums palīdzēs ar to un to”, tad daži klases audzēkņi, kuri ir mazliet mazāk zinoši un nesaprot Rakstus tik viegli kā citi, ja viņiem ir šis mērķis, tad viņiem ir kaut kas konkrēts, ko meklēt Svētajos Rakstos. Tas viņiem palīdz zināt, kā es saprotu šo pantu, un kā tas palīdz man. Tādējādi viņiem ir vieglāk saprast, ko viņi lasa, un piemērot to savā dzīvē. Vismaz es to esmu novērojis savā klasē. Es nezinu, vai jums ir līdzīga pieredze.

Brālis Vilards: Vai vēl kādam? Šāds atbalsts. Skaidri definējot no paša sākuma. Brāli Kavano. Tas ir patiešām labi teikts; kad pirms dažām nedēļām pasniedzu „Gatavošanās dzīvei” nodarbību, es gribēju pielietot šo paņēmienu, tieši tas bija manas stundas centrā, lai es varētu teikt, ka šeit ir mērķis, kuru mēs cenšamies sasniegt, un tad nodarbības laikā tas man palīdzēja pārliecināties, ka es joprojām koncentrējos uz šī mērķa sasniegšanu. Tāpēc es priecājos, ka jūs to ievērojāt. Paldies tev.

Jā, brāli Daireng.

Brālis Dairengs: Tas sniedz redzējumu, pie kura mēs varam pastāvīgi atgriezties. Mēs zinām, ka tad, kad mums ir skaidrs redzējums un mēs to atklājam saviem audzēkņiem, mūsu klasē ir daudz lielāka mērķa izjūta, un ir daudz vieglāk šo mērķi sasniegt.

Brālis Vilards: Jā. Brāli Daireng, ļauj man uzdot tev šo jautājumu: Kā būtu, ja tu vienkārši mācītu par emocionālo noturību bez šī mērķa? Ja tu ieietu klasē un vienkārši mācītu par kādu noteiktu tēmu?

Brālis Dairengs: Varētu izvērsties daudz brīnišķīgu diskusiju par dažādiem tēmas aspektiem. Taču mēs, iespējams, palaistu garām pievēršanos tam, kas ir vissvarīgākais, un, kā teica māsa Robinsa, nesasaistītu visu, ko mēs mācām, ar Glābēju, Jēzu Kristu. Sasaistīt to, ko mēs mācām, ar Svētajiem Rakstiem un praviešu vārdiem, un šo mērķi — tas viss mums sniedz spēcīgu pamatu, nevis tikai iespēju jauki parunāt ar audzēkņiem par kādu tēmu.

Brālis Vilards: Jā. Vai jums ir šķitis, ka šīs „Gatavošanās dzīvei” nodarbības var sniegt iespēju jaukai diskusijai?

Ja mēs tikai jauki diskutējam, mēs nepalīdzam viņiem padziļināti pievērsties Jēzum Kristum. Mēs viņiem nepalīdzam sagatavoties tempļa svētībām. Mēs nepalīdzam viņiem sagatavot sevi, savu ģimeni un citus mūžīgajai dzīvei kopā ar Debesu Tēvu. Tādēļ mums ir jābūt uzmanīgiem, lai mēs paliktu iesakņojušies Dieva vārdā, lai šīs treknrakstā izceltās patiesās mācības nebūtu tikai jaukas domas, kas uzrakstītas uz lapas, bet lai tās būtu spēcīgas patiesās mācības no Debesu Tēva, kas atrodamas Viņa vārdā, un lai mēs skaidri tiektos uz šo mērķi, lai viss, ko mēs šajā nodarbībā darām, atkal vedinātu pie tā.

Un tad, kā saka māsa Vīlere, mēs varam pāriet uz mācību uzdevumu nodarbības beigās, lai katram audzēknim varētu dot šādu iespēju. Tas ir ļoti labi teikts. Vai ir vēl kādas domas par šīm trim prasmēm?

Māsa Vīlere.

Māsa Vīlere: Tikai praktiska doma. Dažreiz dzīve sagādā neparedzētus apstākļus, un var nebūt tik daudz laika, cik domājāt. Jūs zināt, ka sagatavosiet vairāk, nekā mums ir laika. Tāpēc šis mērķis man palīdz saprast, ko es varu izslēgt no savas stundas, un tomēr iegūt to, kas mums ir nepieciešams, lai mēs varētu saprast šo mērķi.

