„20.–26. aprīlis. „Visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim”: 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Vecā Derība 2026 (2026. g.)
„20.–26. aprīlis. „Visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim””, „Nāciet, sekojiet Man!”: Vecā Derība 2026
Moses and the Tablets [Mozus un akmens plāksnes], Džerijs Hārstons (gleznas fragments)
20.–26. aprīlis. „Visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim”
2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nod.
Kaut arī iepriekš Israēla bērni bija kurnējuši un svārstījušies, tomēr tad, kad Mozus Sinaja kalna pakājē nolasīja tiem bauslību, tie stājās derībā, apsolot: „Visu, ko Tas Kungs ir runājis, mēs darīsim un pildīsim.” (2. Mozus 24:7.) Pēc tam Dievs aicināja Mozu kalnā, kur lika tam uzcelt Tabernaklu, lai Viņš „varētu mājot viņu vidū” (2. Mozus 25:8).
Taču, kamēr Mozus kalna virsotnē mācījās, kā nodrošināt Dieva klātbūtni israēliešu vidū, israēlieši kalna pakājē darināja sev zelta elktēlu, ko pielūgt Dieva vietā. Drīz pēc tam, kad viņi bija apsolījuši, ka tiem „nebūs cit[u] diev[u]”, viņi „ātri novirzīj[ās]” no sava solījuma (2. Mozus 20:3; 32:8; skat. arī 2. Mozus 24:3). Lai gan tas bija visai pārsteidzošs pavērsiens, mūsu pieredze liecina, ka dažkārt nepacietība, bailes un šaubas izrādās stiprākas par mūsu ticību un apņemšanos. Tiecoties pēc Tā Kunga klātbūtnes mūsu dzīvē, mūs var iedrošināt apziņa, ka Tas Kungs neatmeta ar roku sendienu Israēla ļaudīm un ka Viņš neatmetīs ar roku arī mums un mūsu mīļajiem, jo Viņš ir „apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā” (2. Mozus 34:6).
Idejas mācībām mājās un baznīcā
2. Mozus 19:3–6
Tā Kunga derības ļaudis ir Viņa dārgums.
Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis: „Vecajā Derībā izmantotais vārds īpašs ir ebreju termina segullah tulkojums, kas nozīmē „vērtīgs īpašums” vai „dārgums”. … Ja Tā Kunga kalpi dēvē mūs par Viņa īpašajiem ļaudīm, tad mūsu gadījumā tas ir uzskatāms par visaugstākās pakāpes komplimentu.” („Children of the Covenant”, Ensign, 1995. g. maijs, 34. lpp.) Kā prezidenta Nelsona vārdi vairo tavu izpratni par 2. Mozus 19:3–6? Kā Tas Kungs ir apliecinājis tev, ka tu esi Viņam dārgs?
2. Mozus 19:10–11, 17
Garīgas pieredzes gūšana prasa sagatavošanos.
Tas Kungs pateica Mozum, ka Israēla bērniem ir jāsagatavojas, lai viņi varētu tikties ar Dievu (skat. 2. Mozus 19:10–11, 17) un ievērot ar Viņu slēgto derību (skat. 2. Mozus 19:5). Kā tu sagatavojies garīgu pieredžu gūšanai, tostarp Svētā Vakarēdiena pieņemšanai un tempļa priekšrakstiem? Kā tu vari palīdzēt citiem sagatavoties? Ko tu vari mācīties par šo sagatavošanos no Lūkas 6:12–13; Ēnosa 1:2–6; Almas 17:2–3?
Šis kalns, kas atrodas Ēģiptē, tradicionāli tiek uzskatīts par Sinaja kalnu.
2. Mozus 20:1–17
Paklausība Dieva baušļiem nes svētības.
Kad israēlieši bija sapulcējušies Sinaja kalna pakājē, viņi dzirdēja Dieva balsi dodam Desmit baušļus (skat. 5. Mozus 4:12–13). Tās, protams, nav vienīgās pavēles no Dieva — Svētajos Rakstos ir vēl daudz citu. Tādēļ, lasot 2. Mozus 20:1–17, pavaicā sev, kādēļ Dievs ir uzsvēris tieši šos Desmit baušļus. Lūk, paraugs tabulai, ko tu varētu izmantot, prātojot par Desmit baušļu nozīmi savā dzīvē:
|
Bauslis |
Citiem vārdiem sakot, Tas Kungs prasa, lai es … |
Svētības, kas gūstamas, dzīvojot pēc šī baušļa |
|---|---|---|
-
Kā šo desmit baušļu ievērošana palīdz tev ievērot abus augstākos baušļus, ko Jēzus deva Mateja 22:34–40?
