Priekšvārds

Daudzi Baznīcas locekļi varētu kļūt vēl pašpaļāvīgāki, jo pašpaļāvība ir „spēja, apņemšanās un centieni nodrošināt visas garīgās un laicīgās nepieciešamības savā personīgajā un ģimenes dzīvē” (Handbook 2: Administering the Church [2010], 6.1.1). Gādāšana par nabagiem un trūkumcietējiem ir viens no četriem dievišķi noteiktajiem Baznīcas pienākumiem (Handbook 2, 2.2). Šis vadītāju ceļvedis palīdzēs jums piemērot doktrināros principus tā, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem pašiem kļūt garīgi un laicīgi pašpaļāvīgākiem un palīdzēt šajā ziņā arī citiem.

Lūdzu, atvēliet dažas minūtes tam, lai izlasītu Augstākā prezidija vēstuli un uzzinātu par dažām apsolītajām pašpaļāvības svētībām, ko varētu iemantot jūsu staba (vai apgabala) un bīskapijas (vai draudzes) locekļi.