Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa: „Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals”

„Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa: „Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa: „Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa un Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa: 136. nodarbība

Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa

„Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals”

A Hispanic man gives the Savior, Jesus Christ, a hug. Christ is wearing a white robe.

Tā kā Glābējs ir līdzjūtības pilns, Viņš ir gatavs dziedināt, mierināt un piedot pat tad, kad mēs grēkojam pret Viņu. Pēc tam, kad grēka un sacelšanās dēļ tika izpostīta Jeruzaleme, Jeremija centās palīdzēt jūdiem izprast Glābēja līdzjūtību un rast tajā cerību. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem sajust Glābēja līdzjūtību pret viņiem pat tad, kad viņi grēko.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus atsaukt atmiņā stāstu no Svētajiem Rakstiem, kas ataino Glābēja līdzjūtīgo dabu. Nodarbības laikā audzēkņiem būs iespēja uz to atsaukties.

Idejas mācību uzdevumiem

Pēc tam, kad esam grēkojuši

Iztēlojieties, ka jaunietis ir darījis visu iespējamo, lai savā dzīvē veiktu labas izvēles. Kādu dienu, apmeklējot ballīti, viņš padodas vienaudžu spiedienam un lieto alkoholu, jo vēlas iederēties. Nākamajā rītā viņš pamostas, jūtoties viens, vainīgs un sevī vīlies. Viņš pamazām sāk pieņemt vēl citus sliktus lēmumus un sāk zaudēt cerību par savu nākotni.

Pierakstiet uz tāfeles audzēkņu atbildes uz nākamajiem jautājumiem. Jūs uz šīm rakstiskajām atbildēm varēsiet atsaukties visas nodarbības laikā.

Kad cilvēki grēko, kā viņi sevi uzlūko vai ko viņi par sevi domā?
Kā viņi raugās uz Debesu Tēvu un Jēzu Kristu un ko pret Viņiem jūt?

Aiciniet audzēkņus apdomāt nākamos jautājumus, lai izvērtētu paši savas sajūtas.
Vai tu kādreiz esi domājis par kādu no apgalvojumiem, kas ir uzrakstīts uz tāfeles?
Kuri no tiem, tavuprāt, ir nepatiesi? Par kuriem jautājumiem tu neesi pārliecināts?

Ir svarīgi atcerēties, ka mēs visi grēkojam un ka mums „visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). Šodien studējot Raudu dziesmas, tiecies pēc iespaidiem no Svētā Gara, lai tu labāk saprastu, ko pret tevi jūt Debesu Tēvs un Jēzus Kristus pat tad, kad tu pieļauj kļūdas.

Skumjas par grēku

Parādiet audzēkņiem šo attēlu. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi tajā redz vai kā tas viņiem liek justies. Paskaidrojiet, ka šajā attēlā ir atainots Jeremija un viņa lielās bēdas. Audzēkņi varētu pastāstīt, ko viņi atceras par Jeremiju un kāpēc viņš varētu būt bēdīgs. Ja nepieciešams, sniedziet viņiem informāciju no nākamās rindkopas.

The Cry of Jeremiah. From an engraving done at the Nazareen School.

Apmēram 40 gadus Tas Kungs lika Jeremijam pravietot Israēla namam par Jeruzalemes izpostīšanu un nonākšanu gūstā, ja viņi nenožēlos grēkus un neatgriezīsies pie Dieva (skat. Jeremijas 16:1–13). Ķēniņa Cedekijas valdīšanas laikā babilonieši izpostīja Jeruzalemi un, piepildoties Tā Kunga pravietojumam, gūstā nonāca daudz ļaužu (skat. Jeremijas 52. nodaļu). Kādu laiku pēc šiem notikumiem Jeremija uzrakstīja Raudu dziesmas.

Jūs varētu paskaidrot, ka termins raudu dziesmas nozīmē dziļas skumjas un sēras.

