Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Psalmu 61.–86. nodaļa: „Sadzirdi, ak Dievs, manu lūgšanu”

„Psalmu 61.–86. nodaļa: „Sadzirdi, ak Dievs, manu lūgšanu””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„Psalmu 61.–86. nodaļa: „Sadzirdi, ak Dievs, manu lūgšanu””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78. un 85.–86. nodaļa: 105. nodarbība

Psalmu 61.–86. nodaļa

„Sadzirdi, ak Dievs, manu lūgšanu”

A women with her hands together, she is praying

Droši vien jūs varat atcerēties brīžus savā dzīvē, kad izjutāt vēlmi tuvināties Debesu Tēvam. Daudzi psalmi ir sirsnīgas lūgšanas, kas sniedz paraugu tam, kā tuvināties Debesu Tēvam pazemīgā ticībā. Lūgšana ir spēcīgs instruments, kas ļauj ikvienam jebkurā laikā piesaukt Dievu pēc mierinājuma, spēka un vadības. Gluži tāpat kā ar pārējiem instrumentiem, mēs varam iemācīties izmantot lūgšanu daudz efektīvākā veidā. Šī nodarbība palīdzēs audzēkņiem jēgpilnāk sazināties ar Debesu Tēvu lūgšanā.

Audzēkņu sagatavošanās: Jūs varētu aicināt audzēkņus līdz nākamajai nodarbībai pievērst uzmanību tam, kā viņi savās lūgšanās sazinās ar Debesu Tēvu.

Idejas mācību uzdevumiem

Rūpība pret paviršību

Pirms nodarbības sākuma uz tāfeles uzrakstiet vārdus: „rūpīgs” un „paviršs”. Pārliecinieties, ka audzēkņi saprot šo vārdu skaidrojumu. Rūpīgs: paveikts ar apdomu vai vērību. Paviršs: atslābinājies vai bezrūpīgs.

Jūs varētu sadalīt audzēkņus pa pāriem vai nelielās grupās, kur viņi varētu dalīties savās domās par to, kā izpaužas rūpīga vai pavirša rīcība tālāk minētajās situācijās. Vai arī jūs varētu aicināt pārus vai grupas izdomāt, pret ko viņi attiecas rūpīgi, bet pret ko — pavirši.

Sportošana

Mūzikas instrumenta apguve

Mācības skolā un mājasdarbi

Kad audzēkņi būs dalījušies savās domās, uzrakstiet uz tāfeles vārdu lūgšana.

Ko nozīmē — būt rūpīgam vai paviršam attiecībā uz lūgšanu?

Aiciniet audzēkņus padomāt, kā viņi šobrīd attiecas pret savām lūgšanām. Lūk, viens piemērs, kā to izdarīt. Aplieciniet audzēkņiem, ka viņiem nebūs ne ar vienu jādalās savās atbildēs.

Pie sevis apdomājiet atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kā jūs domājat, vai jūsu lūgšanas ir rūpīgas vai paviršas? Kādēļ?
Kā jūs varētu tikt svētīti, ja jūsu lūgšanas būtu daudz rūpīgākas un nozīmīgākas?

Daudzi psalmi ir sirsnīgas lūgšanas, kas sniedz paraugu tam, kā tuvināties Debesu Tēvam pazemīgā ticībā. Studējot šos psalmus, centieties būt jūtīgi pret Svētā Gara ierosinātām domām un sajūtām par to, kā gūt nozīmīgāku pieredzi, sazinoties ar Debesu Tēvu lūgšanā.

Psalmi var mūs mācīt par lūgšanu

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast, ka viņi var jēgpilnāk sazināties ar Debesu Tēvu lūgšanā, jūs varētu parādīt uz tāfeles tālāk sniegtās rakstvietas un jautājumus. Audzēkņi varētu izlasīt vienu rakstvietu un padomāt par to, kā tā atbild uz vienu vai vairākiem jautājumiem.

Iespējams, būtu noderīgi fonā atskaņot klusu instrumentālo mūziku laikā, kamēr audzēkņi studē.

