Tej Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas
12nielson


12NIELSON-0

Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas

Kaum Ob Hlis Ntuj 6, 2020

Tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb

(Yaxayas 9:6)

Los ntawm Txwj Laug Brent H. Nielson

Ntawm Cov Xya Caum Pawg Thawj Tswj Hwm

Nyob hauv ib lub caij tas los thiab ib qho chaw nyob deb deb heev, kuv txiv, Norman Nielson, yog ib tug tub hluas uas tseem ua tub rog hauv Dej Hiav Txwv Pacific thaum muaj Kev Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb thib Ob. Nyob hauv daim duab no, nws nyob hauv ib lub tsev pheeb suab thaum nws yog ib tug kws tua nyab hoom nyob hauv hav zoov ntawm Papua New Guinea. Thaum Hnub Christmas xyoo 1943, nws sau tsab ntawv no rau nws niam uas yog ib tug poj ntsuag: “Nyaj koj yuav pom tias hnub no yog hnub Christmas. Kuv tau sawv tau 7:00 sawv ntxov, tau noj tshais, ces kuv ua hauj lwm txog 3:00 tav su, thaum kuv mus rau tus me nyuam dej ntxhua khaub ncaws thiab da dej. Thaum noj hmo peb tau noj ib co nqaij qib cov txwv me me, qos yaj ywm qab zib, pob kws, cov mov mog thiab ib lub ncuav qab zib. Kuv yeej xav nyob hauv tsev nrog koj thiab cov kwv tij cov muam noj txhua yam uas peb yeej ib txwm muaj thaum peb nyob ua ke ob peb xyoo tas los. Peb poob siab uas peb tej pob khoom Christmas tseem tsis tau tuaj. Peb muaj neeg coob uas tsis tau dab tsi rau Christmas. Kuv nco qab tias koj tau qhia kuv ntau zaus hais tias yus yeej tsis nco txog cov dej mus txog thaum twg lub qhov dej qhuav tas lawm tso.”

Tsaib no, kuv tus poj niam, Marcia, thiab kuv tus muam, Susan, tau sau ib zaj keeb kwm txog kuv txiv txoj kev ua tub rog rau plaub xyoo nyob hauv Kev Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb thib Ob. Lawv tau muab tag nrho tej tsab ntawv tso ua ke uas nws sau rau nws niam. Kuv yuav tsum lees hais tias thaum kuv nyeem tsab ntawv Christmas no, ua rau kuv xav tsis thoob. Tej zaum nej xav tias qhov no tsis tshua tseem ceeb, tiam sis vim tus no yog kuv txiv, uas kuv hlub heev, kuv yeej xav hloov tej xwm txheej uas nws raug Hnub Christmas ntawd. Kuv quaj hauv kuv lub siab, “Ib tug tub hluas los ntawm Idaho yuav raug txom nyem npaum li cas?” Nws txiv lub plawv nres thiab tas sim neej thaum nws muaj 12 xyoo xwb. Nws niam tu nws hlob tas, nws raug yuam mus ua tub rog, thiab thaum ntawd nws nyob hauv hav zoov thaum lawv ua tsov rog loj heev. Vim li cas nws tsis tau ib lub khoom plig rau hnub Christmas? Thaum kuv xav txog nws qhov xwm txheej, kuv hnov tus Ntsuj Plig hais lus rau kuv: “Brent, koj yeej paub tias zaj no xaus li cas. Koj txiv twb tau txais lub txiaj ntsim tseem ceeb tshaj plaws thiab tau ua neej nrog kev ntseeg es Christmas yog lub sij hawm nws nyiam tshaj plaws txhua xyoo.”