Tālāk sniegtais uzdevums varētu palīdzēt audzēkņiem saprast ciešanas, ko piedzīvoja Tā Kunga ļaudis. Jūs varētu sadalīt audzēkņus pa pāriem vai nelielās grupās, lai viņi varētu izstudēt Svēto Rakstu rakstvietas. Paskaidrojiet, ka Jeremija lielāko daļu šo pantu uzrakstīja no Jeruzalemes perspektīvas — tā, it kā runātu pati pilsēta.

Izlasi vienu vai divas no šīm rakstvietām, pievēršot uzmanību vārdiem vai frāzēm, kas raksturo cilvēku ciešanas, kas viņus piemeklēja viņu grēku dēļ.

Raudu dziesmu 1:1–4

Raudu dziesmu 1:16–18

Raudu dziesmu 1:20–22

Kuriem vārdiem un frāzēm tu pievērsi uzmanību?

Lai palīdzētu audzēkņiem izvērtēt uzzināto no mūžības skatījuma, jūs varētu uzdot šādu jautājumu.
Ņemot vērā to, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus mūs mīl, kāpēc Viņi, jūsuprāt, mums ļauj piedzīvot šādas ciešanas, kad mēs grēkojam?

Ja audzēkņiem ir nepieciešama palīdzība, lai atbildētu uz šo jautājumu, jūs viņus varētu aicināt izlasīt tādas rakstvietas kā 2. korintiešiem 7:9–10, Almas 42:18, 29, Mācības un Derību 95:1, meklējot iespējamās atbildes.

Glābēja līdzjūtība

Atlikusī nodarbības daļa var palīdzēt audzēkņiem sajust Glābēja līdzjūtību pret mums pat tad, kad mēs grēkojam.

Jūs varētu sadalīt audzēkņus pa pāriem, lai viņi varētu izstudēt tālāk norādītās rakstvietas un atbildēt uz pievienotajiem jautājumiem. Piemēram, viens no audzēkņiem varētu studēt 22.–26. pantu, bet otrs — 31.–33. pantu.

Apdomā uz tāfeles uzrakstītos izteikumus, kas tika sniegti nodarbības sākumā. Izlasi Raudu dziesmu 3:22–26, 31–33, pievēršot uzmanību vārdiem vai frāzēm, kurās tu dalītos ar kādu, kurš šādi jūtas.

Ar kuriem vārdiem vai frāzēm tu dalītos? Kādēļ?
Kuru šajos pantos iekļauto patiesību tu vēlētos, lai viņš saprastu?

Kamēr audzēkņi dalās savās domās, viņi varētu pieminēt šādu patiesību: Tas Kungs ir līdzjūtīgs pret mums pat tad, kad mēs grēkojam.

Ja audzēkņiem ir nepieciešama palīdzība, lai izprastu vārdu līdzjūtība, jūs varētu dalīties šajā definīcijā: „Svētajos Rakstos līdzjūtība burtiski nozīmē „ciest līdzi”. Tas arī nozīmē izrādīt simpātijas, nožēlu un līdzjūtību pret citu” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Līdzjūtība”, Evaņģēlija bibliotēka).

Lai labāk izprastu Glābēja līdzjūtību, audzēkņi varētu veikt šādu uzdevumu. Tā vietā, lai studētu kādu no tālāk minētajiem stāstiem, audzēkņi varētu padomāt par kādu citu Svēto Rakstu stāstu, kas parāda Glābēja līdzjūtību, un izstudēt to.

Izpildi vienu no tālāk sniegtajiem uzdevumiem, pievēršot uzmanību tam, kas tev palīdz labāk saprast, kā tu vari sajust Glābēja līdzjūtību savā dzīvē.

Izstudē vienu no šiem stāstiem, kas apliecina Glābēja līdzjūtību: Mateja 18:23–35 vai Jāņa 8:1–11.
Izstudē vienu vai divas no šīm rakstvietām, kas māca par Glābēja līdzjūtību: Mosijas 15:7–9, Mācības un Derību 64:2–4, Mācības un Derību 101:9.

Jūs varētu aicināt audzēkņus mācīt cits citam to, ko viņi ir uzzinājuši un sajutuši. Jūs varētu palūgt tiem, kuri to vēlas, tajā dalīties ar klasi.