Brālis Vilards: Ļoti labi teikts. Tas var palīdzēt jums pasniegt nodarbību vajadzīgajā tempā. Jo iepriekš jūs izteicāties par pielietojumu, ka dažkārt mums pietrūkst tam laika. Bet tagad, kad ir zināms mērķis, treknrakstā izceltā patiesā mācība un uzdevums, jūs varēsiet pielāgot nodarbības tempu, nodrošinot, ka audzēkņiem tiks mācīts un viņi apgūs svarīgāko, nevis tikai ieskatu vai parunāšanu par jaunāko literatūru attiecībā uz emocionālo noturību vai finanšu pārvaldību.

Māsa Vīlere: Un, ja nepieciešams, to var izdarīt īsākā laikā un joprojām liecināt par šo patieso mācību.

Brālis Vilards: Cik patiesi! Jā. Tas pat saīsina un padara stundu koncentrētāku un jēgpilnāku. Bet tā aizvien ir tik pat ietekmīga. Tas ir ļoti labi. Vēl divas domas.

Māsa Hanta.

Māsa Hanta: Es gribēju teikt, ka man, gatavojot šīs stundas, ir vieglāk, kad man ir mērķis, treknrakstā izcelta patiesā mācība un uzskatāms pielietojums. Jo, kā jūs jau teicāt, mēs bieži vien varētu doties miljons dažādos virzienos, ja mums nebūtu mērķa. Un tā es varētu pievērsties visai šai dažādajai literatūrai. Bet, tā kā man ir šis mērķis un man ir Svētie Raksti un izceltā patiesā mācība, man ir vieglāk sagatavoties. Es varu teikt — labi, mēs mācīsimies to, to un to. Un man liekas, ka audzēkņi piepilda pārējo, un tas ir bijis lieliski.

Brālis Vilards: Paldies!

Lūdzu, brāli Alkala.

Brāli Alkala: Tas ir gandrīz tāpat kā pirms pusotra gada, kad prezidents Nelsons vispārējā konferencē apsolīja, ka pēdējās dienās mēs pieredzēsim Tā Kunga spēka dižākās izpausmes. Un es domāju, ka šīs gatavošanās dzīvei nodarbības palīdz mums atpazīt tās patiesās mācības, lai mūsu acis skaidrāk saskatītu Viņa roku un saredzētu Viņa spēku.

Un šī patiesība vien dod mums sapratni, ka, jā, Jēzus Kristus ne tikai stiprināja Nefiju — Viņš var stiprināt arī mani. Jēzus Kristus ne tikai mācīja Nefijam, kā uzbūvēt kuģi, bet Viņš var palīdzēt arī man, kā celt manu dzīvi uz Viņa pamata. Viņš ne tikai palīdzēja jarediešiem vai nefijiešiem uzplaukt, bet Viņš var palīdzēt arī man ar manām finansēm.

Tāpēc es domāju, ka šo gatavošanās dzīvei nodarbību mērķis ir palīdzēt mums saskatīt, ka patiesās mācības nekad nemainās. Un Jēzus Kristus ir tāds pats vakar, šodien un mūžīgi.

Brālis Vilards: Brāli Alkala, vai tu tici, ka šīs gatavošanās dzīvei nodarbības varētu būt pierādījums vienai no šīm lielākajām Tā Kunga spēka izpausmēm pēdējās dienās?

Brālis Alkala Jā, jo es to esmu redzējis savā dzīvē.

Brālis Vilards: Arī es varu to apliecināt. Paldies, ka dalījies ar mums šajā liecība. Mūsu pēdējais šodienas jautājums ir — ko jūs ieteiktu skolotājiem visā pasaulē, kuri vēl tikai sāk pasniegt šīs „Gatavošanās dzīvei” nodarbības? Jūs tagad esat guvuši pieredzi, mācot šīs nodarbības. Ko jūs teiktu skolotājiem visā pasaulē?

Lūdzu, brāli Simonss.