-
Kas ir tās lietas, ko tu varētu tikt kārdināts likt augstāk par Dievu? Kādas svētības tu esi pieredzējis, liekot Dievu pirmajā vietā?
-
Ko tu teiktu cilvēkam, kurš saka, ka Desmit baušļi tika doti tik sen, ka vairs nav attiecināmi uz mūsdienām? Kādus piemērus no savas dzīves tu ietvertu savā atbildē? Kā garīgā dziesma „Tik laipni pamāca” (Garīgās dziesmas, Nr. 68) varētu iespaidot to, kā tu izskaidro Dieva baušļus citiem?
-
Kā Tas Kungs ir piepildījis 2. Mozus 20:6 ietverto apsolījumu tavā dzīvē?
Skat. arī „Augstākais bauslis — mīlēt To Kungu”, Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tāfts Bensons (2014. g.), 1. nod.; Dalins H. Oukss, „Neturiet citus dievus!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 72.–75. lpp.; sadaļas „Tēmas un jautājumi” šķirklis „Baušļi” Evaņģēlija bibliotēkā.
2. Mozus 24:1–11
Stājoties derībās, es parādu, ka esmu ar mieru ievērot Dieva likumus.
Lasot 2. Mozus 24:3–8, padomā par derībām, kurās esi stājies ar Dievu. Lai gan derībā ar Israēla ļaudīm bija ietverti rituāli, kas atšķiras no tā, ko Dievs prasa no mums mūsdienās, tu, iespējams, pamanīsi dažas līdzības. Piemēram, 4., 5. un 8. pantā ir pieminēts altāris, dzīvnieku upurēšana un asinis. Ko šīs lietas varētu simbolizēt, un kā tās saistās ar tevis noslēgtajām derībām?
2. Mozus 32.–34. nod.
Grēks ir novēršanās no Dieva; grēku nožēlošana ir pievēršanās Viņam un novēršanās no ļaunā.
Pamēģini iztēloties sevi israēliešu vietā: tu atrodies tuksnesī, Mozus ir projām jau 40 dienas, un tevi gaida sadursme ar kānaāniešiem cīņā par apsolīto zemi (skat. 2. Mozus 32:1–8). Kālab, tavuprāt, israēlieši gribēja sev zelta elktēlu? Kas tevi iedvesmo, lasot Mozus dedzīgo lūgumu Tam Kungam 2. Mozus 33:11–17?
Kaut arī israēliešu grēks bija uzskatāms par smagu pārkāpumu, šis stāsts vēsta arī par Dieva žēlastību un piedošanu. Ko 2. Mozus 34:1–10 māca tev par Glābēju? (Skat. 2. Mozus 32:30–32; Mosijas 14:4–8; 15:9; Mācības un Derību 45:3–5.)
2. Mozus 31:13–16
Sabata diena ir zīme.
Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja: „Būdams jaunāks, es studēju citu cilvēku darbus, kuros bija apkopots, ko darīt un ko nedarīt sabata dienā. Taču tikai vēlāk es no Svētajiem Rakstiem mācījos, ka mana rīcība un izturēšanās sabata dienā ir zīme, kas parāda Debesu Tēvam manu nostāju [skat. 2. Mozus 31:13; Ecēhiēla 20:12, 20]. Iegūstot šādu izpratni, man vairs nebija nepieciešami uzskaitījumi ar to, ko var un ko nevar darīt. Kad man bija jāpieņem lēmums, vai kāda aktivitāte ir vai nav sabata dienai piemērota, es vienkārši pajautāju sev: „Ko es vēlos paust Dievam?” Šis jautājums man ļāva pavisam skaidri veikt izvēles attiecībā uz sabata dienu.” („Sabats — svēta prieka diena”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2015. g. maijs, 130. lpp.) Padomā, ko tu vēlies paust Dievam, godājot sabata dienu.
2. Mozus 34:1–4
Ar ko atšķīrās abi Mozus izgatavotie akmens plākšņu eksemplāri?
Nokāpjot no kalna, Mozus atnesa līdzi bauslību, kas bija iegravēta uz akmens plāksnēm. Uzzinot, ka israēlieši ir lauzuši savu derību, Mozus šīs plāksnes sadauzīja (skat. 2. Mozus 31:18; 32:19). Vēlāk Dievs pavēlēja Mozum izgatavot vēl vienu akmens plākšņu eksemplāru un uznest to kalnā (skat. 2. Mozus 34:1–4). 2. Mozus 34:1–2 Džozefa Smita tulkojumā (Svēto Rakstu ceļvedī) ir paskaidrots, ka pirmajā akmens plākšņu eksemplārā bija ietverti Dieva „svētās kārtas” jeb Melhisedeka priesterības priekšraksti. Otrajā eksemplārā bija ietverts „miesīgo baušļu likums”. Šis bija zemāks likums, kas tika pildīts ar zemāko priesterību (skat. Mācības un Derību 84:17–27) un kura nolūks bija sagatavot israēliešus augstākajam likumam un augstākajai priesterībai, lai viņi varētu ienākt Dieva klātbūtnē.
