“Koj Paub Tau Li Ntawd Thiab”
Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv Hauv lub Caij Christmas
Hnub Sunday, lub Kaum Ob Hlis Ntuj tim 5, 2021
Kuv cov kwv tij thiab cov muam, thaum kuv tseem yau kuv niam kuv txiv nkawd tej kab lig kev cai ntawm lub teb chaws nkawd yug yeej ua lub hauv paus rau peb lub caij Christmas. Kuv niam tuaj teb chaws Sweden tuaj ho kuv txiv tuaj teb chaws Finland tuaj rau Teb Chaws Amelikas.1 Thaum peb tsev neeg npaj rau lub caij Christmas, peb dai tej khoom uas peb tau tsim rau ntawm peb tsob ntoo Christmas thiab kuv niam ua zaub mov, ci nqaij, thiab ci khob cij ntau. Xyov puas yog tiag, tej zaum nws txheeb ze Muam Craig tus Pog Lundgren. Peb txoj kev ua koob tsheej txog lub caij Christmas pib thaum kuv niam npaj tej khoom noj qab qab heev tiav tas—muaj nqaij nyuj; kua dis; thiab khob cij, khob noom, thiab ncuav ntau hom. Tej kev ua koob tsheej no xaus thaum Jultomten—los sis Santa Claus—tuaj txog nqa tej khoom plig yuav pub rau tag nrho cov me nyuam. Tiam sis ua ntej Jultomten tuaj, kuv niam yeej ib txwm sau kuv tus tij laug, kuv cov muam, thiab kuv ua ke mloog thaum kuv txiv nyeem zaj dab neeg Christmas los ntawm Phau Tshiab.
Kuv txiv tsis tshua hais lus ntau, txawm tias yog nws yam lus los yog lus Askiv los nws lus tsawg. Nws hais lus ncaj thiab tsis lam tau lam qhuas leej twg. Nws yeej tsis lam tau lam hais lus, nws tsis hais ntau tshaj qhov uas tsim nyog hais. Thaum Hmo Ua Ntej Hnub Christmas kuv txiv nyeem Lukas 2. Nws nyeem zaj hais txog Yauxej thiab Maiv Liag taug kev mus nram lub zos Npelehees, qhov uas cov tim tswv saum ntuj tshwm sim rau cov tub yug yaj pom, Yexus txoj kev yug los, thiab qhov uas Maiv Liag xav txog txhua yam no hauv nws lub nruab siab. Tiam sis kuv txiv tsis tso tseg thaum nws nyeem txog nqe 19; nws nyeem txuas ntxiv mus txog qhov uas Maiv Liag thiab Yauxej coj tus me nyuam mos liab Yexus mus rau hauv lub tuam tsev hauv Yeluxalees kom ua kev cai txi raws li Mauxes txoj Kev Cai.
Kuv txiv nyeem hais tias:
“Lub sij hawm ntawd muaj ib tug txiv neej hu ua Xime-oos nyob hauv lub nroog Yeluxalees …
“Thiab qhia rau nws dhau ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hais tias nws yuav tsis tuag ua ntej uas nws pom tus Mexiyas uas Vajtswv cog lus tseg.
“Hnub ntawv Vaj Ntsuj Plig coj Xime-oos mus rau hauv lub tuam tsev: thiab thaum ntawd [Maiv Liag thiab Yauxej] coj nkawd tus me tub Yexus tuaj, …
“Xime-oos muab tus me tub los puag thiab ua Vajtswv tsaug hais tias,
“Tus Tswv, nim no koj twb ua raws li koj cog lus tseg lawm, thov koj coj kuv uas yog koj tus tub txib mus kaj siab lug,
“Rau qhov kuv lub qhov muag twb pom koj txoj kev cawm dim
“Uas koj npaj rau txhua haiv neeg lawm.”2
Thaum nyeem txog nqe ntawd, kuv txiv mam li tso tseg ib pliag. Ces nws ua tim khawv. Nws yeej ib txwm hais lus sis hais tib co lus hais tias, “Tej zaum kuv tsis muaj cib fim puag tus me nyuam mos liab Yexus ntawd, tiam sis kuv paub ib yam li Xime-oos paub, hais tias tus me nyuam mos liab ntawd yog Vajtswv Leej Tub, kuv tus Cawm Seej thiab Txhiv Dim. Nws muaj tiag, thiab Nws muaj txoj sia nyob tiag.” Tom qab nws ua tim khawv li no tag, nws ntsia ntsoov peb txhua tus thiab hais tias, “Thiab nej paub tau li ntawd thiab.”