Izlasiet vismaz trīs no tālāk norādītajām rakstvietām un sameklējiet atbildes uz vismaz vienu no tālāk dotajiem jautājumiem.

Psalmu 55:17–18

Psalmu 61:2–4

Psalmu 63:2–8

Psalmu 69:14–19

Psalmu 86:3–12

Kad man vajadzētu lūgt Debesu Tēvu?
Kā es varu izteikt savas lūgšanas ar lielāku rūpību?
Ar kādu attieksmi man vajadzētu tuvināties Debesu Tēvam lūgšanā?

Aiciniet audzēkņus pastāstīt par to, ko viņi atklāja. Pārrunu laikā uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigto principu: Mūsu lūgšanas Debesu Tēvam kļūst nozīmīgākas, kad mēs …

Palūdziet audzēkņus pabeigt šo apgalvojumu, izmantojot to, ko viņi apguva par lūgšanu no izlasītajiem psalmiem. Daži iespējamie piemēri, ko audzēkņi varētu minēt:

lūdzam jebkurā dienas laikā (skat. Psalmu 55:17–18).

lūdzam, kad jūtamies nomākti (skat. Psalmu 61:3).

lūdzam par atbrīvošanu (skat. Psalmu 69:14–19).

lūdzam par žēlastību (skat. Psalmu 86:3–5).

lūdzam, paužot mīlestību, godbijību un Viņu slavējot (skat. Psalmu 63:5–7; 86:8–13).

Lūgšana ar mīlestību un godbijību pret Debesu Tēvu

Šīs nodarbības daļa balstās uz šo patieso principu: Mūsu lūgšanas Debesu Tēvam var kļūt daudz nozīmīgākas, kad mēs lūdzam ar mīlestību, godbijību un Viņu slavējot.

Viens no veidiem, kā mēs varam lūgt Debesu Tēvu ar lielāku mīlestību un godbijību, ir savā lūgšanā pielietojot piemērotu toni un valodu.

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir mācījis:

Īpašajai lūgšanas valodai dažādās valodās ir dažādas formas, taču princips vienmēr paliek tas pats. Mums lūgšanās jāuzrunā mūsu Debesu Tēvs konkrētās valodas runātāju vārdiem, kas saistās ar mīlestību, cieņu, godbijību un tuvumu. …

… Mēs vēlamies sekot Glābēja mācībai: „Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” [Mateja 6:7; skat. arī 3. Nefija 13:7.] Mūsu lūgšanām vajadzētu būt vienkāršām, tiešām un sirsnīgām. („The Language of Prayer”, Ensign, 1993. g. maijs, 16. lpp.)

Jūs varētu paskaidrot, ka mēs varam izrādīt Debesu Tēvam mīlestību, cieņu un godbijību, uzrunājot Viņu ar vārdiem Tu, Tev, Tavs utt. Lai uzzinātu vairāk, skat. „The Language of Prayer”, Ensign, 1993. g. maijs.

Padomājiet par runas veidu, kuru izmantojat savās lūgšanās, un kā tas atspoguļo jūsu sajūtas pret Debesu Tēvu.

Kādēļ gan mums būtu vērts papūlēties, lai savās lūgšanās izmantotu cieņpilnu un godbijību valodu?

Izlasiet Mateja 6:5–13 un pievērsiet uzmanību tam, kā Jēzus Kristus ar Savu piemēru izrādīja mīlestību un godbijību Debesu Tēvam lūgšanā.

Kas no apgūtajām Glābēja mācībām un piemēra varētu ietekmēt to, kā jūs lūdzat?
Kā patiesa grēku nožēlošana ir svētījusi jūsu dzīvi?

Pielietojums

Tālāk sniegtā diagramma var palīdzēt audzēkņiem padomāt par to, kā viņi var pielietot apgūto par lūgšanu. Aiciniet audzēkņus uzzīmēt šo diagrammu savā studiju dienasgrāmatā. Tad aiciniet viņus atbildēt uz jautājumiem, kas atrodas katrā diagrammas sadaļā.

