“Kaum Ob Hlis Ntuj 8–14: ‘Peb Ntseeg’: Tej Nqe Kev Ntseeg thiab Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 thiab 2,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2025 (2025)
“Tej Nqe Kev Ntseeg thiab Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 thiab 2,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2025
Ib qho los ntawm Rau Txhua tus Mej Zeej uas Yog Txiv Neej Tsim Nyog, los ntawm Emma Allebes
Kaum Ob Hlis Ntuj 8–14: “Peb Ntseeg”
Tej Nqe Kev Ntseeg thiab Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 thiab 2
Txij thaum Joseph Smith Thawj zaj Ua Yog Toog, Vajtswv yeej meem tau coj Nws lub Koom Txoos dhau ntawm kev tshwm sim. Tej lub sij hawm, tej kev tshwm sim ntawd tau muab lub Koom Txoos tej kev cai thiab tej kev coj ua hloov. Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 thiab 2 tshaj tawm hom kev tshwm sim zoo li no—ib zaj tau hais kom lawv txhob yuav ntau tus poj niam ntxiv, thiab ib zaj tau muab cov koob hmoov ntawm lub pov thawj hwj, tsis hais cov koob hmoov hauv lub tuam tsev, rau tib neeg txhua tus txawm yog haiv neeg dab tsi. Tej kev hloov zoo li no yeej yuav muaj hauv ib “lub koom txoos uas tseeb thiab muaj sia zees” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:30), uas muaj ib tug yaj saub tseeb thiab muaj sia zees, uas yog ib tug Vajtswv tseeb thiab muaj sia zees coj qhia.
Tiam sis qhov tseeb nyob mus ib txhis li tsis hloov los li, txawm tias peb txoj kev to taub qhov tseeb ntawd kuj hloov tiag. Thiab qee zaum kev tswm sim ntxiv qhov kaj rau tej qhov tseeb uas peb muaj. Tej Nqe Kev Ntseeg pab peb to taub meej meej heev txog qhov no. Qhov tseeb nyob mus ib txhis li yeej ua lub hauv paus ntawm lub Koom Txoos tiam sis qhov tseeb ntawd loj hlob tuaj tau thiab hloov tau “raws li tus Tswv siab nyiam, ua kom tus Tswv tej kev hlub tshua haum rau noob neej tej zwj ceeb” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 46:15). Ua lwm yam lus hais, “Peb ntseeg tag nrho txhua yam uas Vajtswv tau muab qhia tshwm sim los, txhua yam uas Nws qhia tshwm sim los ziag no, thiab peb ntseeg hais tias Nws tseem yuav muab ntau yam tseem ceeb thiab muaj nqis ntsig txog Vajtswv lub Nceeg Vaj qhia tshwm sim los” (Tej Nqe Kev Ntseeg 1:9).
Tej Tswv Yim Pab Qhia hauv Tsev thiab lub Koom Txoos
Tej Nqe Kev Ntseeg muaj tej lus tseeb tseem ceeb tshaj plaws rau txoj moo zoo uas tau muab txum tim rov qab los.
Xav txog txoj kev kawm Tej Nqe Kev Ntseeg no: Rau txhua nqe kev ntseeg, npaj ib zaj “lus qhia me me” kom piav saib koj ntseeg li cas. Koj zaj lus qhia me me suav tau ib nqes vaj lug kub, ib daim duab, ib zaj nkauj qhuas Vajtswv los sis ib zaj nkauj qhuas Vajtswv rau me nyuam yaus, los sis ib qho uas tau muaj los rau koj hais txog qhov uas ua neej raws li ib qhov tseeb uas nqe kev ntseeg ntawd qhia.
Qhov uas koj paub tej qhov tseeb no pab koj nrog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos sib raug zoo li cas? Tej Nqe Kev Ntseeg tau ua li cas ua rau koj txoj kev kawm txoj moo zoo zoo zuj zus tuaj los sis pab koj qhia txoj moo zoo rau lwm tus neeg?
Kuj saib Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, “Tej Nqe Kev Ntseeg,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv; L. Tom Perry, “The Doctrines and Principles Contained in the Articles of Faith,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2013, 46–48; “Chapter 38: The Wentworth Letter,” hauv Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2011), 435–47.
Tej Nqe Kev Ntseeg 1:9; Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 and 2
Tus Tswv coj Yexus Khetos lub Koom Txoos los ntawm kev tshwm sim.