Kuv niam kuv txiv nkawd paub hais tias tus me nyuam mos liab hauv lub zos Npelehees yog leej twg thiab saib Nws yuav loj hlob tuaj ua dab tsi. Qhov uas nkawd paub li no hloov nkawd loj heev. Nkawd tsis yog xav kom peb cov uas yog nkawd cov me nyuam ntseeg nkawd tej lus xwb3 tiam sis nkawd xav kom peb los paub rau peb tus kheej xwv kom peb yuav hloov loj thiab. Vim yog kuv niam txiv ob zaj lus tim khawv, kuv pib taug txoj kev khi lus es muaj lub siab xav “paub li ntawd thiab.”
Thaum kuv muaj hnub nyoog 11 xyoos, peb tsev neeg ua neej nyob hauv lub zos Göteborg, Sweden. Tus thawj tswj hwm ntawm qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo tau caw tag nrho cov tub hluas ntxhais hluas nyeem Phau Ntawv Maumoos. Tiag tiag vim kuv tseem yau txoj lus caw ntawd tsis suav kuv, tiam sis kuv tus tij laug yog ib tug dis kas, thiab nws kam nyeem. Kuv yeej los xav coj zoo li kuv tus tij laug, thiab ua tej yam nws ua, ces kuv txiav txim siab nyeem thiab. Kuv niam txiv tau muab vaj lug kub rau kuv thiab kuv tus tij laug thiab kuv cov muam txhua tus, thiab kuv pib nyeem txhua hmo.
Ob peb hlis tom qab ntawd, Thawj Tswj Hwm Gösta Malm, ib tug pab cuam hauv pawg thawj tswj hwm ntawm qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo,4 tau yaum cov tub hluas ntxhais hluas uas nyeem Phau Ntawv Maumoos kom lawv thov Vajtswv saib puas muaj tseeb. Kuv txiav txim siab ua li ntawd. Hmo ntawd kuv tos mus txog thaum kuv tus tij laug tsaug zog looj hlias. Kuv sawv ntawm kuv lub txaj los txhos caug, thiab kuv pib thov Vajtswv. Tsis ntev zoo li muaj leej twg hais lus rau kuv hais tias, “Kuv yeej los qhia koj tias muaj tseeb tiag ntev los lawm.” Thiab ib yam li ntawd, kuv txawm muaj kev kaj siab lug. Kuv paub rau kuv tus kheej dhau ntawm lub hwj chim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tias Phau Ntawv Maumoos muaj tseeb tiag.5
Ib yam li tau cog lus hauv zaj Cev Lus rau Phau Ntawv Maumoos, kuv kuj “[tau] kawm paub dhau ntawm [lub hwj chim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv] hais tias Yexus Khetos yog tus Cawm Seej ntawm lub ntiaj teb, tias Joseph Smith yog Nws tus yaj saub hauv lub caij nyoog kawg no, thiab tias Yexus Khetos Lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yog tus Tswv lub nceeg vaj uas rov qab txhim tsa dua hauv lub ntiaj teb no, npaj txais tus Mexiyas txoj Kev Los Zaum Ob.”6 Paub li ntawd, ua ke nrog tej lus tim khawv uas kuv txais tom qab ntawd, tau hloov kuv loj heev, ib yam li tau hloov kuv niam txiv nkawd.
Paub li no—tias Yexus Khetos yog Vajtswv Leej Tub thiab tias Nws raug ntsia saum ntoo khaub lig txhiv lub ntiaj teb tej kev txhaum—yog ib qho txiaj ntsm ntawm sab ntsuj plig.7 Qhov txiaj ntsim no tsis tas tuav lub pov thawj hwj twg los yog tsis tas yog txiv neej los sis poj niam; tsis li, yeej muaj rau tag nrho cov uas tsim nyog txais. Vajtswv tsis hais kom peb nqa tej khoom plig xws li tej kub, tej tshuaj tsw qab, thiab tej tshuaj tsw qab myrrh tuaj pub rau tus Cawm Seej kom thiaj tsim nyog txais qhov txiaj ntsim no. Vajtswv tsuas xav kom peb muab peb tus kheej tag nrho.8 Tus yaj saub, Amalej, hauv Phau Ntawv Maumoos taij thov cov neeg, hais tias, “Thiab nim no … kuv xav kom nej cia li los cuag Khetos, tus uas yog Ixayees tus Dawb Huv, thiab los txais nws txoj kev cawm seej, thiab lub hwj chim ntawm nws txoj kev txhiv dim. Muaj tseeb tiag, cia li los cuag nws, thiab muab tag nrho nej tej siab tej ntsws txi pub rau nws … ; thiab ib yam li tus Tswv muaj txoj sia nyob nej yeej yuav dim xwb.”9
Thaum kuv loj hlob tuaj, kuv pom kuv niam kuv txiv nkawd ua hauj lwm pab lwm tus neeg. Kuv pom nkawd ceev nkawd tej kev khi lus uas nkawd khi nrog Vajtswv. Kuv pom nkawd mus saib xyuas tom tsev, rau rau siab mus pab cov neeg uas nkawd saib xyuas. Kom pom nkawd mus ua kab ke tom lub tuam tsev thiab txais ua tej hauj lwm hauv lub Koom Txoos. Thiab txhua xyoo, thaum Hmo Ua Ntej Hnub Christmas, kuv txiv nrog Xime-oos ua tim khawv txog tus Cawm Seej Yexus Khetos. Ib xyoos dhau ib xyoos, kuv txiv caw cov neej tsa thiab cov me nyuam xeeb ntxwv los “kawm paub qhov tseeb thiab.”
