Jesajas 1.–12. nod.

Glābējs mācīja, ka „viss, par ko [Jesaja] runāja, ir bijis un būs patiesi saskaņā ar tiem vārdiem, ko viņš runāja” (3. Nefija 23:3). Studējot Jesajas grāmatu, tu varētu izveidot pravietojumu tabulu ar šādiem virsrakstiem: Jesajas dienas, Glābēja laicīgā kalpošana un Pēdējās dienas. Pievērs uzmanību tam, ka daudzi Jesajas pravietojumi tiek piepildīti vairāk nekā tikai vienā veidā (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Jesaja”).

Prezidents Dalins H. Oukss mācīja: „Jesajas grāmatā ir ietverti daudzi pravietojumi, kas var piepildīties vairākos veidos. Šķiet, ka daļa Jesajas pravietojumu attiecas gan uz ļaudīm viņa dienās, gan uz nākamās paaudzes apstākļiem. Šķiet, ka citos pravietojumos, kas bieži vien ir simboliski, tiek runāts par notikumiem laika zenītā, kad pēc Dieva Dēla krustā sišanas Jeruzaleme tika izpostīta, bet tās ļaudis — izklīdināti. Tie paši pravietojumi var attiekties vai būt saistīti arī ar notikumiem Glābēja Otrās atnākšanas laikā. Tas, ka daudziem pravietojumiem ir vairākas nozīmes, uzsver to, cik svarīgi ir tiekties pēc Svētā Gara atklāsmes, lai mēs spētu tos izskaidrot” („Scripture Reading and Revelation”, Ensign, 1995. g. janv., 8. lpp.).

Tāpat kā pravieši visos laikos, arī Jesaja nepārtraukti brīdināja tautu par tās garīgo stāvokli. Lasot Jesajas 1., 3 un 5. nodaļu, meklē frāzes, kas apraksta, kā cilvēkiem klājas garīgi (skat., piemēram, Jesajas 1:2–4, 21–23; 3:9, 16–17; 5:11–12, 20–23). Kādas līdzīgas problēmas tu saskati mūsdienās? Tu varētu uzmeklēt arī pantus, kas brīdina par israēliešu garīgā stāvokļa sekām (piemēram, Jesajas 1:7; 3:17–26; 5:5–7, 13–15).

Līdztekus brīdinājumiem, Jesaja vēstīja par cerību uz pestīšanu caur Glābēju (skat., piemēram, Jesajas 1:16–19, 25–27; 3:10; 4). Ko tu vari mācīties par To Kungu no šiem vēstījumiem? Kā Tā Kunga vēstījums šajos pantos atšķiras no tā, par ko mūs vēlas pārliecināt sātans?

Tāpat kā Jesaja, arī mūsdienu pravieši mūs brīdina par grēku un tā sekām un sniedz cerības vēstījumu caur Jēzu Kristu. Kādi piemēri tev nāk prātā? Tu varētu pārskatīt kādu vēstījumu no pēdējās vispārējās konferences, meklējot šādus brīdinājumus un apsolījumus.

Daudziem Jesajas pravietojumiem ir īpaša nozīme mūsdienās. Lai tos atrastu, sameklē darbības vārdus nākotnes formā (piemēram, „būs” vai „ies”). Piemēram, meklē šos darbības vārdus, lasot Jesajas 2., 4., 11.–12. nodaļu. Tu pat varētu mēģināt tos aizstāt ar tagadnes laika darbības vārdiem (piemēram, ir vai iet). Kuri pravietojumi tev šķiet īpaši iedvesmojoši? Ko tu vari mācīties no šiem pravietojumiem par Ciānu, tempļu celšanu un Israēla sapulcināšanu?

Jesajas 2:2–3 ir īpaši svarīgi panti pēdējo dienu svētajiem. Kā šie pravietojumi tiek piepildīti? Ko tu vari mācīties par Tā Kunga „ceļiem” un „takām” Viņa namā? (3. pants.)

Skat. arī Jesajas 5:26; „Lūk, plīvo karogs cēls!”, Garīgās dziesmas, nr. 4.

Jesajas 6. nodaļā Jesaja stāsta par to, kā viņš tika aicināts par pravieti. Kas no Jesajas pieredzētā uz tevi atstāj īpašu iespaidu, kad tu lasi šo nodaļu? Kā šī nodaļa ietekmē tavas domas par To Kungu, Viņa praviešiem un darbu, ko viņi ir aicināti darīt?