“Peb ntseeg tias [Vajtswv] tseem yuav muab ntau yam tseem ceeb thiab muaj nqis ntsig txog Vajtswv lub Nceeg Vaj qhia tshwm sim los” (Tej Nqe Kev Ntseeg 1:9). Thaum koj nco txog lub ntsiab cai no, rov qab nyeem Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 thiab 2, thiab nrhiav tej lus uas ntxiv dag zog rau koj txoj kev ntseeg tias tus yaj saub txais tau kev tshwm sim tas mus li. Tej kev tshwm sim no tau pab koj lub neej li cas? Tej kev tshwm sim no tau pab tej hauj lwm hauv Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub nceeg vaj mus tom ntej li cas?
Koj pom dab tsi uas qhia tias lub Koom Txoos yog coj “dhau ntawm Vajtswv uas Muaj Hwj Chim Loj Kawg Nkaus tej kev tshoov siab” niaj hnub nim no? (Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1). Tej zaum koj tshab xyuas tau ob peb zaj lus qhia los ntawm lub tuam rooj sab laj tsis ntev tas los no, nrhiav saib tus Tswv coj Nws lub Koom Txoos li cas—thiab koj lub neej. Lub Koom Txoos tus Thawj Tswj Hwm zaj lus hais zaum tas los no kiag yog zaj uas tsim nyog nyeem ua ntej tshaj plaws.
Koj yuav ua tau li cas yog tias koj los sis ib tug neeg uas koj hlub tsis tshua to taub los sis txais tej yam tus Tswv qhia dhau ntawm Nws cov yaj saub? Yog vim li cas koj ua Vajtswv tsaug rau ib tug yaj saub?
Kuj saib Amaus 3:7; 2 Nifais 28:30; Allen D. Haynie, “Ib tug Yaj Saub uas Muaj Sia Nyob rau Hnub Nyoog Kawg,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2023, 25–28; Tej Ntsiab Lus thiab tej Lus Nug, “Yaj Saub,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv; “Ua Vajtswv Tsaug rau Ib tug Yaj Saub,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 19.
Vajtswv txoj hauj lwm yuav tsum mus tom ntej.
Nyob hauv “Tej Nqe Lus Los ntawm Peb zaj Hais Lus Los ntawm Thawj Tswj Hwm Wilford Woodruff ntsig txog Zaj Lus Qhia Tawm” (nyob qhov kawg ntawm Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1), tus yaj saub tau hais li cas txog qhov uas tus Tswv yuav tsis pub yuav ntau tus poj niam ntxiv? Qhov no qhia dab tsi rau koj txog Vajtswv txoj hauj lwm?
Yog xav tau xov xwm ntxiv txog zaj liv xwm ntawm Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1, saib Saints, 2:602–15; “The Messenger and the Manifesto,” hauv Revelations in Context, 323–31; Tej Ntsiab Lus thiab tej Lus Nug, “Kev Yuav Ntau tus Poj Niam thiab tej Tsev Neeg Nyob hauv Utah Thaum Ub,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv.
Wilford Woodruff, los ntawm H. E. Peterson
Kuv tso siab rau tus Tswv, twb yog thaum kuv tsis to taub tag nrho los yog.
Peb tsis paub yog vim li cas cov mej zeej dub uas yog caj ceg tuaj Afikas tuaj txais tsis tau kev tsa rau lub pov thawj hwj thiab tej kab ke tuam tsev rau ib ntu. Txawm tias muaj lus nug ntau uas nyuaj heev hais txog txoj kev cai no, cov Ntseeg Dub feem coob tso siab rau tus Tswv (saib Paj Lug 3:5) thiab ua ruaj nrees muab siab npuab Nws thoob plaws lawv lub neej. Kev kawm txog lawv txoj kev ntseeg thiab tej yam uas muaj los rau lawv tej zaum yuav tshoov koj lub siab thiab. Nram qab no yog lawv tej zaj, nyob ntawm history.ChurchofJesusChrist.org:
-
“In My Father’s House Are Many Mansions” (zaj dab neeg txog Green Flake)
-
“You Have Come at Last” (zaj dab neeg txog Anthony Obinna)
-
“Break the Soil of Bitterness” (zaj dab neeg txog Julia Mavimbela)
-
“I Will Take It in Faith” (zaj dab neeg txog George Rickford)
-
“Long-Promised Day” (zaj dab neeg txog Joseph W. B. Johnson)
Thaum koj nyeem Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 2, koj kawm dab tsi txog tus Tswv txoj kev coj tej kev cai hauv Nws lub Koom Txoos? Xav txog saib koj tau kawm tso siab rau tus Tswv twb yog thaum koj tsis to taub txhua yam zoo tag nrho.
