Vecās Derības lasīšana

Lai ar kādiem izaicinājumiem saskartos tu un tava ģimene, risinājums vienmēr ir Jēzus Kristus. Tāpēc, lai rastu atbildes Vecajā Derībā, meklē tajā Viņu. Tas ne vienmēr būs viegli. Tev var nākties pacietīgi gremdēties pārdomās un tiekties pēc garīgās vadības. Dažkārt atsauces uz Viņu šķiet ļoti tiešas, kā, piemēram, Jesajas paziņojumā: „Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, … Viņa vārds ir … Miera valdnieks.” (Jesajas 9:5.) Citkārt par Glābēju tiek runāts izsmalcinātāk — caur simboliem un līdzībām, piemēram, aprakstot dzīvnieku upurēšanu vai stāstot par to, kā Jāzeps piedeva saviem brāļiem un paglāba tos no bada.

Ja, studējot Veco Derību, tu centīsies stiprināt savu ticību Glābējam, tev tas izdosies. Varbūt tas varētu kļūt par tavu šī gada studiju mērķi? Lūdz par to, lai tu Gara vadībā spētu uziet un pievērsties tām rakstvietām, stāstiem un pravietojumiem, kas tuvinās tevi Jēzum Kristum.

Negaidi, ka Vecajā Derībā būs ietverta pilnīga un akurāta cilvēces vēsture. Tas nebija tas, pēc kā tiecās tās sākotnējie autori un apkopotāji. Viņiem lielākoties rūpēja iespēja — mācīt citiem kaut ko par Dievu: par Viņa ieceri Savu bērnu dzīvē; par to, ko nozīmē būt par Viņa derības ļaudīm; un par to, kā iemantot pestīšanu, kad esam cietuši neveiksmi. Dažkārt viņi to darīja, atstāstot vēsturiskus notikumus, tostarp stāstus no diženu praviešu dzīves, ko viņi darīja saskaņā ar savu personīgo izpratni. Šāds piemērs ir 1. Mozus grāmata, kā arī Jozuas, Soģu, 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmata. Taču citi Vecās Derības autori nemaz necentās sniegt vēsturisku aprakstu. Tā vietā viņi mācīja caur tādiem rakstu darbiem kā dzeja un daiļliteratūra. Šajā kategorijā ietilpst Psalmi un Salamana pamācības. Un tad vēl ir vērtīgie praviešu vārdi, piemēram, Jesajas un Maleahija teiktais, kuri vēstīja Dieva vārdu sendienu Israēla tautai un kuri, pateicoties Bībeles brīnumam, vēl joprojām uzrunā mūs mūsdienās.

Vai visi šie pravieši, dzejnieki un apkopotāji zināja, ka cilvēki visā pasaulē lasīs viņu vārdus pat pēc tūkstošiem gadu? Mēs to nezinām. Taču mēs ar apbrīnu atzīstam, ka tieši tā tas ir noticis. Nācijas ir radušās un iznīkušas, pilsētas ir tikušas iekarotas, ķēniņi ir dzīvojuši un miruši, taču Vecā Derība ir pārdzīvojusi to visu, tiekot nodota no paaudzes paaudzē, no viena pārrakstītāja nākamajam, no viena tulkojuma līdz nākamajam. Protams, daži vēstījumi ir tikuši nozaudēti vai pārveidoti, un tomēr tik daudz kas brīnumainā kārtā vēl ir saglabājies.

Šīs ir tikai dažas no domām, ko būtu vērts paturēt prātā šīgada Vecās Derības studiju laikā. Dievs ir saglabājis šos senos pierakstus, jo Viņš tevi pazīst un zina, ko tev nākas pieredzēt. Viņš šajos tekstos ir sagatavojis tev kādu garīgu vēstījumu, kas tuvinās tevi Viņam un stiprinās tavu ticību Viņa iecerei un Viņa mīļotajam Dēlam. Var gadīties, ka Viņš vedinās tevi pie kādas rakstvietas vai atziņas, kas svētīs kādu no taviem paziņām, — pie vēstījuma, kurā tu vari dalīties ar kādu draugu, ģimenes locekli vai līdzbiedru svēto vidū. Pastāv tik daudz iespēju! Vai tas nav aizraujoši?

Nefijs teica: „Mana dvēsele priecājas par šiem Rakstiem.” (2. Nefija 4:15.) Varbūt tu jutīsies līdzīgi, lasot daudzus no Nefija lasītajiem vārdiem — to, ko mēs tagad saucam par Veco Derību.