Thaum kuv nyeem ntxiv txog kuv txiv zaj keeb kwm, kuv nyeem ib tsab ntawv uas nws sau rau nws niam thaum lub Ob Hlis Ntuj xyoo 1945. Nyob hauv plaub xyoo no thaum nws ua tub rog, raws li Thawj Tub Rog Douglas MacArthur coj, nws tau ua rog nyob hauv Darwin, Australia, mus txog Papua New Guinea, nyob hauv Leyte Gulf nyob hauv Philippines, thiab thaum kawg nyob hauv Manila, nyob ntawd nws ua tub rog tas lawm thiab rov qab mus tsev. Feem ntau thaum nws ua tub rog tsis muaj kev sib ntsib ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, tiam sis thaum nws mus rau lub tseb chaws Philippines, thaum nws yuav ua tub rog tas lawm, nws nrhiav tau lub Koom Txoos ib txoj kev sib ntsib. Tom qab nws koom kev sib ntsib ntawd, nws tau sau ib tsab ntawv rau nws niam hais tias: “Kuv mus rau lub Koom Txoos nag hmo, tiam sis tsis tshua nyiam zaj lus uas tau hais lawm. Niam muaj ntau yam uas kuv ib txwm xav tias tseem ceeb heev los kuv xav tias tsis tseem ceeb lawm. Kuv tsis hais txog kuv txoj kev ntseeg Vajtswv, kuv txoj kev ntseeg yeej muaj zog heev, tiam sis kuv xav tias Vajtswv yog ib tug uas hlub yus thiab to taub yus thiab tsis yog tus uas tos ntsoov xav rau txim rau yus txhua zaus yus ua yuam kev.”

Qhov uas tus Ntsuj Plig qhia kuv yog li no hais tias thaum muaj kev sim siab loj heev, vim nws ua tsov rog thaum muaj cov tub rog, cov kws saib xyuas cov neeg mob, cov kws ua tub rog hauv nkoj thiab cov kws tsav nyab hoom, thiab cov pej xeem tsis muaj txim uas tuag lawm coob heev, kuv txiv kawm txog ib lub txiaj ntsim—nws kawm txog lub ntsiab tseeb ntawm Christmas. Nws kawm tias nws muaj ib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub nws thiab saib xyuas nws. Qhov tseem ceeb uas nws kawm yog li no hais tias: “Rau qhov Vajtswv hlub neeg ntiaj teb kawg li, nws thiaj txib nws tib Leeg Tub los rau hauv ntiaj teb. Tus uas ntseeg nws Leej Tub, tus ntawd yuav tsis tuag, tiam sis yuav tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis.”1 Thaum nws raug txom nyem tshaj plaws, thaum nws nyiaj tsis taus ib yam dab tsi ntxiv, kuv txiv tau kawm txog ib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub thiab muaj lub siab zoo. Qhov no ua rau kuv txiv muaj kev kaj siab lug thiab kev xyiv fab thiab kev zoo siab nyob hauv ib lub ntiaj teb uas muaj kev ntxhov siab thiab kev mob thiab kev txom nyem. Thaum nws tsis ua tub rog lawm, nws tau coj lub txiaj ntsim no los tsev nrog nws.

Xyov kuv puas muaj peev xwm kov yeej tej yam nyuaj uas kuv txiv raug nyob hauv peb lub caij Christmas uas nws tsis nyob hauv tsev, tiam sis kuv paub tias zaj uas nws tau kawm thiab kuv tau kawm yog qhov uas lub txiaj ntsim tseeb uas peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pub rau peb yog tus Cawm Seej Yexus Khetos. Lub caij Christmas no, vim lub ntiaj teb raug tej xwm txheej li no, peb ib txhia nyob deb ntawm peb tsev neeg los sis peb tsis nrog lawv txawm lawv nyob ze los. Xyoo no peb ib txhia yuav xav zoo li kuv txiv xav txog Hnub Christmas nyob rau xyoo 1943. Tej zaum peb yuav xav paub seb vim li cas peb tsis txais tej txiaj ntsim twg los sis tsis muaj leej twg tuaj xyuas peb. Tiam sis yog peb tsa qhov muag ntsia Vajtswv ua peb lub neej, peb yuav kawm tias Yexus Khetos yog lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws uas tau foom pub rau peb. Qhov uas peb siv lub txiaj ntsim ntawd yog qhov tseem ceeb uas ua rau peb muaj ib lub neej zoo kawg nkaus.

