„Mūžīgā gaisma”

Es esmu ļoti pateicīga, ka varu pulcēties kopā ar jums šajā svētajā Ziemassvētku laikā, lai atcerētos un līksmotu par Jēzus Kristus, Dieva Dēla, visas cilvēces Glābēja, piedzimšanu!

Ziemassvētku vakars ir mans mīļākais vakars gadā. Saulei norietot, mūsu domas pievēršas klusām pārdomām par pasaules Glābēja piedzimšanu. Katrā Ziemassvētku vakarā, ko vien atceros, visa ģimene sanāca kopā, mēs atvērām Jauno Derību un lasījām pazīstamos vārdus no Lūkas 2. nodaļas:

„Arī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, nogāja … uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, … [lai] pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta.”

Padomājiet par gados jauno sievu Mariju un viņas gādīgo vīru Jāzepu, kuri ceļoja pa putekļaino ceļu uz Bētlemi, nezinot, kur viņi paliks vai kad piedzims viņas Dēls.

Tam visam klāt iztēlojieties arī notikumus, kas risinās otrā pasaules malā. Zarahemlas zemē, kas atradās Amerikas kontinentā, sēroja kāda ticīgo grupa, „nelokāmi” raudzīdamās pēc Glābēja piedzimšanas zīmes, par kuru Samuēls, lamanietis, pravietoja, proti, ka būs diena un nakts, un diena bez tumsas, jo, ja zīme neparādītos, visi ticīgie tiktu nodoti nāvei.

Nefijs, viņu pravietis, „nometās ceļos zemē un spēcīgi piesauca savu Dievu par saviem ļaudīm … Un notika, ka … Tā Kunga balss nāca pie viņa, sacīdama: Pacel savu galvu un turi drošu prātu; jo redzi, tas laiks ir tuvu un šajā naktī zīme tiks dota, un rīt Es nākšu pasaulē.”

Katru reizi, kad es lasu šos pantus, es apbrīnā apstājos.

Es apbrīnoju, ka Jēzus Kristus, kurš radīja Zemi Tēva vadībā, kurš vēstures gaitā bija runājis ar praviešiem un taisnīgiem Dieva dēliem un meitām un viņus iedvesmojis, drīz vien pazemīgi maza bērniņa izskatā nāca pasaulē.

Es arī apbrīnoju to, ka Viņš, visas cilvēces Glābējs, piedzima Bētlemē tieši laikā, kad tika dota zīme, kas izglāba Zarahemlas nefijiešu ticīgos. Svētie Raksti vēsta: „Jo lūk, saulei norietot, nebija tumsas.”

Vai jūs varat iedomāties, ko tas nozīmēja ticīgajiem ― tiem, kuri ilgojās, dzīvoja un lūdza pēc šī pravietojuma piepildīšanās? Protams, viņi priecājās! Kas tā ir par spēcīgu liecību tam, ka Jēzus Kristus ieradās uz Zemes, lai glābtu visus, kuri ticēs Viņa Vārdam! Saule bija norietējusi, taču gaisma piepildīja debesjumu.

Pravietis Abinadijs liecināja: „Viņš ir pasaules gaisma un dzīvība; jā, gaisma, kas ir bezgalīga, kas nekad nevar tikt aptumšota.” Jēzus Kristus paziņoja: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”

Mūsu dzīvē būs brīži, kad saule var norietēt pār mūsu cerībām un sapņiem. Saule var norietēt, kad piedzīvojam zaudējumu, saskaramies ar fiziskām vai emocionālām problēmām. Taču pateicoties tam, ka Jēzus Kristus ieradās uz Zemes un trešajā dienā augšāmcēlās, uzveicot grēku un nāvi, saulei norietot, vairs nebūs pastāvīgas tumsas. Mēs varam meklēt un atrast Viņa dzīvību dodošo gaismu.

Naksnīgās debesis virs pazemīgajiem ganiem bija piepildītas ar gaismu, kad „Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās”, pasludinot prieka vēsti: „Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.” Dažreiz mēs varam sekot Glābēja gaismai un ātri Viņu atrast, kad mēs, gluži kā gani, „steigdamies” sekojam debesu vadībai, paši pārliecinoties par Viņa dievišķumu. Arī mēs tad varam turpināt savu ceļu, „god[inot] un teic[ot] Dievu par visu, ko [esam] dzirdējuši un redzējuši”.

