Tej Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas
13holland


12:31

Ua Npau Suav Hmo Ntuj

2020 Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas

Hnub Caiv, Kaum Ob Hlis Ntuj 6, 2020

Qhov chaw ntawd yeej kaj siab kawg nkaus, tab tom yuav tsaus ntuj nyob hauv lub caij nplooj ntoo zeeg. Ntuj tsis muaj huab hlo li, es cov hnub qub pib tawm thaum xub thawj muaj kaum lub, ces ib puas lub, thaum kawg pom tau txhiab txhiab lub hnub qub. Cov neeg yug yaj hauv tiaj nras txaus siab vim lub hnub tsis ci ci lawm thiab lawv twb nkees vim lawv khwv ua hauj lwm. Tib qho txawv—thiab zoo nkauj heev—nyob hauv qhov chaw ntawd yog ib lub tsev rau tsiaj nyob ntawm ntug tiaj nras ze tshaj lub zos, muaj ob tug neeg saib ib tug me nyuam mos liab hauv ib lub dab nyuj, uas tsuas muaj ob peb tug tsiaj nyeg nyob xwb.

Peb tug neeg no, uas tsis muaj phooj ywg los sis kwv tij nyob hauv lub zos Npelehees ntawd, yog, tus thib ib, ib tug nkauj xwb zoo nkauj thiab hluas heev hu ua Maivliag (nyaj nws muaj kaum peb txog kaum rau xyoo yog tias ua raws li tej kab lig kev cai ntawm nws lub caij nyoog), tus uas nws txoj kev ua siab loj thiab txoj kev ntseeg yeej loj tshaj txhua tus nyob hauv cov vaj lug kub. Tus thib ob yog nws tus txiv hu ua Yauxej, uas laus dua li nws tus poj niam hluas tiam sis nyaj nws yog tus txiv neej tsim nyog tshaj hauv lub ntiaj teb kom tu ib tug me nyuam mos liab uas tsis yog nws tus tub ntawm sab cev nqaij daim tawv tiam sis ib tug me nyuam mos liab uas yuav los ua Yauxej leej txiv ntawm sab ntsuj plig. Tus thib peb, tus kawg, thiab tus zoo tshaj plaws, tus me nyuam mos liab hu ua Yexus, pw nrog rau cov khaub ncaws qhwv, nyob saum cov zaub nyuj qhuav huv tshaj uas ib leej txiv khaws tau.

Txawm tsis tau tshaj tawm txog lub sij hawm no los, tsis tau muaj dua ib tug me nyuam mos liab uas neeg paub ntau npaum li no, neeg sau ntawv txog nws npaum li no, thiab tau xav txog npaum li no. Muaj tseeb tiag, paub txog qhov uas Nws yog leej twg thiab Nws tau ua dab tsi saum ntuj ua ntej leej twg tau yug los! Vim Nws yog Leej Txiv tus Tub Hlob1 nyob hauv lub ntuj ntsuj plig, tau tsa Nws ua tus Cawm Seej ntawm neeg ntiaj teb,2 tus uas tau tsa ua ntej los ua “tus Me Nyuam yaj uas raug muab tua li npaj puag thaum ntuj tsim teb raug los lawm.”3 Tom qab ntawd, tiam sis ua ntej Nws yug los, Nws yuav los ua tus Yehauvas ntawm Phau Qub, pab Nau-as cawm nws tsev neeg thaum dej nyab4 thiab saib xyuas Yauxej kom cawm nws tsev neeg thaum muaj kev tshaib kev nqhis.5 Nws yog tus thawj oj Yehauvas uas muaj npe xws li “tus Tuav Xam, tus uas muaj Txuj Ci, Vajtswv tus muaj hwj chim, Vaj Leej Txiv tus uas nyob mus ib txhis, Vaj Ntxwv tus uas muaj kev thaj yeeb.”6 Nws yog Alafas thiab Aumenkas7 ntawm txoj hau kev hlub tshua uas yuav “coj txoj moo zoo mus qhia rau cov neeg pluag, thiab mus nplij cov neeg uas muaj kev lwj siab, qhia txoj kev dim rau cov neeg uas raug luag ntes, thiab qhia kev thaj yeeb rau cov neeg raug txim.”8

