Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Jeremijas 36. nodaļa: Dieva vārds

„Jeremijas 36. nodaļa: Dieva vārds”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„Jeremijas 36. nodaļa: Dieva vārds”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa un Raudu dziesmu 1. un 3. nodaļa: 135. nodarbība

Jeremijas 36. nodaļa

Dieva vārds

Old Testament Prophet writing on a scroll

Svētie Raksti ir būtiska daļa no mūsu saiknes ar Jēzu Kristu. Mācīšanās no Svētajiem Rakstiem vērš mūsu domas un sirdis uz Viņu, ieaicinot mūsu dzīvē Viņa spēku. Atkrišanas periodā Tas Kungs norādīja pravietim Jeremijam, ka viņam ir jāpieraksta un jāpavēsta Tā Kunga vārdi Jūdas tautai, lai tie varētu vērsties pie Viņa un saņemt piedošanu. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem saprast, kā Svētie Raksti viņus var pievērst Jēzum Kristum, lai viņi saņemtu grēku piedošanu.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus pārskatīt savus personīgos Svēto Rakstu studiju mērķus un progresu attiecībā uz gada obligāto lasāmvielu. Jūs varētu aicināt viņus padomāt arī par to, kā Svēto Rakstu studēšana viņiem palīdz pievērsties Tam Kungam.

Idejas mācību uzdevumiem

Atklāta viedokļa paušana

Padomājiet, kā jūs varētu palīdzēt audzēkņiem mācīties par to, kā Tas Kungs izmanto Svētos Rakstus, lai mīloši mūs pārmācītu un vestu pie Sevis. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir likt audzēkņiem padomāt par situācijām, kurās viņiem varētu būtu grūti paust savu viedokli. Ja nepieciešams, jūs varat izmantot tālāk sniegtos situāciju aprakstus.

Kā cilvēks, kuram tu rūpi, varētu rīkoties šādās situācijās?
- Pēc pusdienām tavs draugs pamana, ka tev zobos ir ēdiens.
- Tu esi uzaicināts uz ballīti, kurā būs nepiedienīgas aktivitātes. Tavs draugs par tām ir lietas kursā, taču zina, ka tu ļoti gribi iet.
Kas viņus varētu mudināt paust savu viedokli šajās situācijās?
Kāds varētu būt iznākums, ja šis cilvēks paustu savu viedokli, un kāds — ja viņš paklusētu?

Debesu Tēvs un Jēzus Kristus zina un redz to, ko mēs ne. Viņi vēl mums to labāko un runā ar mums caur Svētajiem Rakstiem (skat. 2. Nefija 32:3; Mācības un Derību 1:37–38). Šodien mācoties, padomā, kā Svētie Raksti var svētīt tavu dzīvi. Apdomā, kā šīs idejas varētu ietekmēt tavas personīgās studijas.

Svēto Rakstu mērķis

Izlasi Jeremijas 36:1–3, pievēršot uzmanību tam, kāpēc Tas Kungs pavēlēja Jeremijam pierakstīt Viņa vārdus Jūdas tautai.

Ko Tas Kungs vēlēja Jūdas tautai?
Ko šie panti mums māca par Svēto Rakstu mērķi?

Audzēkņi varētu saskatīt šādu patiesību: Svētie Raksti mums palīdz pievērsties Tam Kungam un saņemt Viņa piedošanu.

Jūs varētu aicināt audzēkņus atzīmēt šīs 3. pantā sniegtās frāzes: „Varbūt viņi ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa” un „Es tiem varu piedot viņu noziegumus un grēkus”. Viņi varētu pierakstīt atklāto patiesību blakus šīm frāzēm savos Svētajos Rakstos.
Kā Svētie Raksti mums palīdz pievērsties Tam Kungam un saņemt Viņa piedošanu?

