Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

5. Mozus 6:6–25; 7:1–26; 8:1–20: „Piemini To Kungu, savu Dievu”

„5. Mozus 6:6–25; 7:1–26; 8:1–20: „Piemini To Kungu, savu Dievu””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„5. Mozus 6:6–25; 7:1–26; 8:1–20: „Piemini To Kungu, savu Dievu””, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa: 59. nodarbība

5. Mozus 6:6–25, 7:1–26, 8:1–20

„Piemini To Kungu, savu Dievu”

A young man folds his arms and prays in his home in Brazil.

Pēc ilgiem gadiem, Dieva vadītiem un aizsargātiem klejojumiem caur tuksnesi israēlieši gatavojās apmesties savā apsolītajā zemē. Lai gan ierašanās jaunajās mājās būtu gaidītas pārmaiņas, ērtības varēja arī kārdināt viņus aizmirst Dievu. Caur Mozu Tas Kungs mācīja israēliešiem, cik svarīgi ir tas, lai viņi atcerētos, ko Viņš bija darījis viņu labā. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu audzēkņiem vairot vēlmi atcerēties to, ko Dievs ir paveicis viņu labā.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt par pieciem piemēriem, ko, viņuprāt, Tas Kungs ir darījis viņu labā pēdējās nedēļas laikā. Aiciniet viņus apdomāt, kā tas, ka viņi pamana Tā Kunga paveikto viņu labā, var svētīt viņu dzīvi.

Idejas mācību uzdevumiem

Ir viegli „aizmirst To Kungu”

Jūs varētu uzsākt nodarbību, pārrunājot kārdinājumu — aizmirst Dievu —, kad mūsu dzīvē viss iet labi. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir parādīt tālāk dotos attēlus un uzdot tālāk dotos jautājumus.

Friends at a beach socializing. They are singing, talking, walking on the beach and just having fun together.

A missionary is lying on a hospital bed. He is sleeping.

House with roof damage, tree branches, and debris as result from tornado on Jan 22, 2017 in Albany, Georgia. (horiz)

Kurā no šīm situācijām cilvēki visdrīzāk atcerēsies Dievu un paļausies uz Viņu? Kādēļ?
Kādēļ varētu būt daudz grūtāk atcerēties Dievu un paļauties uz Viņu, kad dzīvē mums iet labi?
Kādēļ ir svarīgi atcerēties Dievu visos apstākļos?

Aiciniet audzēkņus pabeigt tālāk sniegtos teikumus viņu studiju dienasgrāmatā.

Domājot par savām attiecībām ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, pabeidziet šos izteikumus:

Kad manā dzīvē viss ir labi, es mēdzu .

Kad manā dzīvē viss ir slikti, es mēdzu .

Mudiniet audzēkņus meklēt Gara palīdzību, lai viņi labāk saprastu, cik vērtīgi ir atcerēties Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, un to, ko Viņi ir darījuši viņu labā.

Atcerēties To Kungu

Jūs varat izlasīt tālāk doto rindkopu vai to apkopot, lai palīdzētu audzēkņiem saprast, kas notika israēliešu dzīvē 5. Mozus grāmatā.

Pēc tam, kad Tas Kungs 40 gadus bija vadījis Israēla bērnus tuksnesī, Viņš bija gatavs viņus aizvest pāri Jordānas upei uz apsolīto zemi. Kopš aiziešanas no Ēģiptes israēlieši bija atkarīgi no Tā Kunga nodrošinātā ēdiena, ūdens un aizsardzības. Israēlieši bija kļuvuši par varenu armiju, un apsolītajā zemē bija daudz dabas resursu, kas padarītu viņu dzīvi daudz ērtāku.

Jūs varētu aicināt audzēkņus izlasīt tālāk dotos pantus un pārrunāt tālāk dotos jautājumus pāros vai nelielās grupās.

Izlasiet 5. Mozus 4:7–9, 6:10–13 un 8:7–14, meklējot, kādu atkārtotu brīdinājumu Mozus deva israēliešiem.

Kādēļ, jūsuprāt, viņš par to uztraucās?
Kādēļ, jūsuprāt, Glābēja Baznīcas locekļiem mūsdienās joprojām ir nepieciešams Mozus padoms?