Xwv kom muaj li no tus me nyuam mos liab no yuav tsuj cov txiv hmab ntawm kev txhiv dim nws ib leeg xwb, tsis muaj ib tug khub hauv lub ntiaj teb uas txaus siab pab Nws thiab tsis muaj leej twg saum ntuj uas txawj. Vim nws ris tag nrho cov neeg ntiaj teb tej nra ntawm kev txhaum thiab kev tu siab ces Nws yuav muab lub txiaj ntsim kev cawm seej rau tag nrho Adas tsev neeg mus txog thaum lub ntiaj teb kawg. Mus txog thaum Nws ua Nws txoj hauj lwm tas, Nws yeej yog “tus Tswv Yug Yaj thiab tus Npisov ntawm [peb] tus ntsuj plig,”9 “tus Pov Thawj Hlob ntawm peb txoj sia,”10 tus uas yog “lub hauv paus ntawm tag nrho kev ncaj ncees.”11 Thaum ntawd Nws tseem tsis tau ua tej dej num thiab tej hauj lwm ntawd. Tiam sis tsis yog li ntawd hmo no. Tsis yog hmo no. Nyob no nws tsuas yog ib tug me nyuam mos liab uas nws niam puag thiab hlub, ib leej txiv uas muaj siab mos thiab muaj zog saib xyuas nws.

Tsis ntev ces cov neeg yug yaj tau tuaj ua lub cim txog cov uas ua hauj lwm qis tshaj thiab cov neeg pluag tshaj. Cov vaj ntxwv tuaj, cov neeg txawj ntse los ntawm sab hnub tuaj, ua lub cim txog cov uas ua hauj lwm siab tshaj thiab cov neeg nplua nuj. Qhov tseem ceeb tshaj plaws, nyob puag saum txhua tus no, mua cov tim tswv uas tuaj hu nkauj “kom Vajtswv tus uas nyob saum ntuj ceeb tsheej tau koob meej,”12 ib pawg neeg saum ntuj ceeb tsheej qhuas tus me nyuam mos liab uas tau los rau hauv lub ntiaj teb no. Cov tim tswv twb tau hais txog qhov uas tus me nyuam yuav los rau lub dab nyuj no tau ntev lawm. Ib tug tim tswv tau los rau Maivliag qhia nws txog qhov uas Vajtswv tau xaiv nws ua thiab qhov uas nws twb xaiv ua thiab.13 Ib tug tim tswv tau los rau Yauxej kom pab nws ua siab loj yuav tus nkauj xwb uas muaj me nyuam lawm, yog ib txoj lus txib uas nws rau siab ua.14 Tom qab tus me nyuam yug los, ib tug tim tswv tau qhia ib khub niam txiv hluas khiav Helauj txoj kev muab cov me nyuam tua tuag (cov me nyuam mos liab yog thawj cov neeg uas tuag rau lawv txoj kev ntseeg Khetos nyob hauv Phau Tshiab), thiab ib tug tim tswv tau qhia nkawd thaum twg nkawd yuav rov qab los ntawm Iyiv Teb tiam sis tsis txhob mus nyob hauv Npelehees los sis Yeluxalees tiam sis cia li nyob hauv Naxales uas nyob deb heev.15 Muaj tseeb tiag, cov tim tswv saum ntuj ceeb tsheej paub ntau tshaj cov neeg ntiaj teb paub txog txoj kev yug los no thiab tus me nyuam ntiag tug hauj lwm yog kom ris peb txoj kev nyuaj siab, twb yog vim peb tej kev txhaum nws thiaj raug ntaus nqaij ntuag ntshav nrog, twb yog vim tej kev phem uas peb ua, nws thiaj raug nplawm, es qhov uas nws raug txim txom nyem ntsuav, yog pab kom peb tau nyob kaj siab lug, nws raug nplawm twb yog kho kom peb tej kev mob kev nkeeg zoo.16