Jūs varētu pierakstīt audzēkņu atbildes uz tāfeles. Kamēr audzēkņi dalās savās domās, viņi varētu atsaukties uz idejām, kas ir atrodamas tālāk sniegtajos Svētajos Rakstos. Jūs ar tiem varētu iepazīties, lai varētu uz tiem atsaukties, kamēr audzēkņi dalās savās domās. Vai arī pēc tam, kad audzēkņi ir dalījušies dažās atbildēs uz iepriekšējo jautājumu, jūs varētu sniegt šādus norādījumus un aicināt viņus papildināt idejas, kas ir uzrakstītas uz tāfeles.

Izlasi šos Svēto Rakstu pantus, pievēršot uzmanību papildu veidiem, kādos Svētie Raksti mums palīdz pievērsties Tam Kungam un saņemt savu grēku piedošanu.

2. Timotejam 3:16

Almas 37:8

Helamana 15:7

Ķēniņš un tīstoklis

Jūs varētu apkopot vai izlasīt nākamo rindkopu.

Jeremija izdarīja to, ko Tas Kungs bija pavēlējis, un lūdza vīrietim, vārdā Baruhs, pierakstīt Tā Kunga vārdus uz vīstokļa. Tā kā Jeremija bija ieslodzīts, viņš lika Baruham nolasīt Tā Kunga vārdus Jūdas tautai, tostarp vairākiem lielkungiem. Pēc tam Baruhs šo vīstokli iedeva lielkungiem, lai viņi to nolasītu Jūdas ķēniņam Jojakīmam (skat. Jeremijas 36:4–10, 14–15, 20–21).

Izlasi Jeremijas 36:20–24, pievēšot uzmanību tam, ko darīja ķēniņš Jojakīms, dzirdot uz tīstokļa uzrakstītos vārdus. 23. pantā vārds „ķēniņš” attiecas uz ķēniņu Jojakīmu.

Kāpēc, tavuprāt, ķēniņš šādi rīkojās?

Izlasi Jeremijas 36:25, pievēršot uzmanību tam, kā noteikti lielkungi centās ķēniņu ietekmēt.

Aiciniet audzēkņus iztēloties, ka viņi ir 25. pantā minētie lielkungi. Izmantojot šodienas nodarbībā apgūto, palūdziet audzēkņiem sagatavot atbildi ķēniņam, kas viņam palīdzētu saprast, kā Svētie Raksti varētu svētīt viņa dzīvi.

Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir sadalīt klasi grupās pa trīs. Katrs audzēknis varētu pārstāvēt kādu no lielkungiem, kamēr grupas kopīgi gatavo atbildes. Pēc tam jūs varētu aicināt vienu no grupām iznākt klases priekšā un izspēlēt lomās sarunu ar ķēniņu. Jūs varētu palūgt kādam citam audzēknim izspēlēt ķēniņa lomu vai arī to izdarīt pats. Iesakiet audzēkņiem izspēlēt lomās citādu stāsta nobeigumu, kurā ķēniņš tiek pārliecināts nesadedzināt vīstokli.

Kādā mūsdienu situācijā tavā atbildē ietvertās mācības varētu palīdzēt kādam jaunietim?

Apdomā, ko tu esi iemācījies

Jūs varētu dalīties ar šo izteikumu, lai palīdzētu audzēkņiem apdomāt to, ko viņi iemācījās, studējot Jeremijas 36. nodaļu.

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Svētajos Rakstos Dievs patiešām „parāda Savu spēku” [skat. Almas 37:14], lai glābtu un paaugstinātu Savus bērnus. Ar Savu vārdu … Viņš paplašina mūsu atmiņu, izgaismo nepatiesību un maldus un mudina mūs nožēlot grēkus un priecāties par Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju. („The Blessing of Scripture”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 33. lpp.).

Pirms audzēkņi dalās savās domās ar pārējiem klasē, būtu noderīgi viņiem dot laiku apdomāt vai pierakstīt savu atbildi uz nākamo jautājumu.