Brālis Simonss: Es teiktu, ka izdzīvota patiesība ir apgūta patiesība gan skolotājam, gan audzēknim. Tātad skolotājam ir jādzīvo saskaņā ar to. Jūsu mācīšanai būs daudz lielāks spēks, ja jūs dzīvosiet saskaņā ar to, ko jūs mācāt. Un tad, ja jūs varat palīdzēt saviem audzēkņiem dzīvot saskaņā ar to, kas viņiem tiek mācīts, tas atstāj lielu ietekmi.

Brālis Vilards: Oh! Tātad, ja es pareizi saprotu, ja jūs patiesi dzīvosit saskaņā ar šīm mācībām un šiem principiem, tad gūsiet lielāku spēku, mācot audzēkņus?

Brālis Simonss: Jā. Man bija šāda pieredze, kad gatavojos mācīt par garīgo pašpaļāvību, un es nodomāju, ka es taču pats varētu būt garīgi pašpaļāvīgāks. Un es sāku pie tā strādāt, un bija viens aspekts, ko es izmainīju savā dzīvē, lai kļūtu garīgi pašpaļāvīgāks. Joprojām pie tā strādāju. Un, manuprāt, tas man palīdzēja mācīt ar lielāku spēku.

Brālis Vilards: Tas ir patiešām forši. Paldies tev. Patiešām.

Jā, māsa Robinsa.

Māsa Robinsa: Mācību programma ir tik laba, ka viens no maniem mīļākiem sagatavošanās aspektiem ir jautājumu meklēšana. Un dažreiz es varu tos vārds vārdā ievietot uzskates līdzeklī vai vienkārši tos uzdot audzēkņiem, un tas raisīs sarunu, kas mūs aizvedīs atpakaļ pie mērķa, pie patiesās mācības. Un mācību programmā ir ieguldīts liels darbs, lai mums palīdzētu uzdot audzēkņiem lieliskus jautājumus, lai viņi varētu dzīvot saskaņā ar apgūstamo patieso mācību. Tāpēc man ļoti patīk šie jautājumi. Tas būtu mans padoms — aplūkojiet šos jautājumus un izmantojiet tos.

Brālis Vilards: Tātad tev nodarbībā ir šie trīs pieturas punkti. Taču starp tiem ir arī ietverti jautājumi. Un tu esi secinājusi, ka šie jautājumi tiešām ir noderīgi?

Māsa Robinsa: Tie ir ļoti noderīgi.

Brālis Vilards: Paldies, ka to pateicāt.

Brālis Šerils: Manuprāt, jaunajam skolotājam dažās no šīm „Gatavošanās dzīvei” nodarbībām nav jābūt kompetentam vai ar ļoti labām prasmēm tajās jomās. Viņam vienkārši, kā teica māsa Robinsa, ir jāpieturas pie mācību programmas un jāspēj liecināt par Glābēju, un viss būs kārtībā. Jums nav jābūt emocionālās, garīgās veselības ekspertam un jums nav jāzina viss, kas saistīts ar trauksmi. Pieturieties pie mācību programmas. Jaunieši zinās, kas viņiem ir jāzina, lai paļautos uz Glābēju ar mērķi pārvarēt izaicinājumus, ar kuriem viņi saskaras.

Brālis Vilards: Brāli Šeril, es priecājos par to, ko tu pateici, jo daudzi skolotāji satraucas, kā to sākumā teica māsa Hanta, un viņiem šķiet, ka ir jābūt jomas ekspertiem, vai arī viņi to nevar mācīt. Taču man ļoti patīk brāļa Simonsa teiktais: Ja jūs vienkārši centīsieties dzīvot saskaņā ar šiem principiem savā dzīvē, nāks Svētais Gars un caur jums liecinās jūsu audzēkņiem un svētīs visas paaudzes. Tāpēc, ka jūs cenšaties sekot šai lieliskajai mācību programmai un cenšaties svētīt viņu dzīvi kā amatieris, nevis kā profesionālis.

Brālis Šerils: Jā. Un domāju, ka jauniešiem ir noderīgi zināt, ka jūs neesat eksperts. Jūs norādāt viņiem uz Glābēju, jo Viņš ir eksperts.

Brālis Vilards: Viņš ir eksperts! Brāli Šeril, cik labi sacīts! Paldies par šiem vārdiem. Vai ir vēl kaut kas, ko jūs vēlētos pateikt mūsu skolotājiem visā pasaulē?