Nyob hauv Malakaus tshooj 4 hauv Phau Tshiab, tus Cawm Seej cov thwj tim ntshai heev. Lawv nyob hauv ib lub nkoj nrog tus Cawm Seej hauv tus Dej Kalilais thaum muaj cua daj cua dub hlob heev. Cov thwj tim ntshai heev, ces tus Cawm Seej hais rau lawv tias, “Vim li cas nej ntshai ua luaj? Ua li cas nej tsis muaj kev ntseeg li?”2 Tus Cawm Seej hais lus txwv cua thiab dej ua rau cua txawm tu thiab cov dej tsis ntas lawm. Ces cov thwj tim nug li no uas kuv xav nug nej hauv lub caij Christmas no: “Tus no yog leej twg? Ua li cas cua thiab dej yuav mloog nws lus?”3 Kuv xav sim teb txoj lus nug no. Yexus Khetos yog “[tus Tuav Xam], tus uas muaj Txuj Ci, Vajtswv tus muaj hwj chim, Vaj Leej Txiv tus uas nyob mus ib txhis, Vaj Ntxwv tus uas muaj kev thaj yeeb.”4 “Los ntawm nws, thiab vim yog nws, thiab yog ntawm nws, tej ntuj los muab tsim thiab tau muab tsim tas los.”5 Nws yog peb tus Cawm Seej thiab peb tus Txhiv Dim; Nws yog tus Tub Hlob ntawm Leej Txiv.

Yaxayas piav txog tus Cawm Seej li no: “Nej tsis tau paub dua li los? Nej tsis tau hnov dua li los? Tus Tswv yog Vajtswv tus uas muaj sia nyob mus ib txhis, nws tsim tag nrho lub ntiaj teb no. Nws ib txwm tsis tsaug leeg lossis qaug zog ib zaug li. … Cov neeg uas cia siab ntsoov rau tus Tswv yuav muaj zog, lawv yuav nthuav tis ya ib yam li tus dav. Thaum lawv khiav lawv yuav tsis qaug zog, thaum lawv mus kev lawv yuav tsis tsaug leeg.”6

Yog li no tus Cawm Seej caw peb txhua leej txhua tus nyob hauv lub caij Christmas thiab txhua lub sij hawm hais tias, “Nej cov uas sab sab vim nej ris nra hnyav, nej cia li los cuag kuv, kuv yuav cia nej so. … Kuv yog tus uas muaj siab dawb siab zoo; yog li ntawd, nej cia li los kwv kuv tus quab thiab kawm tej uas kuv qhia, nej thiaj yuav tau so.”7 Nws caw peb “los cuag [Nws].”

Kuv cia siab hais tias hauv lub caij Christmas no hais tias txawm peb raug xwm txheej dab tsi los, txawm peb nyob qhov twg los xij, thiab txawm peb nyob deb npaum li cas ntawm peb tsev neeg los sis cov phooj ywg, peb yuav nco ntsoov hais tias Nws, tus Cawm Seej Yexus Khetos, yog lub txiaj ntsim; yog peb los cuag Nws, Nws yuav pab ris peb tej nra; thiab peb yuav kawm txog Nws, ib yam li kuv txiv kawm thaum nws ua tsov ua rog. Tus Cawm Seej hais tias, “Kuv muab kuv txoj kev kaj siab tso rau nej: txoj kev kaj siab uas kuv muab pub rau nej, kuv tsis muab rau nej li neeg ntiaj teb muab. Nej tsis txhob txhawj, tsis txhob nyuaj siab thiab tsis txhob ntshai.”8 Thaum peb tso siab rau Nws, peb yuav nyob kaj siab lug thiab muaj kev zoo siab, tsis hais peb raug xwm txheej dab tsi tam sim no los yog.

Kuv xav kom nej muaj ib Hnub Christmas zoo siab thiab thov Vajtswv tias xyoo no ib yam li cov neeg xyiv fab, nej yuav lees txais lub txiaj ntsim uas ib Leej Txiv uas hlub peb tau muab rau peb thaum Nws cia Nws Tib Leeg Tub ua kev txi. Kuv ua tim khawv txog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub peb thiab Nws Leej Tub, tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.