Kā zināšanas par to, ka Svētie Raksti tev var palīdzēt pievērsties Tam Kungam un saņemt Viņa piedošanu un vadību, varētu ietekmēt tavas personīgās studijas?

Šī varētu būt laba iespēja audzēkņiem apdomāt savus personīgos studiju mērķus un lasāmvielu, kas ir jāapgūst semināra kredītpunktu iegūšanai. Jūs varētu aicināt audzēkņus pārskatīt savus mērķus un padomāt par to, kā viņi savu personīgo Svēto Rakstu studiju ietvaros varētu vairāk pievērsties Jēzum Kristum.

Papildu avoti

Kādas svētības mēs varam saņemt, studējot Svētos Rakstus?

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:

15:2

Es apsolu, ka, ik dienu lūdzot un studējot Mormona Grāmatu, jūs ik dienu pieņemsiet arvien labākus lēmumus. Es apsolu — ja jūs gremdēsieties pārdomās par to, ko jūs studējat, debesu logi tiks atvērti, un jūs saņemsiet atbildes uz saviem personīgajiem jautājumiem, kā arī norādījumus savai personīgajai dzīvei. Es apsolu, ka, ik dienas iedziļinoties Mormona Grāmatas mācībās, jūs varēsiet iegūt imunitāti pret šo laiku ļaunumu. („Mormona Grāmata: kāda būtu jūsu dzīve bez tās?”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. nov., 62.–63. lpp.)

Prezidents Ezra Tāfts Bensons paskaidroja:

Dieva vārds, kas ir dots caur Svētajiem Rakstiem, … spēj stiprināt svētos un apbruņot tos ar Garu, lai viņi varētu pretoties ļaunumam, cieši turēties pie labā un rast šajā dzīvē prieku. (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons [2014. g.], 118. lpp.)

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās šādās pārdomās:

Galu galā visu Rakstu galvenais mērķis ir piepildīt mūsu dvēseles ar ticību Dievam Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum: ticību tam, ka Viņi pastāv; ticību Tēva iecerei par mūsu nemirstību un mūžīgo dzīvi; ticību Izpirkšanai un tam, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, kas ļauj īstenoties laimes iecerei; ticību, kas ļauj padarīt Jēzus Kristus evaņģēliju par mūsu dzīvesveidu; un ticību — atzīt „vienīgo patieso Dievu un to, ko [Viņš ir] sūtījis, Jēzu Kristu” (Jāņa 17:3). …

Praviešu vārdi … pie mums nonāk gandrīz nepārtraukti caur televīziju, radio, internetu, satelītu … un drukātā veidā. Es pieņemu, ka nekad vēsturē neviena tauta nav bijusi apveltīta ar tik lielu daudzumu svēto rakstu. Un, papildus tam, arī katrs vīrietis, sieviete un bērns var iegūt un studēt savu personīgo svēto tekstu eksemplāru, vairumā gadījumu arī paši savā valodā. … Nav šaubu, ka, dodot šo svētību, Tas Kungs mums saka, ka mums ir daudz lielāka nepieciešamība pēc pastāvīgas vēršanās pie Svētajiem Rakstiem, nekā jebkad agrāk. („The Blessing of Scripture”, Liahona, 2010. g. maijs, 34., 35. lpp.)

Papilduzdevumi

Svētie Raksti var mums palīdzēt pārvarēt kārdinājumus

Pēc sadaļas „Svēto Rakstu mērķis” pasniegšanas jūs varētu rīkoties šādi:

Dalieties eldera Nīla L. Andersena, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, stāstā. Viens no veidiem, kā tajā dalīties, ir sadalīt audzēkņus grupās pa trīs un izdalīt katrai no tām šī citāta eksemplāru. Katrs audzēknis varētu izlasīt vienu rindkopu. Jūs uz tāfeles varētu uzrakstīt citātam pievienotos jautājumus, lai audzēkņi par tiem varētu padomāt, kamēr lasa, un pēc tam tos pārrunāt.