Ntau xyoo tom qab uas kuv nyeem Phau Ntawv Maumoos thawj zaug ntawd, kuv raug txhawb nqa ua ib tug Tuam Thawj Coj Xya Caum thiab kuv hais lus hauv lub tuam rooj sab laj. Kuv cov muam ua tib zoo npaj kom kuv txiv uas muaj hnub nyoog 92-xyoo saib tau lub tuam rooj sab laj—thiab kuv zaj lus hais. Tom qab lub tuam rooj sab laj tiav tas kuv mus tom nws lub tsevAfter general conference I went to his home. Kuv noog nws hais tias, “Txiv, koj puas tau saib lub tuam rooj sab laj?” Nws teb tias, “Saib mas.” Kuv noog nws hais tias, “Koj puas saib kuv hais lus?” Nws teb tias, “Saib mas.” Kuv xav tsis thoob, ces kuv hais tias, “Yog li ntawd, kuv txiv, koj xav li cas?” Nws teb tias, “Auj, yeej zoo thiab mas. Kuv zoo siab thiab mas.”
Tsis ntev nws hais tias, “Dale, kuv yuav tsum qhia dab tsi rau koj.” Ces kuv pom tias thaum kuv xav kom kuv txiv qhuas kuv, kuv txiv xav txog lwm yam uas yeej tseem ceeb tshaj. Nws hais txuas ntxiv hais tias, “Nag hmo kuv ua npau suav. Kuv ua npau suav tias kuv tas sim neej, thiab kuv pom tus Cawm Seej. Nws puag kuv thiab qhia kuv tias Nws zam txim pub rau kuv tej kev txhaum. Thiab qhov ntawd yeej zoo heev.” Kuv txiv tsuas hais li ntawd xwb. Tiam sis nws lub ntsej muag ci ci; kuv paub tias nws paub Yexus Khetos. Nws paub hais tias tus me nyuam mos liab hauv Npelehees, uas “loj hlob zoo, muaj tswv yim, nws ua haum Vajtswv siab thiab haum neeg siab,”10 yog nws txoj kev cawm seej, nws paub tias Vajtswv Leej Tub tau loj hlob tuaj txhiv nws dim nws tej kev txhaum. Thiab kuv txiv paub li ntawd ua ntej nws ua npau suav li ntawd. Zaj npau suav ntawv yog Vajtswv txoj kev hlub tshua—ib qho txiaj ntsim—los ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej rau ib tug neeg laus, uas tas sim neej ob hlis tom qab ntawd. Hais txog tag nrho tej khoom plig Christmas uas kuv txais, kuv yeej saib rau nqi tshaj plaws kuv niam kuv txiv nkawd zaj lus tim khawv thiab txoj kev ntseeg.
Hnub Christmas no, thov kom koj Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej muab qhov txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig rau nej kom paub tau hais tias tus Cawm Seej ntawm lub ntiaj teb muaj txoj sia nyob tiag. Lub caij Christmas yog ib lub caij zoo heev kawm txog Nws lub neej thiab kom xyaum uas raws li Nws tus cwj pwm thiab tus xeeb ceem. Thaum nej ua li ntawd, nej yuav paub tau tias Yexus yog tus Khetos, Vajtswv Leej Tub, thiab tias Nws theej txhoj rau nej tej kev txhaum. Paub li ntawd yeej zoo tshaj thiab yuav kav ntev tshaj ib qho khoom plig twg uas Jultomten yuav nqa tuaj pub nej, vim qhov ntawd yuav hloov koj lub siab. Nej yuav kawm hais tias tus Cawm Seej nyiam kho tej yam uas nej kho tsis taus; Nws nyiam kho tej yam uas tau raug puas tas lawm, Nws pab them nqi rau tej yam tsis ncaj ncees uas nej raug, thiab Nws hlub nej kom kho tau nej lub siab uas puas tas.
Ib yam li kuv leej txiv hauv lub ntiaj teb no, kuv paub hais tias kuv puag tsis tau tus me nyuam mos liab Yexus ntawd, tiam sis kuv paub, ib yam li Xime-oo paub, hais tias tus me nyuam mos liab ntawd yog Vajtswv Leej Tub, kuv tus Cawm Seej thiab nej tus Cawm Seej, kuv tus Txhiv Dim thiab nej tus Txhiv Dim. Nws muaj tiag, thiab Nws muaj txoj sia nyob tiag. Nej paub tau li ntawd thiab. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.