Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Ievads Psalmu grāmatā, 1. daļa: Pravietojumi par Jēzu Kristu Psalmu grāmatā

„Ievads Psalmu grāmatā, 1. daļa: Pravietojumi par Jēzu Kristu Psalmu grāmatā”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„Ievads Psalmu grāmatā, 1. daļa: Pravietojumi par Jēzu Kristu Psalmu grāmatā”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40. un 46. nodaļa: 100. nodarbība

Ievads Psalmu grāmatā, 1. daļa

Pravietojumi par Jēzu Kristu Psalmu grāmatā

An open hymnbook with a violin in the background.

Ko jūsu iemīļotākā garīgā dziesma jums māca par Jēzu Kristu? Garīgās dziesmas jau gadsimtiem ilgi ir ļāvušas mūziķiem un dzejniekiem paust savas sajūtas pret Glābēju. Tāpat kā daudzas mūsdienu garīgās dziesmas, arī vairāki psalmi māca un liecina par Glābēja dzīvi un misiju. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem labāk izprast Jēzus Kristus dzīvi un misiju, kā tas ir pravietots Psalmu grāmatā.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt, kā viņu mīļākās garīgās dziesmas māca un liecina par Jēzu Kristu. Aiciniet viņus sagatavoties nodarbībā dalīties ar iemīļotu garīgo dziesmu par Jēzu Kristu. Ja audzēkņiem šķiet, ka viņiem nav iemīļotas garīgās dziesmas, aiciniet viņus pārskatīt garīgo dziesmu grāmatu, meklējot dziesmas, kas māca par Jēzu Kristu.

Idejas mācību uzdevumiem

Garīgās dziesmas, kas māca par Jēzu Kristu

Ko mēs varam mācīties par Glābēju un Viņa dzīvi no šīs garīgās dziesmas vārdiem?
Vai ir vēl kāda garīgā dziesma par Glābēju, kam ir īpaša nozīme jūsu dzīvē? Ja ir, kāpēc?

Šīs dienas studiju laikā aiciniet Svēto Garu palīdzēt jums sajust vārdu un mūzikas spēku, kas māca un liecina par Jēzu Kristu.

Psalmu grāmata

Psalmu grāmata ir lūgšanu, dzejoļu un garīgo dziesmu krājums, kas kaut kādā ziņā līdzinās mūsdienu garīgo dziesmu grāmatai.

Aiciniet audzēkņus atvērt Psalmu grāmatu. Dodiet audzēkņiem divas līdz trīs minūtes laika, lai pārskatītu dažus psalmus, gūstot vispārēju iespaidu.

Pārskatot šo grāmatu, ko jūs tādu ievērojāt, kas Psalmu grāmatu padara unikālu?
Kādi jautājumi jums radās par šo grāmatu?

Ātri pārskatiet Psalmu 3. nodaļu, atzīmējot katru reizi, kad atrodat vārdu Sela. Lai gan nav skaidrs, ko īsti Sela nozīmē, iespējams, tas bija signāls dziedātājam vai lasītājam apstāties un apdomāt (tā kā pauze mūzikā).

Lasiet Psalmu 3. nodaļu un uz mirkli apstājieties ikreiz, kad izlasāt vārdu Sela. Aiciniet Svēto Garu jums palīdzēt apdomāt šos pantus.

Kāpēc, jūsuprāt, autors vēlējās, lai mēs šajās vietās apstātos un padomātu?
Kā gremdēšanās pārdomās vienā vai vairākās no šīm vietām varētu mūsdienās palīdzēt pusaudzim vai viņu mierināt?

Atkarībā no jūsu klases audzēkņu jautājumiem un viņu pieredzes, jūs varētu īsumā norādīt uz dažiem vai visiem tālāk dotajiem aspektiem:

