Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Mozus 4:1–4: „Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi”

„Mozus 4:1–4: „Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi””, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata (2026. g.)

„Mozus 4:1–4: „Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi””, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata

1. Mozus 3.–4. nod.; Mozus 4.–5. nod.: 10. nodarbība

Mozus 4:1–4

„Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi”

Pirmslaicīgajā dzīvē Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu par Glābēju Savā iecerē. Jēzus Kristus pastāvīgi klausa Debesu Tēva gribai pat tad, kad tas ir grūti. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem sajust vēlmi — sekot Jēzus Kristus piemēram, paklausot Debesu Tēvam.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt par viņiem zināmiem cilvēkiem, kuru piemērs iedvesmo viņus uz pilnīgāku paklausību Debesu Tēvam. Aiciniet viņus sagatavoties dalīties savos piemēros.

Idejas mācību uzdevumiem

Debesu Tēva gribas īstenošana

Lai uzsāktu nodarbību, jūs varētu pastāstīt par kādu pusaudzi, kuram Debesu Tēvs lūdz paveikt kādu grūtu uzdevumu. Tā var būt jūsu personīgā pieredze vai kaut kas no jūsu dzirdētā. Turpmāk minētais stāsts ir viens no piemēriem, ko jūs varētu izmantot. Aiciniet audzēkņus padomāt par gadījumiem, kad viņi ir pieredzējuši līdzīgas izjūtas.

Brālis M. Džozefs Brafs, kurš kādreiz kalpoja Jauno vīriešu vispārējā prezidijā, dalījās stāstā par savu meitu:

9:52

Jaunie cilvēki, Dievs prasa jums paveikt grūtus uzdevumus. Kāda 14 gadus veca jaunā sieviete spēlēja konkurētspējīgā basketbola komandā. Viņa sapņoja par piedalīšanos vidusskolas basketbola spēlēs, kā to darīja viņas vecākā māsa. Vēlāk viņa uzzināja, ka viņas vecāki ir aicināti kalpot Gvatemalas misijā.

Ierodoties tur, viņa atklāja, ka dažas no viņas mācību stundām notiks spāniski — valodā, kurā viņa vēl nerunāja. Viņas skolā nebija nevienas meiteņu sporta komandas. Viņa dzīvoja stingri apsargātas ēkas 14. stāvā. Bez tam, drošības apsvērumu dēļ viņa nedrīkstēja viena iet laukā.

Viņas vecāki vairāku mēnešu garumā dzirdēja, kā viņa raud līdz pat iemigšanai. („Paceliet savas galvas un priecājieties”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 14. lpp.)

Kas jums būtu visgrūtākais, esot šīs jaunās sievietes vietā?

Padomājiet par šiem jautājumiem:

Kāds ir viens no tiem grūtajiem uzdevumiem, ko Dievs ir prasījis vai varētu prasīt jums paveikt?
Cik labprātīgi jūs esat gatavi paveikt šo grūto uzdevumu? Kādēļ tā?
Kas no tā, ko jūs gribētu iemācīties vai sajust šīs nodarbības gaitā, varētu palīdzēt jums labprātīgāk darīt to, ko Dievs no jums prasa?

Studējot Mozus 4:1–4, audzēkņi mācīsies par Jēzu Kristu un Viņa gatavību pildīt grūtus uzdevumus, ko Debesu Tēvs prasa Viņam paveikt. Mudiniet audzēkņus tiekties pēc Svētā Gara palīdzības, lai saprastu, kā Glābēja piemērs var palīdzēt viņiem paveikt grūtus uzdevumus, ko Dievs var prasīt viņiem paveikt.

Kristus raksturs

Jūs varētu izskaidrot audzēkņiem nākamajā rindkopā ietverto informāciju, lai palīdzētu izprast šīsdienas studēšanai paredzētās rakstvietas kontekstu.

Pirmslaicīgajā dzīvē mēs dzīvojām kopā ar mūsu Debesu Tēvu. Atrodoties tur, mums tika mācīts par Viņa ieceri, kas palīdzētu mums kļūt tādiem, kā Viņš. Mozus 4:1–4 ir ietverts stāsts par Debesu padomi, kurā Jēzus Kristus tika izraudzīts par mūsu Glābēju. Šajos pantos mums atklājas Jēzus Kristus un sātana raksturs, kad katrs no viņiem izrāda atšķirīgu attieksmi pret Debesu Tēva gribu.