Rau kuv, kuv xav xav tias yog ib qho tseem ceeb uas tag nrho txhua yam no tau los thaum tsaus ntuj, lub sij hawm hthaum peb so thiab muaj lub siab tus, thaum neeg thov Vajtswv, txais kev tshwm sim ntau thiab cov tim tswv los nyob ze. Thiab ib zaug txhua xyoo, hmo ntuj yog lub sij hawm uas cov me nyuam yeej tsis xav qi muag vim lawv zoo siab xav txog qhov uas tag kis yog hnub Christmas. Txawm nyuaj npaum li cas los thaum nruab hnub, thaum peb ua npau suav thaum hmo ntuj ces txhua yam yuav zoo. Ib yam li Txwj Laug Parley P. Pratt sau hais tias:

“Vajtswv tau muab tej lus qhia tshwm sim ntau heev … los ntawm kev ua npau suav. … [Thaum hmo ntuj] tib neeg nyob tus, vim txhua tus neeg nyob ntsiag to [tsaug zog, thiab] … lawv sab ntsuj plig … nrog Vajtswv, … cov tim tswv, thiab cov ntsuj plig ntawm cov neeg zoo tag nrho tham.”17

Hmo ntawd yeej ua rau txhua tus xav tsis thoob vim kev cia siab thiab kev ntshai los ntawm txhua xyoo18 los muaj hauv tej zaj npau suav hauv Npelehees.

Hmo ntawd pem Yudais teb nyob saum ntuj

Lub Hnub Qub ci ci zoo li lub teeb,

Ib tug neeg dig muag pw tsaug zog,

Ua npau suav tias nws txawj pom kev.

Hmo uas cov neeg yug yaj hnov zaj nkauj

Uas cov tim tswv nyob ze hu.

Ib tug neeg tsis hnov lus pw tsaug zog

Ua npau suav nws txawj hnov lus.

Hmo ntawd nyob hauv nkuaj rau nyuj twm

Tus Me Nyuam thiab Leej Niam tsaug zog lawm,

Ib tug ceg tawv nti mus nti los,

Ua npau suav nws txawj [mus ko taw].

Hmo uas tus Me Nyuam mos liab yug los

Maivliag sawv los saib xyuas nws.

Ib tug neeg mob ruas tsaug zog thiab luag

Ua npau suav tias nws twb huv huv.

Hmo ntawd thaum nyob hauv nws Niam lub xub ntiag

Puag tus Vaj Ntxwv me me kom siab tus,

Ib tug niam ntiav pw tsaug zog zoo siab,

Vim nws ua npau suav nws dawb huv.

Hmo ntawd nyob hauv ib lub dab nyuj

Tus Dawb Huv, tus uas tau los cawm,

Ib tug neeg uas ua dab ntub ntawm kev tuag,

Ua npau suav tsis muaj lub ntxa lawm.19

Kuv muab ib khoom plig Christmas rau nej uas yog tej zaj npau suav ntawm Npelehees. Thiab kuv ua li no los ntawm tus me nyuam uas ua rau txhua tus zaj npau suav muaj tseeb, uas yog tus Tswv Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Phau Ntawv Nkauj 89:27.

  2. Saib 1 Yauhas 4:14.

  3. Tshwm Sim 13:8.

  4. Saib Chiv Keeb 8:20.

  5. Saib Chiv Keeb 45:7.

  6. 2 Nifais 19:6.

  7. Saib Tshwm Sim 21:6.

  8. Yaxayas 61:1.

  9. 1 Petus 2:25.

  10. Henplais 3:1.

  11. Ethaws 8:26.

  12. Lukas 2:14.

  13. Saib Lukas 1:28.

  14. Saib Mathais 1:20–24.

  15. Saib Mathais 2:19–23.

  16. Yaxayas 53:4–5.

  17. Parley P. Pratt, Key to the Science of Theology (1885), 71–72; kuj saib Harold B. Lee, “Divine Revelation” (Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Kaum Hli Ntuj 15, 1952), speeches.byu.edu.

  18. Au lub Me Zej Zos Npelehees,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 94.

  19. Susie M. Best, “The Miracle Dreams,” Century Magazine, Kaum Ob Hlis Ntuj 1907, 180–82.