Kuj saib 2 Nifais 26:33; “Witnessing the Faithfulness,” hauv Revelations in Context, 332–41; Tej Ntsiab Lus thiab tej Lus Nug, “Tej Haiv Neeg thiab lub Pov Thawj Hwj,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv; Ahmad Corbitt, “A Personal Essay on Race and the Priesthood,” feem 1–4, history.ChurchofJesusChrist.org; BeOne.ChurchofJesusChrist.org.
Yeej tsis ua li cas hais tias “Kuv tsis paub.” Txawm hais tias koj yuav tsum rau siab pab cov neeg koj qhia kom teb tau lawv cov lus nug txog txoj moo zoo los, tus Tswv yeej tsis xav hais tias koj yuav paub txhua yam. Thaum koj tsis paub saib yuav teb li cas, cia li lees tias tsis paub li. Ces qhia cov neeg uas xav kawm txog tej lus qhuab qhia uas tshwm sim los lawm, thiab ua tim khawv txog tej yam uas koj paub zoo.
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib tej phau xov xwm Liyahaunas thiab Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas rau lub hlis no.
Tej Tswv Yim Pab Qhia cov Me Nyuam
Kuv ntseeg Yexus Khetos txoj moo zoo.
-
Xav txog qhov uas nrhiav kom tau thiab hu tej nkauj qhuas Vajtswv los sis cov me nyuam tej nkauj qhuas Vajtswv uas yuav pab koj cov me nyuam to taub ob peb Nqe Kev Ntseeg. Tej zaum lawv yuav pab koj xaiv tej nkauj hu. Pab koj cov me nyuam pom seb cov nkauj piv rau tej Nqe Kev Ntseeg li cas.
-
Koj thiab koj cov me nyuam sau tau cov lus nug rau hauv ntawv ua ke uas yog cov lus nug uas tej zaum tib neeg yuav muaj txog Yexus Khetos txoj moo zoo los yog Nws lub Koom Txoos. Ces nej mam li ua hauj lwm ua ke kom teb tau cov lus nug ntawd siv tej Nqe Kev Ntseeg. Peb yuav ua dab tsi ntxiv thaum peb muaj lus nug txog txoj moo zoo?
Tej Nqe Kev Ntseeg 1:9; Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 thiab 2
Tus Tswv coj Nws lub Koom Txoos dhau ntawm Nws tus yaj saub.
-
Kom pab koj cov me nyuam to taub nqe kev ntseeg thib cuaj, tej zaum koj yuav muab ib xuv vaj lug kub thiab ib daim duab txog tus yaj saub (los sis ib phau Liahona uas hais txog lub tuam rooj sab laj tas los no) rau lawv tuav. Hais kom lawv tsa xuv vaj lug kub thaum koj nyeem cov lus “txhua yam uas Vajtswv tau qhia los lawm” thiab tsa daim duab los sis phau ntawv xov xwm thaum koj nyeem “txhua yam uas Nws tab tom qhia tawm” (Tej Nqe Kev Ntseeg 1:9). Yog vim li cas peb yuav tsum muaj cov yaj saub yav thaud thiab niaj hnub nim no tib si?
-
Tej zaum koj cov me nyuam yuav kawm saib cov yaj saub ua li cas coj peb kev thaum lawv ua raws nraim ib co ntawv qhia kom ua tau ib yam dab tsi, xws li zaub mov los sis ib qho khoom ua si. Koj piv tau cov kev qhia no rau cov lus qhia Yexus Khetos muab rau peb dhau ntawm tus yaj saub. Tus Tswv tau qhia dab tsi rau peb dhau ntawm Nws tus yaj saub niaj hnub nim no?
Vajtswv hu cov yaj saub kom coj Nws lub Koom Txoos.
Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 thiab 2
Cov yaj saub pab peb paub saib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub siab xav yog dab tsi.
-
Tej zaum muab tej vaj lug kub yav thaum ub piv rau tej kev tshwm sim niaj hnub nim no yuav pab koj cov me nyuam to taub Ob zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai. Tej zaum koj yuav hais kom lawv nyeem Cov Tub Txib 10:34–35 thiab Yakhauj 2:27–30 thiab caw lawv txiav txim siab saib nqes vaj lug kub piv rau Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 1 (uas txwv tsis pub yuav poj niam ntau) thiab zaj twg piv rau Zaj Lus Tshaj Tawm Raug Cai 2 (uas tshaj tawm tias kev tsa rau lub pov thawj hwj thiab tej kab ke tuam tsev yeej muaj rau txhua haiv neeg). Ua tim khawv hais tias tus Tswv tshwm sim Nws lub siab xav rau cov yaj saub yav thaud thiab niaj hnub nim no.
Yog xav tau tswv yim ntxiv, saib phau xov xwm Phooj Ywg rau lub hlis no.