Daudzi psalmi tiek piedēvēti konkrētiem autoriem, piemēram, Dāvidam (Psalmu 3. nod.). Citiem psalmiem autors nav zināms (skat. Psalmu 1. nod.).
Visā Psalmu grāmatā ir atrodami ebreju valodas dzejas elementi.
- Paralēlisms ir tāda dzejas forma, kurā divām vai vairākām rindiņām ir kopīgas idejas (skat. Psalmu 29:4).
- Atkārtošana ir ebreju valodas dzejas elements, kas uzsver rindiņu, to atkārtojot (piemēram, „Teiciet Viņu” Psalmu 150. nodaļā).
Ebreju valodā Psalmu 119. nodaļa ir dzejolis akrostiha tehnikā. Akrostiskie dzejoļi jeb akrostihi tiek sacerēti tā, ka katras rindas sākuma burti veido vārdus vai ebreju alfabētu.
Psalmu grāmata ir citēta Jaunajā Derībā vairāk nekā 115 reižu (skat. Psalmu 6:8 un Lūkas 13:27).
Pēc Pēdējām vakariņām Jēzus un Viņa apustuļi dziedāja garīgo dziesmu (skat. Mateja 26:30). Iespējams, šī dziesma bija Psalmu 113.–118. nodaļa — „Alelujā” — garīgā dziesma, ko tradicionāli dziedāja Pashā svētkos (skat. Merrill J. Bateman, „The Power of Hymns”, Ensign, 2001. g. jūl., 17. lpp.).

Izlasiet Lūkas 24:44, meklējot, ko Glābējs mācīja Saviem mācekļiem par šiem psalmiem neilgi pēc Savas Augšāmcelšanās.

Runājot par vienu no svarīgākajiem vēstījumiem, kas ir atrodams Psalmu grāmatā, prezidents Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Pats Jēzus citēja psalmus vairāk nekā jebkuru citu Vecās Derības tekstu. … Varētu apgalvot, ka no visiem Svētajiem Rakstiem neviena cita Svēto Rakstu grāmata nerunā tik plaši par Mesijas misiju vai cerībām un ilgām pēc Viņa atgriešanās, kā tā, kur paustas psalmista dziesmas. (For Times of Trouble: Spiritual Solace from the Psalms (2012. g.), 7.–8. lpp.)

Ko jūs mācījāties no Lūkas 24:44 un prezidenta Holanda vārdiem? Kāpēc ir vērts studēt Psalmu grāmatu?

Palīdziet audzēkņiem saprast, ka, studējot psalmus, mēs varam mācīties par Jēzus Kristus dzīvi un misiju. Jūs varētu pierakstīt šo patieso mācību uz tāfeles.

Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu

Lai palīdzētu audzēkņiem izprast dažus no psalmos ietvertajiem pravietiskajiem izteikumiem par Jēzus Kristus dzīvi un misiju, jūs varētu sniegt dažas vai visas tālāk norādītās Svēto Rakstu atsauces. Tālāk ir norādīti daži veidi, kā jūs varētu aicināt savus audzēkņus studēt šos pantus:

Uzrakstiet pantu pārus uz papīra strēmelēm un izvietojiet tās pa klasi. Dodiet audzēkņiem laiku pastaigāt pa klasi un izlasīt vairākus pravietojumus un to piepildījumus.
Sajauciet rakstvietu pārus un aiciniet audzēkņus savienot Psalmu grāmatā ietvertos pravietojumus ar to piepildījumu.
Izlieciet apskatei tikai pantus no Psalmu grāmatas. Aiciniet audzēkņus izmantot zemteksta piezīmes un citus Svēto Rakstu studiju rīkus, lai atrastu atsauces par Glābēja dzīvi, kas piepilda katru pravietojumu.

Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu	Pravietojuma piepildījums
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 22:2	Pravietojuma piepildījums Mateja 27:46
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 22:8–9	Pravietojuma piepildījums Mateja 27:41–43
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 22:17	Pravietojuma piepildījums Mācības un Derību 6:36–37
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 22:19	Pravietojuma piepildījums Jāņa 19:23–24
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 31:5	Pravietojuma piepildījums Lūkas 23:46
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 34:20	Pravietojuma piepildījums Jāņa 19:31–36
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 41:9	Pravietojuma piepildījums Lūkas 22:47–48; Ap. d. 1:16–17
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 69:20–21	Pravietojuma piepildījums Jāņa 19:28–29
Psalmi, kuros ir pravietots par Jēzu Kristu Psalmu 118:22	Pravietojuma piepildījums Ap. d. 4:10–12

Padomājiet par situāciju, kurā jums vai kādam no jūsu tuviniekiem būtu noderīgi zināt kaut ko no tā, ko apguvāt no šiem pravietojumiem par Glābēja dzīvi vai misiju. Pierakstiet savas domas savā studiju dienasgrāmatā.