Palīdziet audzēkņiem apzināties, ka viņu pierakstītās idejas viņi var sākt pielietot jau šodien. Aiciniet viņus rīkoties saskaņā ar vienu vai divām idejām, kuras viņi ir pierakstījuši. Ja audzēkņiem ir iespēja, aiciniet viņus nofotografēt savu diagrammu, lai atcerētos to, ko viņi ir pierakstījuši.

Jūs arī varētu dalīties savā liecībā par to, kā mēs savā lūgšanā varam sazināties ar Debesu Tēvu daudz nozīmīgākā veidā.

Papildu avoti

Kā lūgšana var palīdzēt grūtos laikos?

Prezidents M. Rasels Balards (1928–2023) mācīja:

Dažu pēdējo mēnešu laikā man radās iespaids, ka vislabākais veids, kā palīdzēt pašreizējā pasaules situācijā, ir visiem cilvēkiem pilnīgāk paļauties uz Dievu un pievērst Viņam savu sirdi sirsnīgā lūgšanā. Pazemība un debesu iedvesmas meklēšana, lai izturētu un pārvarētu to, kas mūs sagaida, būs mūsu drošākais un nekļūdīgākais veids, kā pārliecinoši virzīties uz priekšu šajos grūtajos laikos. …

Cik gan varens ir lūgšanas spēks un cik gan nepieciešamas mūsdienu pasaulē ir mūsu ticības lūgšanas Dievam un Viņa mīļotajam Dēlam! Atcerēsimies un novērtēsim lūgšanas spēku. („Tādēļ palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 78., 79. lpp.)

Kā mēs varam padarīt savas lūgšanas nozīmīgākas?

Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis:

Es liecinu par to, ka lūgšanas paliek daudz nozīmīgākas, kad mēs apspriežamies ar To Kungu pilnīgi par visu, kad mēs paužam dziļi sirdī izjustu pateicību un kad mēs lūdzam par citiem ar patiesu nolūku un no sirds.

Es liecinu par to, ka Debesu Tēvs dzīvo un ka Viņš uzklausa katru no mūsu sirsnīgajām lūgšanām un atbild uz tām. („Pray Always”, Liahona, 2008. g. nov., 44. lpp.)

Kas var mums palīdzēt, meklējot atbildes uz mūsu lūgšanām?

Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis:

Lūdziet Jēzus Kristus Vārdā par savām bažām, savām bailēm, savām vājībām, jā, savas sirds dziļākajām alkām. Un pēc tam ieklausieties! Pierakstiet domas, kas ienāk jūsu prātā. Pierakstiet savas izjūtas un dariet to, ko jūtaties mudināti paveikt. Atkārtojot šo darbību dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada, jūsu spēja izmantot atklāsmes principu pieaugs [Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 131. lpp.]. („Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. maijs, 95. lpp.)

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tolaik Augstākā prezidija loceklis, dalījās ar šo:

Dievs rūpējas par jums. Viņš sadzirdēs jūsu personīgos jautājumus un atbildēs uz tiem. Atbildes uz jūsu lūgšanām nāks Viņa veidā un laikā, un tādēļ jums ir jāmācās ieklausīties Viņa balsī. Dievs vēlas, lai jūs atrastu ceļu atpakaļ pie Viņa, un Glābējs ir tas ceļš. („Liecības saņemšana par gaismu un patiesību”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2014. g. nov., 21. lpp.)

Papilduzdevumi

Ko psalmu sacerētāji zināja par Debesu Tēvu?

Mācīšanās par Debesu Tēvu var audzēkņiem palīdzēt Viņam tuvināties lūgšanā. Ja jums nodarbībā paliek pāri laiks, jūs varētu, pirms pāriešanas uz pielietošanas sadaļu, aicināt audzēkņus izlasīt tālāk sniegtās Svēto Rakstu atsauces. Varētu būt lietderīgi audzēkņus salikt pa pāriem un palūgt vienam izlasīt pirmās divas rakstu kopas, bet otram — trešo rakstu kopu. Aiciniet audzēkņus izlasīt šos pantus un sameklēt, ko psalmu sacerētājs saprata par Dievu, kas varētu ietekmēt viņu lūgšanas.

