Laipnības dāvana

Mani dārgie brāļi un māsas, man ir tas gods jūs uzrunāt šajā Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdī, lai arī kur jūs pulcētos. Pārdomājot Jēzus Kristus brīnumaino piedzimšanu, Viņa laicīgo kalpošanu un Viņa godības pilno Izpirkšanu un Augšāmcelšanos, mēs sajūtamies tuvāki Viņam. Mēs sajūtam Viņa laipnību, varenību un mīlestību. Esmu dedzīgi lūdzis, lai mans šīvakara vēstījums kaut nelielā mērā palīdzētu ikvienam no jums pilnīgāk sajust Viņa pastāvīgo mīlestību šajā svētajā Ziemassvētku laikā.

Ziemassvētku laiks ir piepildīts ar tradīcijām. Lai gan šīs tradīcijas atšķiras pēc vēriena un lieluma, atkarībā no ģimenes, kultūras un dzīvesvietas, tās mūs vieno, kad mēs kopīgi svinam mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, dzimšanu.

Es atceros tradīciju, kad es kā jauns tēvs cepu maizi kopā ar savām divām meitām. Kad viņas atgriezās no skolas, es virtuvē jau biju gatavs ar sastāvdaļām, lai pagatavotu pilngraudu kviešu maizi. Meitenes palīdzēja sajaukt un mīcīt mīklu. Tad, kamēr viņas gaidīja, kad mīkla uzbriedīs un izcepsies, es izgrebu burtus mazā koka maizes dēlītī, kas bija iepriekš sagatavots, lai no tā izgatavotu dāvanu. Uz katra no dēlīšiem es izgrebu vārdus J’Aime et J’Espere, kas franču valodā nozīmē „Es mīlu un es ceru”. Kad svaigi ceptā maize tika izņemta no krāsns, mēs to kopā ar dēlīti nogādājām draugam vai kaimiņam, kuram bija veselības problēmas vai emocionālas grūtības.

Pārdomājot šo tradīciju, mans prāts pievērsās koka maizes dēlītim ar iegravētiem vārdiem „Es mīlu un es ceru”. Kā Jēzus Kristus dzīvais liecinieks, es jums apsolu, ka, pateicoties Viņam, mēs vienmēr varam sajust Viņa mīlestību un rast cerību Viņā, neatkarīgi no mūsu dzīves apstākļiem ― labiem vai sliktiem.

Pateicoties Glābēja gatavībai „[pazemoties] visam”, izpildot Savas bezgalīgās Izpirkšanas prasības, Jēzus Kristus pasniedza pilnīgu dāvanu, paužot mīlestību un cerību. „Nevienam nav lielākas mīlestības, kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” Un mūsu mīlošais Debesu Tēvs, ļaujot Savam Vienpiedzimušajam Dēlam nest šādu upuri, sniedza mums Savas mīlestības augstāko izpausmi kā dāvanu pārējiem Saviem bērniem.

Domājot par šīm mūžīgajām dāvanām, ko mums sniedz Tēvs un Dēls, mēs varam aizdomāties, kā mūsu dāvanas, ar kurām dalāmies šajā Ziemassvētku laikā, var atbilstoši parādīt mūsu uzticību un pateicību Viņiem. Es pazemīgi paziņoju, ka, iespējams, jēgpilnākais veids, kā paveikt šo cēlo uzdevumu, ir pasniegt vienkāršas laipnības dāvanas tiem, kurus mīlam. Ja mēs esam laipni un kalpojam cits citam tā, kā to darītu Glābējs, pat visvienkāršākajos veidos, mēs varam kļūt par Dieva labvēlības avotu, lai palīdzētu tiem, kuri ir mūsu ietekmes lokā, sajust Glābēja mīlestību un cerību ―J’Aime et J’Espere!

Nepārtraukti studējot Tā Kunga Jēzus Kristus dzīvi, esmu apbrīnojis Viņa nepārspējamo laipnības piemēru. Kopīgi uz brīdi apdomāsim dažus aizkustinošus stāstus un pazīstamus vārdus no Svētajiem Rakstiem:

• „Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: „Caķej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā.””

