Seminārs
187. nodarbība — Stresa un nemiera pārvaldīšana: Jēzus Kristus var mūs stiprināt


„187. nodarbība — Stresa un nemiera pārvaldīšana: Jēzus Kristus var mūs stiprināt”, Rokasgrāmata Mācības un Derību semināra skolotājam (2025)

„Stresa un nemiera pārvaldīšana”, Rokasgrāmata Mācības un Derību semināra skolotājam

187. nodarbība — Fiziskā un emocionālā veselība

Stresa un nemiera pārvaldīšana

Jēzus Kristus var mūs stiprināt

pusaudzis stresā

Mēs visi izjūtam stresu. Stress var palīdzēt mums veikt ikdienas uzdevumus un stāties pretī dzīves izaicinājumiem. Tomēr ilgstošs stress un nemiers var mūs negatīvi ietekmēt. Tas Kungs var mums palīdzēt. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem noteikt un vingrināties prasmē vērsties pie Tā Kunga, lai pārvaldītu stresu un nemieru.

Idejas mācību uzdevumiem

Stress un nemiers

Piezīme. Var būt noderīgi zināt, ka, lai mācītu šo nodarbību, jums nav jābūt ekspertam šajā jomā. Lūdziet Svētā Gara vadību, sekojiet materiālu izklāstiem un uzticieties saviem audzēkņiem. Ja audzēkņi uzdod jautājumus, uz kuriem jums nav atbildes, vai ja viņi dalās personīgajās grūtības, ar kurām saskaras, aiciniet viņus meklēt palīdzību pie Tā Kunga, saviem vecākiem, Baznīcas vadītājiem un garīgās veselības speciālistiem.

Lai palīdzētu audzēkņiem sagatavoties mācībām par stresu un nemieru, aiciniet viņus uz tāfeles uzskaitīt piemērus tam, kas pusaudža dzīvē izraisa stresu vai nemieru. Ja audzēkņiem tas varētu būt noderīgi, viņi varētu apvilkt, viņuprāt, trīs vai četrus galvenos stresa iemeslus.

Paskaidrojiet:

Stress un nemiers ir normāla dzīves sastāvdaļa. Šādi smadzenes un ķermenis reaģē uz sarežģījumiem, piemēram, problēmām mājās, pārbaudes darbu skolā vai svarīga lēmuma pieņemšanu. Pareizs stresa un nemiera līmenis var palīdzēt mums koncentrēties, sasniegt mērķus un aizsargāt ķermeni. Tomēr pārāk liels stress vai nemiers pārāk ilgu laiku var kļūt par problēmu.

  • Kā, jūsuprāt, var noteikt, kad stress un nemiers ir normāla un veselīga parādība un kad ir par daudz?

Klausieties audzēkņu atbildēs un pievienojiet kādu tālāk sniegtās informācijas daļu.

Ja jūs saskaraties ar pārāk lielu stresu vai nemieru, jūs varat bieži slimot, jums var būt galvassāpes, jūs varat bieži justies dusmīgi, piedzīvot krasas apetītes izmaiņas vai nespēju koncentrēties. Neveselīgs nemiers var izpausties arī ar šiem simptomiem: paniku, pastāvīgi paātrinātu elpošanu, vājumu un letarģiju, miega traucējumiem, gremošanas traucējumiem, koncentrēšanos uz nemieru vai grūtībām skaidri domāt.

Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:

Elders Džefrijs R. Holands

Pievērsiet uzmanību saviem un citu cilvēku, kuriem jūs varētu palīdzēt, stresa pakāpes rādītājiem. Tāpat kā ar automašīnu, modri sekojiet līdzi tam, lai netiktu pārsniegta pieļaujamā temperatūra un ātrums un lai bākā nebeigtos degviela. … Veiciet nepieciešamos pielāgojumus. Nogurums ir mūsu visu kopīgais ienaidnieks. (Džefrijs R. Holands, „Kā sadauzīts trauks” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 41. lpp.)

izdales materiāla simbolsPaskaidrojiet, ka dažādos laikos mēs varam piedzīvot atšķirīgas pakāpes stresu un nemieru. Izlieciet apskatei tālāk sniegto tabulu un aiciniet audzēkņus pārmaiņus ar pārinieku izlasīt četras stresa pakāpes. Aiciniet viņus dalīties vienā aspektā, ko viņi vēlas atcerēties par katru pakāpi.

Četras stresa pakāpes

Četras stresa pakāpes

Dodiet audzēkņiem nedaudz laika apdomāt un novērtēt savu pašreizējo stresa un nemiera pakāpi. Palūdziet viņus apdomāt šos jautājumus:

  • Kura stresa pakāpe, tavuprāt, vislabāk tevi raksturo?