Citkārt mēs varam justies līdzīgi gudrajiem vīriem, un mūsu ceļojums, lai Viņu atrastu, var ilgt nedēļas, mēnešus vai pat gadus. Bet, turpinot sekot Viņa vadošās zvaigznes gaismai, lai cik blāvi tā mirgotu, mēs ar katru soli tuvosimies Viņam. Un tad, tāpat kā gudrie vīri, mēs varam priecāties ar varen lielu prieku, mezdamies ceļos, lai Viņu pielūgtu, un pasniedzot savas pateicības un mīlestības dāvanas.

Pārlēksim uz 2010. gada Ziemassvētku vakaru, un es dalīšos ar jums tajā, kā Dieva gaisma un mīlestība izklīdināja tumsu manā un manas ģimenes dzīvē divos no šiem svētajiem vakariem.

Es atrados slimnīcā vairāk nekā 2000 jūdžu (aptuveni 3200 km) attālumā no mājām, pieskatot savu vīru Brūsu, kurš pēc veiksmīgas operācijas cīnījās par savu dzīvību. Viņa veselība strauji pasliktinājās, un viņu ārstējošā ārstu komanda nevarēja saprast, kāpēc. Pēc kopīga gavēņa un lūgšanas, kam pievienojās ģimene valsts otrajā malā, es devos uz dzīvokli pagulēt. Medmāsa, kas nakts vidū gāja garām Brūsa durvīm, izdzirdēja viņu vienreiz ieklepojamies. Viņai prātā ienāca doma ― norīkot viņu uz pārbaudi kādai neparastai elpceļu slimībai. Pārbaudes rezultāti apstiprināja viņas aizdomas, un dažu stundu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas viņa veselības stāvoklis sāka uzlaboties. Mēs zinājām, ka Kristus gaisma bija nolaidusies pār šo medmāsu, rādot viņai ceļu, kā atjaunot Brūsa veselību. Tumsu, ko mēs piedzīvojām, aizstāja gaisma un cerība.

Sešus gadus vēlāk, 2016. gada Ziemassvētku vakarā, Brūss atkal atradās slimnīcā, kur viņa atveseļošanos no divām smagām slimībām pārtrauca strauja veselības pasliktināšanās. 48 stundu laikā ārsti spēja noteikt cēloni. Viņi dalījās ar mums plānā, kuru īstenojot, viņš varētu izārstēties no trešās slimības. Uzklausījis šo plānu, Brūss pieklājīgi palūdza viņus atstāt palātu, lai mēs varētu aprunāties. Viņš man pateica, ka Gars viņam skaidri pačukstēja to, ka ārsti nevar neko izdarīt, lai glābtu viņa dzīvību. Viņš runāja mierīgā balsī, Svētā Gara piepildīts. Pēc divām dienām, savas ģimenes ieskauts paša mājās, viņš mierpilni devās aizsaulē.

Lai gan katrs no šiem Ziemassvētku vakariem beidzās ar citādu iznākumu, tie abi mums ir svēti. Vai mēs lējām asaras, izjutām dziļas bēdas, kā arī zaudējumu un vientulību? Jā. Un vai mēs sajutām Dieva mīlestības gaismu? Jā. Kad šķita, ka mūsu dzīvē saule noriet, Viņš mums deva gaismu un izpratni.

Ja turpināsim koncentrēties uz Jēzu Kristu, Viņš izgaismos mūsu ceļu uz cerību un dziedināšanu. Pateicoties tam, ka Glābējs guva uzvaru pār grēku un nāvi, līdzīgi kā tas notika ar ticīgajiem Zarahemlā, kad pienāks mūsu naktis, pastāvīga tumsa neiestāsies.

Man ļoti patīk garīgās dziesmas „Ak, mazā, klusā Bētleme” vārdu dziļā nozīme: „Bet naksnīgajās ielās mirdz Gaisma mūžīgā. Rimst bailes, kvēlas cerības te šonakt piepildās.”

Brāļi un māsas, Tas Kungs ir mūsu mūžīgā gaisma! Es liecinu, ka Jēzus Kristus ieradās uz Zemes, lai dāvātu prieku un cerību, izgaismojot mūsu mājupceļu. Es Viņu mīlu. Es Viņu pielūdzu. „Mēs pateicamies Dievam par šo neatkārtojamo dāvanu ― Viņa dievišķo Dēlu.” Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.