Šo diskusiju varētu sekmēt arī tālāk sniegtā liecība.

Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja:

15:46

Jēzus Kristus var piedot, jo Viņš samaksāja par mūsu grēkiem.

Mūsu Pestītājs piedod Savas nesalīdzināmās līdzjūtības, žēlastības un mīlestības dēļ.

Mūsu Glābējs vēlas piedot, tāpēc ka tā ir viena no Viņa dievišķajām īpašībām.

Un, būdams Labais Gans, Viņš priecājas, kad mēs nožēlojam grēkus.

Pat izjūtot dievišķas skumjas par savu rīcību, nožēlojot grēkus, mēs nekavējoties ieaicinām Glābēju savā dzīvē. („Grēku nožēlošana: priekpilna izvēle”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. nov., 123. lpp.)

Kā sajust Glābēja līdzjūtību

Kā tu vai kāds tev pazīstams cilvēks ir sajutis Glābēja līdzjūtību? (Atceries nedalīties pagātnes grēkos vai pārāk personīgā pieredzē.)

Atgādiniet audzēkņiem par jaunieti nodarbības sākumā.
Ko jūs viņam pastāstītu, ņemot vērā šodien apgūto?

Papildu avoti

Ko darīt, ja man šķiet, ka manas izvēles ir mani aizvedušas pārāk tālu no Debesu Tēva un Jēzus Kristus?

Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

14:31

Varbūt daži ir prātojuši: „Vai maz vispār ir iespējams atgriezties? Vai mani bijušie draugi uz visiem laikiem mani norakstīs, atstums un vairīsies no manis? Vai nebūtu labāk vienkārši būt zudušam? Kāda būs Dieva attieksme, ja es mēģināšu atgriezties?” …

Mūsu Debesu Tēvs skries mums pretī ar mīlestības un līdzjūtības pārpilnu sirdi. …

Debesis līksmos par mūsu atgriešanos. („Pazudušais dēls un ceļš, kas ved mājup”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2023. g. nov., 88. lpp.)

Kā Glābēja līdzjūtība var man palīdzēt?

Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:

Glābēja līdzjūtība, neraugoties uz mūsu nepilnībām, tuvina mūs Viņam un sniedz mums motivāciju mūsu nepārtrauktajos centienos nožēlot grēkus un līdzināties Viņam. („Mūsu Labais Gans”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. maijs, 29. lpp.)

Elders Pīters F. Meurs no Septiņdesmitajiem liecināja:

10:2

Neatkarīgi no tā, vai jūs nesat neatrisināta grēka nastu, ciešat par sen pret jums izdarītu pārkāpumu vai arī jums ir grūtības sev piedot kādu nejaušu kļūdu, jums ir pieejams Glābēja Jēzus Kristus dziedinošais un pestījošais spēks.

Es liecinu, ka Viņš dzīvo. Viņš ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Viņš mūs mīl. Viņš ir līdzjūtīgs pret mums, Viņš ir pilns žēlastības, un Viņš var jūs dziedināt. („Viņš varētu dziedināt mani!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2023. g. maijs, 41. lpp.)

Ko darīt, ja es cenšos nožēlot grēkus, taču man joprojām ir grūti ar tiem cīnīties?

Elders Ričards G. Skots (1928–2015), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, liecināja:

15:26

Priecīga vēsts ikvienam, kurš vēlas atbrīvoties no negatīvajām sekām, kas radušās līdzšinējo izvēļu dēļ, — Tas Kungs uz mūsu vājībām raugās citādi nekā uz dumpību. Tas Kungs brīdina, ka dumpinieki, kuri nenožēlo, tiks sodīti, taču par vājībām Viņš allaž runā žēlīgi. („Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana — personīgā spēka avots”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 83. lpp.)

Elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, teica:

Ja jūs pieļaujat tās pašas kļūdas, cenšoties būt nelokāms attiecībā uz to, ka vēlaties mainīties, paudiet Debesu Tēvam savu mīlestību un stipriniet savu ticību uz To Kungu Jēzu Kristu. Mācieties no Viņa, studējiet Viņa svēto Izpirkšanu un gremdējieties pārdomās par to, ko Viņš par jums izcieta. Ievērojiet Viņa baušļus ar vēl lielāku precizitāti. Ja jūs darīsiet savu daļu, stiprinot ticību Glābējam, es jums apsolu, ka debesis vairos šo ticības dāvanu, un jums būs garīgais spēks nožēlot savus grēkus un pie tiem neatgriezties. (The Divine Gift of Forgiveness [2019. g.], 104. lpp.)

Papilduzdevumi

Cits nodarbības uzsākšanas veids

Ja vēlaties uzsākt nodarbību citādāk, jūs varētu parādīt videomateriālu „Point of Safe Return” laika intervālā no 0:00 līdz 1:58. Šajā video elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās līdzībā, mācot par Glābēja spēju dziedināt un piedot.

15:40

Lūdziet audzēkņus pārrunāt tālāk sniegto jautājumu:

Kā sātans mūs cenšas pārliecināt, ka mēs grēkodami esam šķērsojuši „neatgriešanās punktu”?

Aiciniet audzēkņus padomāt, vai viņi ir uzskatījuši, ka nevar saņemt piedošanu par viņu pieļauto grēku vai kļūdu. Jūs varētu dalīties ar tālāk sniegto izteikumu.

Elders Uhtdorfs turpināja:

Kristus ieradās, lai mūs glābtu. Ja mēs esam uzsākuši nepareizu kursu, Jēzus Kristus veiktā Grēku izpirkšana var dot mums pārliecību, ka grēks nav neatgriešanās punkts. Droša atgriešanās ir iespējama, ja mēs sekosim Dieva iecerei, kas ir paredzēta mūsu pestīšanai. („Point of Safe Return”, Liahona, 2007. g. maijs, 99. lpp.)

Studējot audzēkņi varētu meklēt pierādījumus tam, ka Glābējs spēj mūs glābt no mūsu grēkiem.

Nepieciešamība pēc dievišķām skumjām

Audzēkņiem var rasties jautājumi par to, kāpēc mēs jūtamies vainīgi vai ciešam, kad grēkojam. Viens no veidiem, kā atbildēt uz šiem jautājumiem, — studēt, kādu lomu pilda dievišķās skumjas.

Aiciniet audzēkņus apdomāt, ar ko dievišķās skumjas atšķiras no pasaulīgajām skumjām. Viņi varētu izstudēt, ko apustulis Pāvils mācīja 2. korintiešiem 7:9–10. Viņi arī varētu izlasīt par nefijiešiem, kuri piedzīvoja bēdas savu grēku dēļ Mormona 2:11–14. Audzēkņi varētu pārrunāt šādu jautājumu:

Ko jūs uzzinājāt par dievišķajām un pasaulīgajām skumjām?

Jūs arī varētu dalīties ar tālāk sniegto prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, toreizējā Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:

16:18

Dievišķas skumjas iedvesmo uz pārmaiņām un cerību caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Pasaulīgās skumjas sagrauj mūs, iznīcina cerību un pārliecina mūs padoties turpmākiem kārdinājumiem.

Dievišķas skumjas vedina uz pievēršanos un sirds pārmaiņu. Tās pamudina uz grēka nīšanu un krietnuma iemīļošanu. Tās mudina mūs piecelties un staigāt Kristus mīlestības gaismā. Patiesa grēku nožēlošana ir saistīta ar pārmaiņām, nevis spīdzināšanu un mokām. Jā, sirsnīga nožēla un patiesi sirdsapziņas pārmetumi par nepaklausību bieži vien ir sāpinoši, taču ļoti svarīgi soļi svētajā grēku nožēlošanas procesā. Taču, kad vaina liek sevi neieredzēt vai kavē mūs atkal piecelties, tā, drīzāk, traucē, nevis veicina mūsu grēku nožēlošanu. („Tu to vari izdarīt tagad!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 56. lpp.)