Māsa Vīlere.

Māsa Vīlere: Manuprāt, daži no viņiem domā, kā šīs nodarbības var būt vērstas uz Kristu? Piemēram, finanšu plānošana. Manuprāt, ja mēs vienmēr atgriezīsimies pie pestīšanas ieceres un atcerēsimies, ka mūsu mērķis ir — kļūt līdzīgiem mūsu Debesu Tēvam, dzīvot tā, kā Viņš, un vienkārši pavaicāsim sev, kā tas var palīdzēt sasniegt šo mērķi?

Brālis Vilards: Oh, jā!

Māsa Vīlere: Tas ļoti spēcīgi vērš nodarbību uz Kristu.

Brālis Vilards: Ļoti labi. Tātad ne tikai vērstu uz Jēzu Kristu, bet arī uz pestīšanas ieceri, kuras centrā ir Viņš. Un tad skatīties, kā tas palīdzēs mūsu audzēkņiem pilnveidoties, lai kļūtu līdzīgi mūsu Debesu Tēvam. Tas ir ļoti labi. Paldies, māsa Vīlere.

Brāli Daireng.

Brālis Dairengs: Mans padoms būtu — vienkārši sāciet un pielietojiet ticību. Sāciet un pielieciet pūles. Un es esmu pamanījis, ka, pielietojot šīs prasmes, tas palīdzēja mainīt manu domāšanu no gatavošanās tam, ko es darīšu, uz — ko es palīdzēšu saviem audzēkņiem darīt, lai pievērstos Glābējam. Un tieši šīs izmaiņas ir radījušas milzīgas pārmaiņas. Un tā ir bijusi milzīga svētība, mācot audzēkņus un sadarbojoties ar viņiem.

Brālis Vilards: Brāli Daireng, pirms kāda laika apmācībās tu kaut ko apsolīji saviem skolotājiem. Vai esi redzējis to īstenojamies savās un viņus klasēs?

Brālis Dairengs: Pilnīgi noteikti! Tā kā mums ir iespējas vērot, kā citi māca, un pašiem mācīt šīs nodarbības, es atkārtoju to, ko teica brālis Alkala, citējot prezidentu Nelsonu, ka šie brīnumi ir redzami, ka audzēkņu liecības tiek stiprinātas visdažādākajās viņu dzīves jomās, un tas viss ir vērsts uz Glābēju, Jēzu Kristu. Tā ir bijusi milzīga svētība.

Brālis Vilards: Paldies.

Brāli Dairengs: Lūdzu.

Brālis Vilards: Paldies ikvienam no jums par mācīšanu. Paldies, ka tik ļoti mīlat Dieva bērnus, ka vēlaties svētīt viņu dzīvi. Jūs nesat zīmīgas pārmaiņas. Patiesībā es vēlos pateikties mūsu skolotājiem visā pasaulē, katram no viņiem, par visu to labo, ko viņi dara. Jūs tik uzcītīgi strādājat, lai svētītu jauno paaudzi. Mēs jūs mīlam. Tas nav viegli. Mēs vēlamies, lai jūs zinātu, ka šīs pūles nav veltīgas. Nekas no tā, ko jūs darāt jebkurā klasē, lai svētītu Dieva bērnus, nekad nebūs veltīgi. Paldies jums par to. Domājot par nosaukumu „Gatavošanās dzīvei nodarbība”, iztēlojieties to kā sagatavošanos dzīvei. Kā būtu, ja mēs pievienotu vienu vārdu un tā būtu nodarbība par gatavošanos mūžīgajai dzīvei? Vai atceraties, ka pirms daudziem gadiem prezidents Dž. Rūbens Klārks mums mācīja, ka ne tikai šis laiks, bet arī mūžība ir jūsu darbības joma.

Šīs tematiskās nodarbības ir svarīgas, bet vēl svarīgāka ir viņu mūžīgā dzīve, un tā var īstenoties tikai caur Dieva Dēlu Jēzu Kristu. Es zinu, ka Viņš dzīvo. Es zinu, ka Viņš mīl jūs un jūsu audzēkņus vairāk, nekā jebkad varētu izteikt vārdos. Viņš mums palīdzēs. Viņš jums palīdzēs. Es to zinu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.