Jūs varētu izveidot uz tāfeles vienkāršu, dotajam piemēram līdzīgu tabulu, lai palīdzētu audzēkņiem skaidri saskatīt atšķirības starp Jēzu Kristu un sātanu.

Jēzus Kristus	Sātans

Izlasiet Mozus 4:1–4, pievēršoties tam, ko jūs varat mācīties par Jēzus Kristus un sātana motivāciju un attieksmi.

Aiciniet audzēkņus pierakstīt savas atziņas uz tāfeles un apspriest to, ko viņi ir mācījušies. (Audzēkņi varētu pieminēt to, cik daudz reižu sātans izmanto vārdu „es”, kā arī viņa vēlmi pēc goda iegūšanas. Salīdzinājumam viņi varētu ievērot to, ka Glābējs izmanto vārdu „tavs” un vēlas, lai gods būtu Tēvam. Audzēkņi varētu pamanīt, ka sātans „sacēlās pret” Tēvu un „mēģināja iznīcināt cilvēka rīcības brīvību”. Salīdzinājumam viņi varētu norādīt uz Glābēja vēlmi paklausīt Tēva gribai un pieņemt Tēva ieceri.)

Ko jūs no šiem pantiem varat mācīties par attiecībām starp Jēzu Kristu un Viņa Tēvu?

Viena no patiesajām mācībām, ko audzēkņi varētu atpazīt diskusijas gaitā, ir šāda: Jēzus Kristus pazemīgi paklausa mūsu Tēvam Debesīs.

Turpmāk minētie stāsti par Glābēju var palīdzēt audzēkņiem mācīties no Viņa piemēra. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka mācīšanās par Glābēja paklausību Tēvam pat tādos brīžos, kad tas ir grūti, var vairot mūsu vēlmi sekot Viņam.

Izlasiet dotos stāstus, pievēršoties Jēzus Kristus pastāvīgajai vēlmei paklausīt Debesu Tēvam arī tad, kad tas ir grūti.

Lūkas 2:49 (12 gadu vecumā)
Jāņa 8:28–29 (būdams pieaudzis)
Mateja 26:36–39 (Ģetzemanes dārzā)
3. Nefija 11:10–11 (kā augšāmcelta Būtne)

Pārrunājiet ar audzēkņiem to, ko viņi ir mācījušies par Jēzu Kristu no šiem piemēriem. Pēc tam aiciniet viņus dalīties citos piemēros no Glābēja dzīves, kad Viņš pazemīgi paklausīja Tēva gribai.

Aiciniet audzēkņus atcerēties tos grūtos uzdevumus viņu dzīvē, par ko viņi aizdomājās nodarbības sākumā. Lai palīdzētu viņiem sasaistīt to, ko viņi mācās par Jēzu Kristu, pašiem ar savu dzīvi, uzdodiet šāda veida jautājumus:

Kas no tā, ko Jēzus Kristus teica vai darīja, varētu iedvesmot cilvēku izvēlēties paklausīt Debesu Tēvam pat tad, kad tas ir grūti?
Kurš no jums zināmajiem cilvēkiem ir labs piemērs tam, kā paklausīt Debesu Tēva gribai? Ko jūs esat mācījušies no viņa piemēra?
Kas motivē jūs paklausīt Debesu Tēva gribai pat tad, kad tas ir grūti?

Sekošana Kristus piemēram

Jaunā sieviete nodarbības sākumā minētajā stāstā ir brāļa Brafa meita. Ja esat stāstījuši audzēkņiem par viņa meitu, pastāstiet viņiem arī to, ka viņa drosmīgi izturēja visus trīs gadus, kamēr viņas vecāki kalpoja par misijas vadītājiem Gvatemalā.

Dalieties šī stāsta turpinājumā, aicinot audzēkņus pievērst uzmanību Kristum piemītošajām īpašībām, ko viņi var saredzēt viņas piemērā. Ja nodarbības sākumā dalījāties citā stāstā, jūs varētu to turpināt, piemēram, daloties stāsta noslēgumā vai kādā citā pieredzē no minētā cilvēka dzīves. Aiciniet audzēkņus pacensties saskatīt šajā cilvēkā Kristum piemītošās īpašības.

Brālis Brafs turpināja, sakot:

9:52

Mūsu misijas beigās es jautāju savai meitai, vai viņa gatavojas kalpot pilnlaika misijā. Viņas atbilde bija: „Nē, tēti, es jau esmu kalpojusi.”