Ja nepieciešams, palīdziet audzēkņiem saprast, ka Mozus bija noraizējies par to, ka labklājība liks israēliešiem aizmirst Dievu.

Parādiet audzēkņiem šādu izteikumu, uz kuru atsaukties, atklājot treknrakstā izceltās patiesās mācības.

Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, kāpēc Debesu Tēvs vēlas, lai mēs atcerētos Viņu un Viņa Dēlu.

Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs atcerētos Viņa un Viņa mīļotā Dēla labestību ne jau Viņu gandarījuma dēļ, bet gan domājot par to, kā šāda atcere iespaido mūs pašus. Apsverot Viņu labestību, mēs iegūstam plašāku skatījumu un dziļāku izpratni. Domājot par Viņu līdzjūtību, mēs kļūstam pazemīgāki, vairāk lūdzam un kļūstam nelokāmāki. …

Ikreiz, kad mēs liekam lietā šīs dāvanas, gūstam no tām labumu vai pat domājam par tām, mums vajadzētu apsvērt to devēju pienestos upurus, Viņu dāsnumu un līdzjūtību. Godbijība devēju priekšā padara mūs pateicīgus — un ne tikai. Atcere par Viņu dāvanām var un tai vajadzētu mūs mainīt. („Pieminiet Dieva labestību un diženumu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. maijs, 41.–42. lpp.)

Kas tev šķiet nozīmīgs eldera Renlanda izteikumā?

Pamatojoties uz to, kas viņiem šķiet īpaši nozīmīgs, aiciniet audzēkņus pabeigt šo izteikumu viņu dienasgrāmatā:

Atceroties Debesu Tēva un Jēzus Kristus labestību, …

Audzēkņi varētu šo izteikumu pabeigt dažādos veidos. Daži piemēri:

… mūsu dzīves skatījums un sapratne tiek paplašināta.

… mēs kļūstam pazemīgāki, lūgšanu pilni un nelokāmi.

… mēs varam tikt pārveidoti (vai izmainīti).

Jūs varētu pierakstīt audzēkņu atbildes uz tāfeles. Pārliecinieties, ka audzēkņi saprot šo svētību nozīmi. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir pajautāt, kā tas ir — saņemt šīs svētības. Piemēram, kā tas varētu izskatīties — lūgt Dievu vai būt vēl nelokāmākiem?
Kāpēc, jūsuprāt, Tā Kunga atcerēšanās sniedz tik nozīmīgas svētības?
Kā jūs esat pieredzējuši kādu no eldera Renlanda sniegtajām patiesajām mācībām?

Tā Kunga atcerēšanās var palīdzēt mums stāties pretī izaicinājumiem

Lai iegūtu apsolīto zemi, israēlieši saskārās ar grūtībām. Tas Kungs viņiem teica, ka viņiem būs jāsakauj lielākas un stiprākas tautas (5. Mozus 7:1). Zinot, ka tautas bija spēcīgākas, nekā viņi, tas varēja satraukt daudzus no israēliešiem.

Lai palīdzētu audzēkņiem attiecināt Svētos Rakstus uz savu dzīvi, apsveriet iespēju lūgt viņus uzrakstīt uz tāfeles situācijas, ar kurām viņi saskaras vai ar kurām viņi saskarsies, zinot, ka viņiem ir nepieciešama Tā Kunga palīdzība.

Izlasiet 5. Mozus 7:17–21, 8:2–4, 15 un uzmeklējiet, ko Tas Kungs vēlējās, lai israēlieši atcerētos, kad viņi stāsies pretī nākotnes izaicinājumiem.

Kā atcerēšanās par to, ko Tas Kungs ir darījis iepriekš, varētu būt noderīga, saskaroties ar nākotnes izaicinājumiem?

Jūs varētu aicināt audzēkņus uzskaitīt situācijas, kad viņi zina, ka Tas Kungs viņiem vai citiem ir palīdzējis. Ja jūs iepriekš aicinājāt audzēkņus sagatavoties nodarbībai, šī varētu būt laba iespēja viņiem pajautāt, ko Tas Kungs ir paveicis viņu labā pagājušajā nedēļā.

Lūdziet audzēkņus pastāstīt, kā atcerēšanās par to, ko Tas Kungs ir darījis iepriekš, var viņiem palīdzēt, kad viņi saskaras ar pašreizējām un nākotnes grūtībām.