Jēzus Kristus dzīve

Aiciniet audzēkņus nodemonstrēt savu izpratni par Glābēja dzīvi un misiju, kā ir pravietots Psalmu grāmatā. Viens no veidiem ir aicināt audzēkņus pārrunāt pāros, nelielās grupās vai ar visu klasi kopā tālāk sniegtos jautājumus.

Izvēlieties vienu pravietojumu no Psalmu grāmatas, kas jums likās īpaši nozīmīgs.

Ko šis pravietojums jums māca par Jēzu Kristu?
Kāpēc jums ir svarīgi zināt to, ko jūs par viņu apguvāt?

Jūs varētu dalīties savā liecībā par Jēzus Kristus dzīvi un misiju. Jūs varētu aicināt audzēkņus turpināt meklēt atsauces uz Jēzu Kristu, nākamo nedēļu laikā studējot Psalmu grāmatu. Nodarbības noslēgumā varētu būt lietderīgi nodziedāt vai noklausīties kādu audzēkņu izvēlētu garīgo dziesmu par Glābēju.

101. nodarbībā: „Ievads Psalmu grāmatā, 2. daļa” audzēkņi izveidos savu mīlestības un uzticības apliecinājumu Debesu Tēvam un Jēzum Kristum, līdzīgi kā to darīja psalmisti. Jūs varētu aicināt audzēkņus sākt par to domāt jau tagad. Lūdziet viņus padomāt, ko viņi jūt pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu un kā viņi šīs sajūtas varētu paust.

Papildu avoti

Kādēļ mums vajadzētu studēt Psalmu grāmatu?

Prezidents Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Pastāv apgalvojums, ka Psalmu grāmata kopumā ir atstājusi lielāku ietekmi uz Rietumu pasauli nekā jebkurš cits jebkad sarakstītais dzejas krājums. Tas, vai tā ir taisnība vai nav, visdrīzāk, ir literatūras gaumes lieta, bet, tā nudien ir taisnība, ka Bībeles lasītājiem kopumā psalmi ir bijuši vieni no personiski piemērotākajiem un saistošākajiem Svētajiem Rakstiem visā kanonā. Šajā kanonā šī grāmata ir unikāla ar savām dziļajām ilgām pēc glābšanas, mierinājuma un drošības. … [Neviena cita Vecās Derības grāmata nav] pielīdzināma Psalmu grāmatas personīgajam tonim, saturam, apmēram un kvalitātei, šīm lūgsnām līdzcietīgajam Dievam, salauzto siržu Dziedinātājam, apspiesto un trūcīgo Glābējam. Tādējādi Psalmu grāmata varētu būt vienīgais Bībeles teksts, ko gandrīz līdzvērtīgi ir apbrīnojuši gan kristieši, gan ebreji, nemaz nerunājot par citu ticību piederīgajiem — vai tiem, kas nepieder nekādai ticībai —, kuri rod mierinājumu tās pantos un iedrošinājumu cerībā, ko tie pauž. (For Times of Trouble: Spiritual Solace from the Psalms (2012. g.), 7.–8. lpp.)

Kā Glābējs varētu būt izmantojis šos psalmus?

Kalpodams par Septiņdesmito, elders Merils Dž. Beitmens mācīja:

Ja jūs būtu uzaicināti uz Pēdējām vakariņām, kādas garīgās dziesmas no mūsu garīgo dziesmu grāmatas būtu piemērotas? …

Visticamāk, ka tajā vakarā tika dziedātas daudzas garīgās dziesmas. Matejs norāda, ka Tas Kungs un Viņa apustuļi pirms došanās uz Eļļas kalnu noslēdza Pēdējās vakariņas ar garīgo dziesmu (skat. Mateja 26:30). Ko viņi dziedāja? Lai gan mēs nekādi nevaram zināt, kura bija noslēguma garīgā dziesma, mēs zinām vienu dziesmu. To sauc par Alelujā, ko ietver Psalmu 113.–118. nodaļa. Vēl pirms Kristus laikiem līdz pat mūsdienām ebreju ģimenēm bija tradīcija dziedāt pantus no Psalmu 113.–114. nodaļas pirms Pashā mielasta un pantus no Psalmu 115.–118. nodaļas pēc šī mielasta. …