  • Ko tu domā par savu spēju — vajadzības gadījumā samazināt stresa pakāpi?

Mēs visi varam pilnveidot savu spēju — atpazīt, ka esam pakļauti pārāk lielam stresam vai nemieram. Mēs varam arī pilnveidot savu spēju — vērsties pēc palīdzības pie Tā Kunga. Studējot šo nodarbību, meklējiet veidus, kā aicināt Tā Kunga palīdzību, mēģinot tikt galā ar stresu un nemieru.

Tā Kunga palīdzība

Izlasiet vairākus no tālāk sniegtajiem pantiem un sameklējiet, kā tie varētu attiekties uz mums, ja jūtam pārāk lielu stresu vai nemieru: Psalmi 55:22; Jesajas 40:29; Mateja 11:28; Mosijas 24:14–15.

  • Ko jūs iemācījāties no šīm rakstvietām?

    Audzēkņi varētu atpazīt vairākas patiesās mācības, piemēram: ja mēs nākam pie Glābēja ar savu nastu, Viņš var sniegt mums mieru un atelpu, vai ja mēs vēršamies pie Tā Kunga, Viņš var atvieglot mūsu nastas un stiprināt mūs.

  • Kā šīs patiesās mācības varētu attiekties uz stresu un nemieru?

Piemērs Svētajos Rakstos

Var būt noderīgi pārrunāt dažus šo patieso mācību piemērus. Veltiet dažas minūtes, lai Svētajos Rakstos meklētu to cilvēku piemērus, kuri ir piedzīvojuši stresu vai nemieru.

Iespējamie piemēri: Daniēls lauvu bedrē (skat. Daniēla 6. nodaļu); Marija, kad eņģelis paziņoja, ka viņa būs Dieva Dēla māte (skat. Lūkas 1:26–56); Jēkaba „pārlieku lielais nemiers”, kad viņš aicināja savus ļaudis uz grēku nožēlošanu (Jēkaba 4:18; sk. arī Jēkaba 1:4–5; 2:3); Džozefs Smits, kad viņš nezināja, kurai baznīcai pievērsties (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:1–20), vai kad viņš bija ieslodzīts Libertī cietumā (skat. Mācības un Derību 121. nodaļu).

Kad audzēkņi ir atraduši piemēru, mudiniet viņus pārskatīt Svēto Rakstu stāstu un kopā ar citu audzēkni atbildēt uz tālāk sniegtajiem jautājumiem. Atvēliet audzēkņiem pietiekami daudz laika un tad aiciniet, lai daži no viņiem pastāsta pārējiem par uzzināto.

  • Kāda stresa pakāpe, jūsuprāt, būtu normāla šajā situācijā?

  • Kā stress un nemiers šajā situācijā varēja ietekmēt šīs personas uzvedību?

  • Ko šī persona darīja, lai vērstos pie Tā Kunga pēc palīdzības stresa vai nemiera dēļ?

Jūs varētu pajautāt audzēkņiem, kā viņi varētu vērsties pie Tā Kunga pēc palīdzības stresa un nemiera dēļ. Lai gūtu papildu idejas, viņi varētu noskatīties „Reach Up to Him in Faith” (Vērsieties pie Viņa ticībā; 3:54).

3:54

Prasmes stresa un nemiera pārvaldīšanai

Lai palīdzētu audzēkņiem vingrināties prasmēs, kas var palīdzēt viņiem pārvaldīt stresu un nemieru, jūs varētu veikt vienu vai abus tālāk sniegtos uzdevumus.

Padomājiet par stresu vai nemieru, ko jūs izjūtat. Kamēr jūs izmēģināt tālāk sniegtās prasmes, meklējiet pazīmes tam, ka tās jums palīdz.

  1. Vingrinieties apzinātā meditēšanā.

    Definējiet: Paskaidrojiet, ka apzinātība ir būšana šeit un tagad — bez interpretācijas vai sprieduma par to, ko mēs piedzīvojam. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir koncentrēties uz elpošanu, veicot vienkāršus elpošanas vingrinājumus.

    Sniedziet paraugu: Lai gan jūs un audzēkņi, iespējams, jūtaties neērti, to darot klasē, paudiet, ka šo prasmi ir vērts izmēģināt un ka tai ir daudz priekšrocību. Paskaidrojiet, ka audzēkņi veiks tālāk sniegtās darbības:

    • Dažas reizes dziļi un lēni ieelpojiet caur degunu, pēc katras ieelpas aizturot elpu.