Jesajas kalpošanas laikā Israēls izveidoja aliansi ar Sīriju, lai aizstāvētos no asīriešiem. Israēla un Sīrijas vadītāji gribēja piespiest pievienoties viņiem arī Ahasu — Jūdas ķēniņu. Taču Jesaja pravietoja par to, ka minētā savienība izjuks, un ieteica Ahasam paļauties uz To Kungu (skat. Jesajas 7:7–9, 8:12–13).

Dodot padomu Ahasam, Jesaja nāca klajā ar vairākiem labi zināmiem pravietojumiem, piemēram, tiem, kas ir atrodami Jesajas 7:14, 8:13–14, 9:1, 5–6. Lai kāda arī bija šo pravietojumu nozīme Ahasam, tie pavisam skaidri norāda uz Jēzu Kristu (skat. arī Mateja 1:21–23, 4:16, 21:44, Lūkas 1:31–33). Kāpēc Imanuēls ir atbilstošs Glābēja tituls? (Skat. Mateja 1:23.) Kā Viņš tev ir kalpojis par „Padomdevēju” vai „Miera valdnieku”? (Jesajas 9:7.) Ko vēl tu vari mācīties par Glābēju no šiem pantiem?

• Jesajas 1:2–4 tu ar bērniem varētu atrast iemeslus, kāpēc Tas Kungs nebija apmierināts ar šo tautu. Pievērs uzmanību 3. pantā minētajam salīdzinājumam ar dzīvniekiem — kurš ir mūsu „īpašnieks”? Kā mēs varam parādīt, ka pazīstam Viņu?

• Lai iztēlotos Jesajas 1:16–18, jūs ar bērniem varētu aplūkot kaut ko spilgti sarkanu un kaut ko pilnīgi baltu. Vai arī jūs varētu kaut ko kopīgi nomazgāt. Kā mēs kļūstam garīgi netīri? Kā Jēzus mums palīdz kļūt tīriem? Ko mēs no šiem pantiem varam mācīties par Glābēju? Dalies ar bērniem savās sajūtās par Viņu un to, ko Viņš ir paveicis tavā labā.

• Jesaja paredzēja tādu laiku, kad „Tā Kunga nama kalns” piesaistīs cilvēkus no visām tautām (Jesajas 2:2). Kā tu vari palīdzēt bērniem izjust prieku par došanos uz Tā Kunga namu? Tu varētu aicināt viņus uzzīmēt viņu mājas. Pēc tam kopā izlasiet Jesajas 2:2 un aicini viņus uzzīmēt „Tā Kunga namu” jeb templi. Kopā izlasiet Jesajas 2:3. Aicini viņus piezīmēt klāt daudzus citus cilvēkus, kuri nāk uz templi, tai skaitā viņu ģimeni.

• Jūs varētu arī kopīgi izlasīt Jesajas 2:2–3 un atrast kaut ko, kas iedvesmo tevi un bērnus doties uz templi. Pēc tam, kad būsiet kopīgi izlasījuši Jesajas 2:4, jūs varētu pārrunāt, kā templis jums sniedz mieru. Jūs varētu kopīgi nodziedāt kādu dziesmu par templi, piemēram, „Ar prieku raugos templī” (Bērnu dziesmu grāmata, 99. lpp.). Palīdzi bērniem sameklēt dziesmā frāzes, kas māca par to, kas ir templis un ko mēs tur darām.

• Lai iepazīstinātu ar Jesajas pravietojumiem par Kristu, tu ar bērniem varētu parunāt par tādiem cilvēku tituliem, kā, piemēram, prezidents, bīskaps vai skolotājs. Ko šie tituli mums vēsta par šiem cilvēkiem? Palīdzi bērniem uzmeklēt Jēzus Kristus titulus Jesajas 7:14 un 9:6–7 (skat. arī šīs nedēļas radošo lappusīti). Ko katrs no šiem tituliem mums par Viņu māca? Ko vēl mēs uzzinām no šiem pantiem par Jēzu Kristu?

• Tu varētu pastāstīt bērniem arī stāstu „Pravietis Jesaja” (Vecās Derības stāsti, 150.–151. lpp.). Ik pa laikam ieturi pauzi, lai pavaicātu, ko Jesaja zināja par Jēzu Kristu daudzus gadus pirms Viņa piedzimšanas. Pēc tam tu varētu izmantot Mateja 1:21–23, Lūkas 1:31–33, lai pastāstītu, kā tika piepildīti Jesajas pravietojumi Jesajas 7:14, 9:6–7.

  

  1:18