Materiāli

Katrā reģionā Baznīca pieņem darbā cilvēkus, kuri palīdz īstenot pašpaļāvības programmu. To skaitā ir pašpaļāvības pakalpojumu administrators un vēl citi darbinieki. Šie darbinieki kopā ar pilnlaika senioru misionāriem var palīdzēt apmācīt staba pašpaļāvības komiteju, lai tā prastu rīkot svētbrīžus un veidot pašpaļāvības mācību grupas. Viņi var asistēt šai komitejai, palīdzot apzināt un informēt citus par vietējā sabiedrībā un Baznīcā pieejamajiem resursiem.

„Cilvēks, kuram trūkst pašpaļāvības, nevar īstenot savu dabisko kalpošanas vēlmi. Kā lai mēs kaut ko dodam citiem, ja mums pašiem nekā nav? Mēs nevaram iedot izsalkušajiem pārtiku no tukšiem plauktiem. Mēs nevaram iedot naudu, lai palīdzētu trūcīgajiem, no tukša maka. Mēs nevaram atbalstīt un saprast citus, ja paši jūtamies emocionāli iztukšoti. Neizglītoti cilvēki nevar mācīt citus. Un pats svarīgākais — garīgi nespēcīgie nespēj nodrošināt garīgu vadību.”

Marion G. Romney, “The Celestial Nature of Self-Reliance,” Ensign, Nov. 1982, 93 

Visas pašpaļāvības programmas rokasgrāmatas ir pieejamas tiešsaistē — Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē un vietnē srs.lds.org. Drukātās rokasgrāmatas var pasūtīt mājas lapā store.lds.org vai Baznīcas sadales centros.

Baznīcas locekļi parasti (kaut arī ne obligāti) uzsāk savu ceļu uz pašpaļāvības iegūšanu ar svētbrīža apmeklējumu. Attiecīgo pārrunu vadīšanā palīdzēs brošūra My Path for Self-Reliance (Mans ceļš uz pašpaļāvību).

Visi mācību materiāli un video par veiksmes stāstiem ir pieejami tiešsaistē — vietnē srs.lds.org/videos.

Lai atsauktos ne tikai pašpaļāvības programmas grupu vajadzībām, bet arī citu cilvēku vajadzībām, staba vadītāji var nolemt izveidot pašpaļāvības programmas materiālu centru. Šāds centrs varētu atrasties, piemēram, telpās, kur darbojas ģimenes vēstures centrs un kur Baznīcas locekļiem ir pieejama datortehnika. Par „centru” varētu kalpot arī virtuāla telpa, kur Baznīcas locekļi var uzzināt par iespējām, kas tiem paveras vietējā sabiedrībā, un piekļūt tiešsaistes materiāliem. Ja pašpaļāvības centrs atrodas noteiktās telpās, attiecīgā staba vadītāji var noteikt, cik bieži tas būs atvērts un cik tajā būs darbinieku.

• Kādas ir mūsu reģionā dzīvojošo indivīdu un ģimeņu vajadzības pašpaļāvības jomā?

• Kā mēs varam palīdzēt bīskapiem, kvorumiem un Palīdzības biedrībai, kas gādā par nabagiem un trūkumcietējiem?

• Kā mēs varētu efektīvāk palīdzēt bīskapiem un bīskapijas padomēm noskaidrot, kam būtu nepieciešama mūsu pašpaļāvības programma, aicinot tos iesaistīties?

• Ko mēs varētu darīt pirms un pēc pašpaļāvības grupu sanāksmēm, lai efektīvāk palīdzētu to dalībniekiem?

• Kā mēs varētu efektīvāk palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri nevar piedalīties pašpaļāvības grupu nodarbībās vai pabeigt šo programmu?

• Kā mēs varētu efektīvāk izmantot mūsu reģiona Baznīcas locekļu talantus, prasmes un kompetences?

• Kāda veida Baznīcas nodrošinātos vai publiski pieejamos materiālus vajadzētu mūsu Baznīcas locekļiem, un kā mēs varētu izstrādāt un izsniegt viņiem šos materiālus?

• Kā mēs varētu izmantot savu pašpaļāvības programmu, lai palīdzētu staba un bīskapijas prioritāšu īstenošanā? (Piemēram, misionāru darbā, Baznīcas locekļu aktivizēšanā, darbā ar pieaugušajiem jauniešiem vai jauniešiem.)

• Kā mēs varētu palīdzēt mūžizglītības fonda līdzekļu saņēmējiem (ja tādi ir) pabeigt studijas un atmaksāt savu aizņēmumu?