    • Atslābiniet savus plecus. Mēģiniet elpot tā, lai kustētos vēders, nevis pleci.

    • Mēģiniet koncentrēties uz savu elpu. Ja domas sāk klejot, mierīgi vērsiet uzmanību atpakaļ uz elpošanu.

    Cits variants ir tāds, ka jūs varētu aicināt audzēkņus četras sekundes ieelpot, piecas sekundes aizturēt elpu un sešas sekundes izelpot. (Ja nepieciešams, audzēkņi var pielāgot vingrinājumu.)

    Pirms nodarbības jūs varētu patstāvīgi pavingrināties šajā prasmē. Jūs pat varētu izmērīt savu pulsu pirms un pēc vingrināšanās šīs prasmes pielietošanā, lai redzētu, vai jūsu sirdsdarbības ātrums samazinās, kas, iespējams, liecina, ka jūsu stress samazinās. Jūs varētu pastāstīt savas klases audzēkņiem to, kā šī prasme jūs ietekmēja.

    Vingrinieties: Aiciniet audzēkņus izpildīt aktivitāti. To darot, mudiniet viņus vērot fiziskās sajūtas, kas rodas, kad viņu plaušas elpojot izplešas un saraujas. Aiciniet viņus vērot, vai viņu uzmanība tiek novērsta un kādas domas, jūtas un fiziskās sajūtas to novērš. Vērojiet audzēkņus, nemēģinot viņus kontrolēt vai tiesāt, un vienkārši vērsiet viņu uzmanību uz elpošanu.

    Aiciniet audzēkņus dalīties tajā, ko viņi izjuta. Ja vēlaties, jūs varētu likt viņiem izmērīt pulsu pirms un pēc vingrinājuma un darīt viņiem zināmu, vai tas ir samazinājies.

    • Kādēļ šī prasme varētu palīdzēt, kad mēs jūtamies saspringti vai noraizējušies?

  2. Pievērsieties tam, par ko esat pateicīgi.

    Definējiet: Veltiet laiku, lai pamanītu, kas ir labs un pozitīvs jūsos un pasaulē. Īpaši apdomājiet, ko Tas Kungs ir darījis jūsu un apkārtējo cilvēku labā (skat. Mācības un Derību 59:7). Viens veids, kā to izdarīt, — katru dienu pateicības dienasgrāmatā ierakstīt piecas lietas, par kurām tu esi pateicīgs.

    Sniedziet paraugu: Paskaidrojiet, ka audzēkņiem var būt atsevišķa dienasgrāmata vai viņi var izmantot kādu daļu no dienasgrāmatas, kas viņiem jau ir, piemēram, savu semināra studiju dienasgrāmatu. Viņi varētu arī ierakstīt savas domas sava tālruņa piezīmēs. Šis uzdevums sevī ietver tālāk sniegtos soļus:

    • Uzraksti vismaz piecas konkrētas lietas, par kurām tu esi pateicīgs, jo īpaši tās, ko Tas Kungs ir darījis tavā labā.

    • Uzraksti, kādēļ esi pateicīgs par šīm lietām.

    • Centies katru dienu turpināt vingrināšanos.

    Jūs varētu pats izmēģināt šo prasmi pirms nodarbības. Jūs varētu dalīties ar daļu no savas pieredzes un to, kā tā lika jums justies.

    Vingrinieties: Aiciniet audzēkņus uzrakstīt piecas konkrētas lietas, par kurām viņi ir pateicīgi, jo īpaši to, ko Tas Kungs ir darījis viņu pašu, viņu ģimenes un citu tuvinieku labā. Lūdziet viņus arī uzrakstīt, kādēļ viņi ir pateicīgi par šīm lietām.

    • Kā jūs jūtaties pēc vingrināšanās šīs prasmes pielietošanā?

    • Kādēļ šī prasme varētu palīdzēt, ja jūtamies saspringti vai noraizējušies?

Aiciniet audzēkņus dalīties ar citām prasmēm, kuras viņi izmanto, lai pārvaldītu stresu un nemieru. Tālāk ir sniegti daži piemēri: lūdziet To Kungu, ierobežojiet tehnoloģiju izmantošanu, nedaudz atpūtieties, esiet aktīvi, pārdomājiet savas gaidas, esiet laipni pret sevi un koncentrējieties uz kādu citu cilvēku.

Noslēgumā meklējiet Tā Kunga vadību, lai izveidotu plānu, ko darīt un kad un cik bieži aicināt Glābēju, lai Viņš palīdzētu jums pārvaldīt stresu un nemieru.