Vairāk ideju meklē šī mēneša žurnālu Liahona un Jauniešu spēkam izdevumos.
Idejas bērnu mācīšanai
2. Mozus 20:3–17
Dievs dod man baušļus, jo Viņš vēlas, lai es būtu laimīgs.
-
Kā tu varētu mācīt saviem bērniem par Desmit baušļiem, izvēršot to jautrā nodarbē? Kopīgi lasot 2. Mozus 20:3–17, aicini bērnus palīdzēt tev atrast vai uzzīmēt zīmējumu, kas atainotu katru no Desmit baušļiem. Pēc tam tavi bērni varētu pa kārtai izvēlēties kādu no attēliem un pastāstīt, kā viņi var dzīvot saskaņā ar minēto bausli. Pastāstiet cits citam, kā dzīvošana saskaņā ar šo bausli ir darījusi jūs laimīgus.
-
Jūs varētu arī kopīgi nodziedāt kādu dziesmu, piemēram, „Ievēro baušļus!” (Bērnu dziesmu grāmata, 68.–69. lpp.). Palīdzi saviem bērniem sameklēt dziesmā vārdus, kas mums māca, kāpēc Dievs vēlas, lai mēs ievērotu Viņa baušļus.
Kad bērni dalās savā garīgajā pieredzē, viņu liecība aug. Tevis uzdotie jautājumi var pamudināt bērnus dalīties savās sajūtās pret Glābēju un tajā, kā viņus ir svētījusi dzīve saskaņā ar evaņģēliju (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 32. lpp.). Tādējādi viņi dalās savā liecībā. Padomā, kā to izdarīt, apspriežot svētības, kas tiek gūtas, dzīvojot saskaņā ar Desmit baušļiem.
2. Mozus 20:12
Tas Kungs vēlas, lai es godātu savus vecākus.
-
Palīdzi bērniem iegaumēt frāzi: „Godini savu tēvu un savu māti.” (2. Mozus 20:12.) Tu varētu paskaidrot, ka godāt kādu cilvēku nozīmē izrādīt viņam cieņu vai darīt viņu laimīgu. Ko Jēzus darīja, lai godātu Savu mirstīgo māti un Savu Debesu Tēvu? (Skat. Lūkas 2:48–51; Jāņa 19:26–27.) Varbūt tavi bērni varētu pa kārtai attēlot to, ko viņi var darīt, lai godātu savus vecākus, kamēr pārējie mēģina uzminēt, ko viņi dara?
2. Mozus 31:13, 16–17
Sabata godāšana ir zīme, kas parāda manu mīlestību pret To Kungu.
-
Taviem bērniem varētu būt interesanti aplūkot dažādas zīmes, piemēram, ceļa zīmes vai zīmes uz kādas ēkas. Ar kādu mērķi šīs zīmes tiek izvietotas? Pēc tam bērni varētu uzmeklēt vārdu „zīme” 2. Mozus 31:13, 16–17. Kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, ir zīme starp Viņu un mums? Padalieties cits ar citu dažos veidos, kā jūs un jūsu ģimene cenšas izrādīt Tam Kungam savu mīlestību sabata dienā.
Mozus tur rokās Desmit baušļus, Sema Lalora ilustrācijas fragments
2. Mozus 32:1–8, 19–24; 34:6–7
Es „nenovirzīšos” no Dieva ceļiem.
-
Tu varētu izmantot nodaļu „Mozus Sinaja kalnā” no grāmatas „Vecās Derības stāsti” (77.–82. lpp.), lai palīdzētu bērniem apgūt stāstu no 2. Mozus 32:1–8, 19–24. Kāpēc israēlieši rīkojās nepareizi, Dieva vietā pielūdzot statuju?
2:55Moses on Mount Sinai
-
Jums varētu būt interesanti izveidot uz grīdas ceļu (vai arī atrast ceļu pie savām mājām), lai uzskatāmi atainotu šos vārdus no 2. Mozus 32:8: „Tie ātri novirzījušies no tā ceļa.” Ejot pa šo ceļu, bērni varētu parunāt par kārdinājumiem, ar ko mēs saskaramies, kas vedina mūs novērsties no Dieva. Kas mums palīdz palikt uz Dieva ceļa un atgriezties uz tā, ja esam novirzījušies? (Skat. 2. Mozus 34:6–7.)
Vairāk ideju meklē šī mēneša žurnāla Draugs izdevumā.