Man ar to bija gana! Taču aptuveni pēc sešiem mēnešiem Svētais Gars pamodināja mani naktī ar šādu domu: „Es esmu aicinājis tavu meitu kalpot misijā.”

Mana reakcija bija: „Debesu Tēvs, viņa jau ir ziedojusi tik daudz.” Svētais Gars mani ātri palaboja, un es sāku saprast, ka Tas Kungs ir prasījis, lai viņa kalpotu misijā.

Drīz vien es aizvedu savu meitu pusdienās. Uzrunājot viņu pāri galdam, es jautāju: „Genzij, vai tu zini, kāpēc mēs esam šeit?”

Viņa teica: „Jā, tēti. Tu zini, ka man ir jākalpo misijā. Es nevēlos doties, bet es došos.”

Tā kā viņa bija pakļāvusi savu gribu Debesu Tēva gribai, viņa kalpoja Viņam ar visu savu sirdi, spēku, prātu un izturību. Viņa ir iemācījusi savam tēvam, kā paveikt grūtu uzdevumu. („Paceliet savas galvas un priecājieties”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 14. lpp.)

Padomājiet par pantiem, ko šodien esat lasījuši par Jēzu Kristu. Kā šī jaunā sieviete sekoja Viņa piemēram?

Uzraksti atbildes uz abiem šiem jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā, pievēršot uzmanību Gara iedvestajām domām vai iespaidiem:

Kas no tā, ko tu šodien esi mācījies par Jēzu Kristu, var palīdzēt tev paklausīt Debesu Tēvam pat tad, kad Viņš lūdz tev paveikt grūtus uzdevumus?
Ko tu jūties pamudināts darīt, pateicoties šodien apgūtajam vai sajustajam?

Lieciniet par Jēzus Kristus piemēru un Viņa spēju palīdzēt mums paveikt to, ko Dievs no mums prasa.

Papildu avoti

Ar ko sātana priekšlikums atšķīrās no Debesu Tēva ieceres?

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:

Tas nebija tikai gadījums, kad Jēzus atbalstīja Tēva ieceri, bet Lucifers ierosināja nelielas izmaiņas. Lucifera priekšlikums būtu iznīcinājis [šo] ieceri, likvidējot mūsu iespēju rīkoties patstāvīgi. Lucifera plāns bija balstīts uz piespiešanu, būtībā padarot visus pārējos Dieva dēlus un meitas — mūs visus — par viņa marionetēm. …

Un atcerēsimies, ka sātans nepieteicās kļūt par mūsu glābēju. Viņu neinteresēja ne ciešanas, ne nomiršana kāda labā. Viņš negrasījās izliet ne piles savu asiņu. Viņš gribēja Dieva slavu, godu un varu, nemaksājot nekādu cenu. („A Message at Christmas”, Brigama Janga universitātes svētbrīdis 2017. g. 12. decembrī, 3., 4. lpp., speeches.byu.edu)

Ar ko atšķiras sātana un Jēzus motivācija un vēlmes?

Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma savā vispārējās konferences uzrunā „Izvēlieties šodien” (Liahona, 2018. g. nov., 104.–105. lpp.) dalījās šajā:

13:49

Kādēļ rīcības brīvībai ir tik būtiska loma Dieva iecerē?

Elders Roberts D. Heilzs (1932–2017) no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:

Mūsu rīcības brīvība — mūsu spēja izvēlēties un rīkoties pašiem — bija izšķiroša šīs ieceres sastāvdaļa. Bez izvēles brīvības mēs nebūtu spējīgi veikt pareizās izvēles un pilnveidoties. Taču ar rīcības brīvību mēs varētu veikt nepareizas izvēles, pastrādāt grēkus un zaudēt iespēju atkal būt kopā ar Debesu Tēvu. Šī iemesla dēļ mums tiktu nodrošināts Glābējs, lai Viņš ciestu par mūsu grēkiem un izpirktu mūs, ja vien mēs tos nožēlotu. Caur Savu bezgalīgo Izpirkšanu Viņš ļāva īstenoties „žēlastības iecer[ei], lai apmierinātu taisnības prasības” [Almas 42:15]. …

Kaut arī Viņš tika „tāpat kārdināts visās lietās”, kā mēs [Ebrejiem 4:15], Viņš ar katru Savu izvēli un darbību izmantoja Savu rīcības brīvību, lai būtu par mūsu Glābēju — lai sarautu grēka un nāves važas mūsu labā. Un ar Savu nevainojamo dzīvi Viņš mums mācīja, ka tad, kad mēs izvēlamies pildīt mūsu Debesu Tēva gribu, mūsu rīcības brīvība tiek saglabāta, mūsu iespējas vairojas un mēs pilnveidojamies. („Agency: Essential to the Plan of Life”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. nov., 24., 25. lpp.)