Kā mēs varam atcerēties To Kungu

Lai palīdzētu audzēkņiem sajust, cik vērtīgi ir atcerēties Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, un saredzēt veidu, kā mums atcerēties Viņus, jūs varētu parādīt video „O Remember, Remember” (Ak, atcerieties, atcerieties, 1:28), kas atrodams Evaņģēlija bibliotēkā. Jūs varētu aicināt audzēkņus sameklēt, ko prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija darīja, lai saredzētu Tā Kunga roku un pēcāk — rezultātus.

1:28

Kā tas varētu iespaidot jūs — saskatīt Dieva roku savā ikdienas dzīvē?

Noslēgumā jūs varētu aicināt audzēkņus uzrakstīt vienu vai divus veidus, kā viņi varētu labāk atcerēties Debesu Tēvu un Jēzu Kristu un ieaicināt viņu svētības savā dzīvē.

Papildu avoti

Kādi traucēkļi var likt mums aizmirst Dievu?

Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija stāstīja:

Un tiem, kuri ir bagātīgi svētīti, atcerēšanās vienmēr ir bijis pats grūtākais uzdevums. Cilvēki, kuri ir uzticīgi Dievam, tiek pasargāti un iemanto labklājību. Tas notiek tādēļ, ka viņi kalpo Dievam un ievēro Viņa baušļus. Taču šīm svētībām seko kārdinājums — aizmirst to avotu. Ir viegli sākt uzskatīt, ka šīs svētības ir nevis mīlošā Dieva dāvātas, no kura mēs esam atkarīgi, bet gan mūsu pašu pūliņu rezultāts. …

Diemžēl, labklājība nav vienīgais iemesls, kādēļ cilvēki aizmirst Dievu. Mums var būt grūti Viņu atcerēties arī tad, kad klājas slikti. Kad mums ir grūtības, kā tas ir daudziem, cīnoties ar nabadzību, kad mūsu ienaidnieki gūst pārsvaru vai kad mūsu slimības netiek dziedinātas, mūsu dvēseļu ienaidnieks var nosūtīt mums savu ļauno vēsti, ka Dievs nemaz nepastāv, vai arī, ja Viņš pastāv, tad mēs Viņam nemaz nerūpam. Tad Svētajam Garam var būt grūti atsaukt mūsu atmiņā tās svētības, ko Tas Kungs mums ir dāvājis visas dzīves garumā — kopš pašām bērnu dienām un arī mūsu nedienās. („Ak, atcerieties, atcerieties” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2007. g. nov., 67.–68. lpp.)

Ko vēl mēs varam darīt, lai atcerētos Dievu?

Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija mācīja:

Atslēga uz atcerēšanos … ir Svētā Gara iegūšana par savu pavadoni. Tieši Svētais Gars palīdz mums saskatīt to, ko Dievs ir paveicis mūsu labā. Tieši Svētais Gars var palīdzēt cilvēkiem, kuriem mēs kalpojam, saskatīt to, ko Dievs ir paveicis viņu labā. („Ak, atcerieties, atcerieties” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2007. g. nov., 68. lpp.)

Miltons Kamargo no Svētdienas skolas vispārējā prezidija paziņoja:

10:58

Pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs paziņojam, ka „vienmēr … Viņu [atceramies]”. Vārds vienmēr ir ļoti nozīmīgs. Tas norāda uz Glābēja ietekmi ikvienā mūsu dzīves jomā. Mēs atceramies Viņu ne tikai baznīcā vai mūsu rīta lūgšanas laikā, vai kad esam nonākuši grūtībās, un mums ir kāda vajadzība.

Jā, dažkārt mūsu uzmanība tiek novērsta. Mēs aizmirstam. Mēs novēršamies no mūsu mērķa. Taču atjaunot savas derības nozīmē to, ka mēs vēlamies vienmēr atcerēties Glābēju, ka mēs centīsimies to darīt visas nedēļas garumā un ka nākamajā nedēļā, atkal pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atkārtoti apņemsimies tās turēt un no jauna vērsīsim savu uzmanību uz Viņu. („Koncentrējieties uz Jēzu Kristu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2023. g. maijs, 65. lpp.)