Varat mēģināt iztēloties, kā pasaules Glābējs kopā ar Saviem mācekļiem dziedāja šīs garīgās dziesmas, kas vēstīja par notikumiem, kuri risinājās vēlāk tajā vakarā un nākamajā dienā. Šajos pasākumos piedalījās visi jūdu ticības pārstāvji. Viņi šos psalmus zināja no galvas. Viņi saprata to nozīmi. („The Power of Hymns”, Ensign, 2001. g. jūl., 17., 18. lpp.)

Kur es varu vairāk uzzināt par ebreju psalmu dzeju?

Dziļāka izpēte, G sadaļa: Ebreju literārie stili

Dzejas lasīšana Vecajā Derībā

Izpratne par Vecās Derības dzeju

Papilduzdevumi

Mūzikas spēks

Tāpat kā psalmi, arī mūsdienu garīgo dziesmu vārdi un mūzika var paust godbijību un mīlestību pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu un ieaicināt Garu, kas liecinās par Viņiem. Lai palīdzētu audzēkņiem saprast, kā godbijīga mūzika var būt spēcīgs instruments, ar kura palīdzību ieaicināt Svēto Garu liecināt par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, jūs varētu parādīt videomateriālu par Glābēja dzīvi, piemēram, „Nearer, My God, to Thee” (Tuvāk pie Tevis, Dievs; 3:30). No sākuma atskaņojiet šī video pirmās 30 sekundes bez skaņas. Pēc tam atskaņojiet video ar ieslēgtu skaņu vai kopā ar citas garīgās mūzikas izlasi, tos atskaņojot vienlaikus. Aiciniet audzēkņus dalīties, kāda bija mūzikas ietekme.

3:30

Atsauce uz psalmiem mūsdienu garīgajās dziesmās

Audzēkņiem varētu būt noderīgi redzēt, kā mūsdienu garīgajās dziesmās ir izmantoti panti no Psalmu grāmatas. Jūs varētu dalīties dažos vai visos tālāk uzskaitītajos pantos. Aiciniet audzēkņus salīdzināt, kā rakstvietas no Psalmu grāmatas varētu būt ietekmējušas vēstījumus šajās garīgajās dziesmās.

Psalmu 8:3–9, 9:1–2. „Cik dižens Tu!”

Psalmu 26:8. „We Love Thy House, O God” (Mēs mīlam Tavu namu, ak Dievs)

Psalmu 27:1. „Tas Kungs ir mana gaisma”

Psalmu 33:1–6, 95:1–6. „Par šo skaisto pasauli”

Psalmu 37:3–9. „Lai miers tev, dvēsele!”

Psalmu 148. nodaļa. „Lai visa Dieva radība”

Psalmu 150. nodaļa. „Slavēts Tas Kungs!”

(Piezīme! 102. nodarbībā galvenā uzmanība tiks pievērsta Psalmu 23. nodaļai, kas iedvesmoja garīgo dziesmu „The Lord Is My Shepherd” (Tas Kungs ir mans Gans).

Kad audzēkņi būs salīdzinājuši rakstvietas no Psalmu grāmatas ar dziesmu tekstiem, aiciniet dažus no viņiem, kuri to vēlas, dalīties tajā, ko viņi ir atklājuši.

Izveidojiet akrostihu

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast vienu no ebreju valodas dzejas veidiem, jūs varētu iepazīstināt viņus ar akrostihu. Aiciniet audzēkņus uzrakstīt vārdu „Jēzus” studiju dienasgrāmatā, katrā rindiņā ierakstot vienu burtu:

Pēc tam aiciniet audzēkņus uzrakstīt teikumu, kas sākas ar katru no šiem burtiem, atspoguļojot, ko viņi uzzināja par Glābēju, šodien studējot Psalmu grāmatu.

Piemērs akrostiham ar vārdu „Vakarēdiens” ir atrodams sadaļā „Fun with Hebrew” (Jautrais uzdevums ar ebreju valodu).