Papildu uzdevumi

Debesu padome

Lai palīdzētu audzēkņiem izprast viņu lomu Debesu padomē un Debesu karā, dalieties ar viņiem tajā, ko ir teicis prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija.

Debesu padomē … [v]isi neskaitāmie mirstīgie, kuri ir dzimuši uz šīs Zemes, izvēlējās Tēva ieceri un cīnījās par to debesu debatēs, kas norisinājās pēc tam. („Diženā iecere”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. maijs, 93. lpp.)

Kā izpratne par mūsu pirmslaicīgo izvēli attiecībā uz sekošanu Debesu Tēva iecerei var dot mums lielāku pārliecību, izvēloties sekot Viņam tagadējā dzīvē? Kā tas var ietekmēt mūsu skatījumu uz apkārtējiem cilvēkiem?

Jūs varētu aicināt audzēkņus izlasīt arī Jāņa atkl. 12:7–11, pievēršoties tam, kā mēs uzveicām sātanu un viņa sekotājus karā, kas izcēlās debesīs. Aiciniet audzēkņus apspriest to, kā mēs turpinām uzveikt sātanu ar „Jēra asinīm” (Jāņa atkl. 12:11).

Rīcības brīvības loma Dieva iecerē

Nodarbības sākumā palīdziet audzēkņiem apspriest situācijas, kurās noteiktas izvēles var ierobežot mūsu turpmākās izvēles, piemēram, zīmju „Peldēties aizliegts” ignorēšanu, tiekot ierautiem bīstamā straumē.

Kamēr audzēkņi studēs Mozus 4:1–4, mudiniet viņus pievērst uzmanību atšķirībai starp Jēzus Kristus vēlmēm un sātana vēlmēm. Norādiet uz frāzi — „mēģināja iznīcināt cilvēka rīcības brīvību” (3. pants). Lai izskaidrotu rīcības brīvības lomu Dieva iecerē, izmantojiet eldera Roberta D. Heilza apgalvojumu no sadaļas „Papildu avoti”. Palīdziet audzēkņiem definēt šāda veida patieso mācību: izvēles brīvībai ir izšķiroša loma Debesu Tēva iecerē.

Lūdziet audzēkņus dalīties tajā, kā sātans turpina censties iznīcināt mūsu rīcības brīvību, kārdinot mūs veikt izvēles, kas vedina pie nonākšanas gūstā. Lūdziet viņus dalīties tajā, kā Glābējs mudina mūs veikt izvēles, kas vedina pie brīvības iemantošanas (skat. 2. Nefija 2:27). Audzēkņi varētu studēt vairāk par rīcības brīvību, izpētot materiālus, kas ir atrodami šķirklī „Rīcības brīvība un atbildība” — Evaņģēlija bibliotēkas sadaļā „Tēmas un jautājumi”.

Glābēja piemēra iedvesmoti

Audzēkņiem varētu būt lietderīgi studēt kādu piemēru tam, kā treknrakstā uzsvērtā mācība no šīs nodarbības ir palīdzējusi kādam tikt galā ar kādu grūtu uzdevumu, ko Dievs ir prasījis viņam paveikt. Jūs varētu paskaidrot, ka Martinam Herisam tika pavēlēts finansēt Mormona Grāmatas iespiešanu, ieķīlājot lielu daļu savas saimniecības, tostarp savu māju (skat. Mācības un Derību 19:32–35). Viņam bija grūti to izdarīt. Izlasiet, ko Glābējs mācīja viņam Mācības un Derību 19:16–19, 23–24, 26.

Kā mācīšanās par Glābēja upuri un paklausību Tēvam palīdz mums paklausīt Dievam pat tad, kad tas ir grūti?

Paskaidrojiet, ka Martins Heriss sekoja Glābēja piemēram un finansēja Mormona Grāmatas izdošanu, pienesot ievērojamus upurus.