Kā Glābējs parādīja piemēru — atcerēties Dievu?

Prezidents Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Visa Jēzus būtība, Viņa pilnīgais nolūks un prieks, bija pievērsts tam, lai būtu patīkams Savam Tēvam un paklausītu Viņa gribai. Par Viņu Viņš allaž domāja; Viņam šķita, ka Viņš vienmēr lūdz Dievu. Atšķirībā no mums, Viņam nebija nekādas krīzes, nekādu nomācošu pārmaiņu notikumos, kas vadīja Viņa cerības uz debesīm. Viņš jau bija, instinktīvi ilgodamies, raudzījies šajā virzienā. („The Hands of the Fathers” (Tēvu rokas), Ensign, 1999. g. maijs, 14.–15. lpp.)

Papilduzdevumi

Cits veids, kā uzsākt nodarbību

Tā vietā, lai rādītu attēlus, jūs varētu sākt nodarbību, pajautājot audzēkņiem: „Kādi apstākļi liek daudziem cilvēkiem atcerēties vajadzību pēc Dieva savā dzīvē?”

Pēc tam jūs varētu pārrunāt, kāpēc cilvēki, visticamāk, šajos brīžos vērsīsies pie Dieva, kā arī to, ka viņi maz ticamāk vērsīsies pie Viņa citos brīžos.

Viens veids, kā israēlieši centās atcerēties Dievu

Lai papildinātu sarunu par to, kā atcerēties To Kungu, jūs varētu rīkoties šādi.

Parādiet tālāk dotos attēlus. Pēc tam aiciniet audzēkņus izlasīt 5. Mozus 6:5–9, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs pavēlēja Israēla ļaudīm. Pēc tam jūs varētu nolasīt vai apkopot tālāk dotās rindkopas saviem vārdiem.

Saskaņā ar Tā Kunga norādījumiem šajos pantos, israēliešiem bija vienmēr jātur Tā Kunga vārdi savā prātā, sirdī un uz savu māju durvju stenderēm. Jūdu kopienas attīstīja paražas, kas koncentrējās uz to. Viena no paražām ir Svēto Rakstu rakstvietu rakstīšana uz pergamenta gabaliem, kas tika ievietoti mazās ādas kastītēs, ko sauca par tefilīniem jeb filaktērijām. Šīs kastītes piesien pie galvas, virs pieres, un nedominējošās rokas bicepsa iekšpusē, norādot uz sirdi.

Cita paraža ietver vairāku Svēto Rakstu rakstvietu uzrakstīšanu uz pergamenta, kas ir ielikts nelielā traukā, ko sauc par mezuzahu, kas karājas mājas durvju rāmja labajā pusē. Daudzi jūdu ticības cilvēki joprojām katru dienu citē Svētos Rakstus (kas ietver 5. Mozus 6:4–5), kas ir zināmi kā Šema, kā daļu no vakara un rīta lūgšanas.

Kā mēs varam atcerēties Tā Kunga vārdu savās mājās?
Kā mēs varam paturēt Viņa vārdu savā prātā un sirdī ārpus savām mājām?
Kā jūsu centieni pastāvīgi atcerēties To Kungu ietekmē jūsu rīcību?

Iespējamais situācijas apraksts, lai padziļinātu izpratni

Jūs varat izmantot tālāk doto situācijas aprakstu vai kādu citu jūsu izveidotu situāciju, lai palīdzētu audzēkņiem labāk saprast, kā atcerēties Debesu Tēva un Jēzus Kristus labestību. Lai atbildētu uz jautājumiem, audzēkņi var strādāt individuāli, pāros vai nelielās grupās.

Gustavam patīk svētdienās apmeklēt baznīcu kopā ar savu ģimeni. Taču viņš ir tik aizņemts ar skolu, darbu un sportu, ka viņš visas nedēļas laikā apzināti nedomā par Debesu Tēvu vai Jēzu Kristu. Viņš reti kad atpazīst svētības, ko Viņi viņam ir dāvājuši.

Kā Debesu Tēva un Jēzus Kristus atcerēšanās varētu palīdzēt Gustavam viņa aizņemtajā dzīvē?
Ko no tā, kas jums palīdz atcerēties Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, jūs varētu ieteikt Gustavam?