Psalmu 62:6–9

Psalmu 63:8

Psalmu 86:8–10, 13, 15–16

Kad audzēkņi būs izlasījuši un pārrunājuši to, ko atklāja, jūs varētu pārrunāt nākamos jautājumus visi kopā.

Kā šīs zināšanas par Debesu Tēvu palīdz cilvēkam lūgt daudz patiesāk?
Kas no tā, ko jūs zināt par Debesu Tēvu, jums varētu palīdzēt savās lūgšanās?

Atvēliet lūgšanai laiku

Palīdzot audzēkņiem atvēlēt laiku tam, lai sazinātos ar Debesu Tēvu lūgšanā, jūs varētu parādīt video „Face to Face with President Eyring and Elder Holland” (Aci pret aci ar prezidentu Airingu un elderu Holandu) laika intervālā no 44:35 līdz 46:09. Prezidents Džefrijs R. Holands dalījās veidos, kā viņš kopā ar savu sievu atvēlēja laiku lūgšanām.

96:16

Pēc video noskatīšanās jūs varētu aicināt audzēkņus dalīties savās domās un tajā, ko viņi ir uzzinājuši. Jūs varētu aicināt audzēkņus katru dienu atvēlēt noteiktu laiku lūgšanai.

Cerība un paļaušanās uz mūsu jaunatni

Psalmu 71:5 var izmantot, lai audzēkņiem palīdzētu iemantot cerību uz Dievu un uz Viņu paļauties jaunībā.

Dažkārt jaunatne nepietiekami novērtē to, cik svarīgi ir sekot evaņģēlijam savā jaunībā, jo viņi domā, ka sekos tam daudz apzinīgāk, kad būs pieauguši. Audzēkņiem varētu būt vērtīgi padomāt par to, kāds Dieva spēks var ienākt viņu dzīvē, ja viņi paļausies uz Viņu. Aiciniet audzēkņus izlasīt Psalmu 71:5 un Almas 38:2 un padomāt, cik svarīgi ir paļauties uz Dievu savā jaunībā. Jūs varētu aicināt audzēkņus apspriest šādus jautājumus:

Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi savā jaunībā mācīties, kā iemantot cerību uz Dievu un paļauties uz Viņu?
Kā Dievs ir bijis par spēka un cerības avotu jums jūsu jaunībā?

„Uzticība dīgs no zemes” (Psalmu 85:12)

Lai palīdzētu audzēkņiem studēt par Mormona Grāmatas iznākšanu, jūs varētu viņus sadalīt pa pāriem un aicināt katru pāri izlasīt vienu no šīm rakstvietām, kā arī tur sameklēt pravietojumus par Mormona Grāmatu: Psalmu 85:12, Jesajas 29:4 un Mozus 7:62. Ja nepieciešams, palīdziet viņiem saskatīt, ka katrā pantā ir atsauce uz Dieva vārdu, kas nāks no zemes, jeb tās ir atsauces uz zelta plāksnēm, kas bija paslēptas zemē, lai Džozefs Smits tās atrastu un iztulkotu.

Kā Mormona Grāmata ir palīdzējusi jums tuvināties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?

„Es lūdzu, kad”

Pārrunu ietvaros jūs varētu parādīt video „I Pray When” (Es lūdzu, kad; 1:56) par to, kad mums vajadzētu lūgt Debesu Tēvu. Pēc tam jūs varētu audzēkņiem pajautāt, kuras idejas viņi pamanīja atkārtojamies rakstvietās no Psalmu grāmatas, ko studēja, vai arī jūs varētu pajautāt, kad vēl viņi lūdz Dievu.

1:56

„Vai Tu tiešām tur esi?”

Mūzikas video „Are You Really There?” (Vai Tu tiešām tur esi?; 3:46) ataino cilvēkus, kuri ir lūgšanā vērsušies pie Debesu Tēva un saņēmuši atbildes uz savām lūgšanām. Jūs varētu parādīt šo video, lai palīdzētu audzēkņiem padomāt par viņu pašu lūgšanām un sajust cerību par to, ka Debesu Tēvs atbildēs uz viņu lūgšanām.

3:45