„Jēzus teiks: „Israēl, mājās reiz nāc!””

Laikā no 735. līdz 720. gadam pirms Kristus asīrieši vairākkārt iebruka Israēla Ziemeļu ķēniņvalstī, kur mājoja desmit no divpadsmit ciltīm, sagūstot un aizvedot tūkstošiem israēliešu uz dažādiem Asīrijas impērijas apvidiem. Šos israēliešus sāka dēvēt par „pazudušajām ciltīm” — daļēji tādēļ, ka tie bija izvesti no savas dzimtenes un izklīdināti starp citām tautām. Taču viņi bija pazuduši arī daudz dziļākā nozīmē — ar laiku viņi zaudēja savu piederības izjūtu Dieva derības ļaudīm.

Galu galā arī daudzi Jūdas Dienvidu ķēniņvalsts iedzīvotāji novērsās no Tā Kunga. Asīrieši uzbruka un iekaroja arī lielāko daļu šīs ķēniņvalsts; tikai Jeruzaleme brīnumainā kārtā tika pasargāta. Vēlāk, laikā no 597. līdz 580. gadam pirms Kristus, babilonieši izpostīja Jeruzalemi, ieskaitot tajā esošo templi, un sagūstīja daudzus cilvēkus. Pēc aptuveni 70 gadiem Jūdas atlikumam tika atļauts atgriezties Jeruzalemē un atjaunot templi. Taču daudzi tomēr palika Babilonā.

Laika gaitā israēlieši no visām viņu ciltīm tika izklīdināti kā viesuļvētrā — „starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina” (Caharijas 7:14). Daļu Tas Kungs aizveda uz citām zemēm. Citi pameta Israēlu, lai izbēgtu no sagūstīšanas, vai arī citu politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ.

Mēs visas šīs norises dēvējam par Israēla izklīdināšanu. Un par šo izklīdināšanu ir svarīgi zināt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir būtiska Vecās Derības tēma: daudzi Vecās Derības pravieši kļuva par aculieciniekiem garīgajam pagrimumam, kas noveda pie Israēla izklīdināšanas. Viņi to paredzēja un brīdināja par to. Daži no viņiem pat paši to piedzīvoja. To būtu lietderīgi atcerēties, lasot Jesajas, Jeremijas, Amosa grāmatu un citas Vecās Derības noslēdzošajā daļā ietvertās praviešu grāmatas. Paturēdams prātā minēto kontekstu, lasot pravietojumus par Asīriju un Babilonu, elkdievību un gūstu, postažu un gaidāmo atjaunošanu, tu sapratīsi, par ko tiek runāts.

Izpratne par Israēla izklīdināšanu palīdzēs iegūt skaidrāku izpratni arī par Mormona Grāmatu, jo Mormona Grāmata ir izklīdinātā Israēla atzara pieraksti. Šie pieraksti sākas ar Lehija ģimenes bēgšanu no Jeruzalemes aptuveni 600. gadā pirms Kristus, tieši pirms babiloniešu uzbrukuma. Lehijs bija viens no tiem praviešiem, kuri pravietoja par Israēla izklīdināšanu. Un viņa ģimene palīdzēja īstenot šo pravietojumu, pārceļoties un iedēstot savu Israēla atzaru otrā pasaules malā — Amerikas kontinentā.

Taču Israēla izklīdināšana ir tikai daļa no stāsta. Tas Kungs neaizmirst Savus ļaudis un nepamet tos pat tad, ja tie ir atstājuši Viņu. Daudzajiem pravietojumiem par to, kā Dievs izklīdinās Israēlu, nāk līdzi daudzi apsolījumi par to, ka Viņš tos kādudien atkal sapulcinās.

Tā diena ir pienākusi, tās ir mūsdienas. Sapulcināšana jau ir sākusies. 1836. gadā, tūkstošiem gadu pēc tam, kad Mozus bija sapulcinājis Israēla bērnus Sinaja kalna pakājē, viņš parādījās Kērtlandes templī, lai nodotu Džozefam Smitam „atslēgas Israēla sapulcināšanai no četrām zemes daļām” (Mācības un Derību 110:11). Šobrīd to cilvēku vadībā, kuri tur šīs atslēgas, Israēla ciltis tiek sapulcinātas no katras tautas, pie kuras Tā Kunga kalpi var doties.

Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis, ka šī sapulcināšana ir „pats būtiskākais darbs, kas šobrīd norisinās uz šīs Zemes. Nav nekā tāda, kas būtu tikpat apjomīgs, nekā, kas būtu tikpat svarīgs, nekā, kas būtu tikpat cēls. Un, ja jūs to izvēlaties, ja jūs to vēlaties, jums tajā var būt būtiska loma.”

Kā mēs varam palīdzēt? Ko nozīmē Israēla sapulcināšana? Vai tas nozīmē divpadsmit cilšu pārvešanu atpakaļ uz viņu sendienu mītnes zemi? Patiesībā tam ir daudz varenāka, daudz mūžīgāka nozīme. Prezidents Nelsons ir paskaidrojis:

„Kad mēs runājam par sapulcināšanu, mēs vienkārši paužam šo fundamentālo patiesību: ikviens no mūsu Debesu Tēva bērniem priekškara abās pusēs ir pelnījis dzirdēt vēstījumu par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju. …

Kad vien jūs paveicat kaut ko tādu, kas palīdz kādam jebkurā priekškara pusē spert soli tuvāk tam, lai stātos derībā ar Dievu un saņemtu būtiskos kristību un tempļa priekšrakstus, jūs palīdzat pulcināt Israēlu. Tas ir tieši tik vienkārši.”

Tas, kā teica Jesaja, notiek „pa vienam” (Jesajas 27:12) vai, saskaņā ar Jeremijas paredzējumu, „[pa vienam] no katras pilsētas un [pa diviem] no katras cilts” (Jeremijas 3:14).

Israēla sapulcināšana nozīmē Dieva bērnu vešanu atpakaļ pie Viņa. Tā nozīmē viņu derībā balstīto attiecību atjaunošanu ar Viņu. Tas nozīmē „svētās tautas” atjaunošanu, ko Viņš jau izsenis ir piedāvājis nodibināt (2. Mozus 19:6).

Esot viens no tiem, kuri ir stājušies derībā ar Dievu, tu esi daļa no Israēla nama. Tu esi piepulcināts, un tu pats esi pulcinātājs. Gadsimtiem ilgušais, episkais stāsts par derības tautu tuvojas savai kulminācijai, un tev tajā ir izšķiroša loma. Pašlaik ir pienācis brīdis, kad „Jēzus teiks: „Israēl, mājās reiz nāc!””

Pulcinātāju vēstījums ir šāds: „Nāciet mājās pie derības! Nāciet mājās uz Ciānu! Nāciet mājās pie Jēzus Kristus, pie Israēla Svētā, un Viņš aizvedīs jūs mājās pie Dieva, jūsu Tēva!”