• „Tad Jēzus sacīja: „Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!””

• „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.”

• „Vai jūsu vidū ir kādi slimie? … Vediet viņus šurp un Es tos dziedināšu, jo Es jūtu jums līdzi, Mana sirds ir piepildīta ar žēlastību.”

• „Un Viņš ņēma viņu bērniņus, vienu pēc otra, un svētīja tos, un lūdza Tēvu par tiem.”

Sekojot Glābēja laipnības paraugam šajā īpašajā laikā, mēs to varam darīt dažādos veidos ― kalpojot, izrādot žēlsirdību, mīlot, esot līdzcietīgiem un piedodošiem. Prezidents Hovards V. Hanters to formulēja šādi: „Šajos Ziemassvētkos izlīdziniet strīdu. Uzmeklējiet kādu piemirstu draugu. Atmetiet aizdomas un aizstājiet tās ar uzticēšanos. Uzrakstiet vēstuli. Sniedziet laipnu atbildi. Iedrošiniet jauniešus. Parādiet savu uzticamību vārdos un darbos. Turiet solījumu. Atmetiet naidu. Piedodiet ienaidniekam. Atvainojieties. Centieties būt saprotoši. Izvērtējiet savas prasības pret citiem. Vispirms padomājiet par kādu citu. … Esiet iejūtīgi. Smejieties nedaudz vairāk. Izrādiet savu pateicību. Uzņemiet svešinieku. Ieprieciniet bērna sirdi. Izbaudiet skaisto un brīnumaino, kas ir šajā pasaulē. Izsakiet savu mīlestību un tad izsakiet to vēlreiz.”

Es zinu, ka Gars var vadīt katru no mums daudzos vienkāršos veidos, lai šajā priekpilnajā laikā dāvātu mīlestību, ticību un prieku apkārtējiem.

Ziemassvētkos, kad biju mazs zēns, mēs ar ģimeni pulcējāmies ap mūsu Winkler klavierēm, kurām tagad būtu jau vairāk nekā simts gadi. Mani vecāki bija piedzīvojuši nabadzību, tāpēc bija taupīgi. Ziemassvētku dāvanas, ko saņēmām, bija pieticīgas. Taču manai mātei bija spēcīga soprāna balss. Viņa spēlēja klavieres un palīdzēja mums dziedāt pazīstamas Ziemassvētku dziesmas un svētas garīgās dziesmas.

Es nezinu, vai viņa domāja, ka aicina mūs dalīties paliekošā dāvanā. Bet jau kā mazs zēns es jutu neizsakāmu prieku, dziedot šīs dziesmas. Mūzika piepildīja mūsu mazās mājas ar miera garu. Es varēju sajust ne tikai savas mātes, tēva un divu brāļu mīlestību, bet arī Debesu Tēva un Glābēja Jēzus Kristus mīlestību.

Mani mīļie brāļi un māsas, šajā Ziemassvētku laikā katram no mums ir iespēja izrādīt laipnību ar Kristum piemītošu mīlestību un līdzjūtību un mainīt pasauli. Es apsolu ― ja mēs būsim lūgšanu pilni un atvērsim savu sirdi un prātu Svētā Gara čukstiem, Tas Kungs mums palīdzēs atrast kādu, kuru Viņš mīl pilnīgi, kuram šajā svētku laikā ir nepieciešama mūsu laipnība. Mūsu laipnība var būt vienkārša un nešķist ārkārtēja, taču tai var būt ― un bieži vien būs ― paliekoša ietekme.

Ļaujiet man noslēgt ar kādas iemīļotas Sākumskolas garīgās dziesmas vārdiem:

Sākoties šim brīnišķīgajam Ziemassvētku laikam, es jums sniedzu savu liecību, ka Jēzus Kristus ir mīlestība un cerība ―J’Aime et J’Espere. Arī mēs varam pievienoties Viņam un dalīties Viņa mīlestībā un cerībā ar citiem, nesavtīgi izrādot laipnību.

Par šo es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.