Kad es vidusskolā apmeklēju semināru, man bija draudzene, kura sēdēja solu rindas pretējā pusē. Viņa bija inteliģenta un laipna, un viņai bija sirsnīga personība. Mēs reti satikām viens otru ārpus semināra. Pēdējā vidusskolas klasē mēs seminārā iepazināmies tuvāk un pārrunājām daudzus jautājumus, kas mums bija nozīmīgi.

Šķita, ka manai draudzenei ir vēlme rīkoties pareizi un ievērot baušļus, bet tajā pašā laikā viņai bija grūti tiem pastāvīgi paklausīt. Seminārā viņa runāja par savu mīlestību pret Dievu un evaņģēliju, bet tad, bieži vien pirmdienas rītā, es uzzināju par viņas nedēļas nogales aktivitātēm un par viņas grūtībām ievērot Gudrības vārdu un citas Baznīcas mācības. Dažreiz viņa man stāstīja par savām nedēļas nogalēm. Likās, ka viņa nožēlo to, ko ir darījusi, un vēlas rīkoties labāk. Es viņu iedrošināju, stāstot par gribasspēku, pareizo draugu izvēli, nenonākšanu noteiktās situācijās un spēju pateikt „nē”. Šķita, ka viņa novērtē šo iedrošinājumu, taču viņa turpināja darīt to pašu mēnesi pēc mēneša. Viņa runāja par vēlmi mainīties un nožēlot grēkus, taču šķita, ka tas nekad nenotiks.

Ja es ar viņu runātu šodien, es mazāk stāstītu par soļiem, kas ir jāsper, lai nožēlotu grēkus, un daudz vairāk runātu par viņas spēju mainīties, nožēlot grēkus un saņemt piedošanu. Es runātu par viņas ticību Jēzum Kristum. Es censtos viņai palīdzēt saprast, ka, ja viņa vairos savas zināšanas un uzticību Kristum un stiprinās savu ticību Viņam, tad viņas paļāvība un pārliecība par Viņu sniegs viņai spēku — Viņa spēku, kas palīdzēs viņu stiprināt un mainīt viņas uzvedību. (The Divine Gift of Forgiveness, [2019. g.], 98.–99. lpp.)

Ko elders Andersens būtu darījis citādāk? Kādēļ?
Kā Svētie Raksti būtu varējuši palīdzēt šai jaunietei? (Lai palīdzētu atbildēt uz šo jautājumu, jūs varat izmantot eldera Kristofersona izteikumu sadaļā „Papildu avoti”.)

Svēto Rakstu vērtība

Lai palīdzētu audzēkņiem sajust Svēto Rakstu nozīmīgumu, jūs varētu parādīt viņiem šo video. Jūs to varētu izdarīt pirms nodarbības pēdējās sadaļas pasniegšanas.

0:60

Kas jums prezidenta Nelsona izteikumā šķiet visbūtiskākais?
Kā Svētie Raksti jums ir palīdzējuši pievērsties Jēzum Kristum?

Baruhs pret ķēniņu Jojakīmu

Lai palīdzētu audzēkņiem vingrināties pielietot Svēto Rakstu studēšanas prasmi — pretstatīt —, jūs viņus varētu aicināt salīdzināt ķēniņa Jojakīma reakciju uz tīstokli (skat. Jeremijas 36:20–23) ar Jeremijas rakstveža Baruha reakciju (skat. Jeremijas 36:27–28, 32).

Jūs varētu pieminēt, ka ķēniņš Jojakīms cieta par to, ka bija noraidījis Tā Kunga vārdus, ko bija teicis Jeremija. Jojakīms tika sasiets un aizvests gūstā uz Bābeli (skat. Jeremijas 22:18–19). Taču Baruhs tika svētīts par savu uzticību Tā Kunga vārdiem, ko tika teicis Jeremija (skat. Jeremijas 45:5).