Nāciet, sekojiet Man!
Mācības un Derību 95., 103. un 107. nodaļa
Apslēptie dārgumi
Iedziļinies Svētajos Rakstos! Tas ir tā vērts.
Tas Kungs mums mīloši atgādina par baušļiem, pret kuriem esam nevērīgi izturējušies.
Mācības un Derību 95. nodaļā Tas Kungs bija nedaudz vīlies svētajos. Viņš jau iepriekš bija viņiem pavēlējis celt templi (skat. Mācības un Derību 88:119), taču piecus mēnešus vēlāk viņi neko nebija izdarījuši.
Mūsdienās tas šķiet neiedomājami. Tempļu celtniecība ir mūsu galvenā prioritāte! Taču 1833. gadā Tas Kungs nebija tik daudz atklājis par tempļiem. Svētie nespēja pilnībā novērtēt, cik svarīgi tie būs.
Tad nu ko Tas Kungs darīja? Viņš sīki aprakstīja, kāpēc Viņš vēlas, lai viņi uzceltu templi (skat. Mācības un Derību 95:8–17). Viņš papildināja to, ko bija teicis iepriekš, sniedzot jaunas atziņas un uzsverot, cik tas ir svarīgi.
Grēks nes pārmācīšanu, taču Tas Kungs tik un tā apsola svētības.
1834. gadā svētie prātoja, kāpēc Tas Kungs ļāva ienaidniekiem viņus vajāt un padzīt no viņu zemes. Tas Kungs sniedza divas atbildes caur pravieti Džozefu Smitu.
Pirmkārt, Tas Kungs teica, ka dažkārt Viņš ļauj ļaunajiem darīt sliktas lietas, „lai viņi piepildītu savu nekrietnību mēru” (Mācības un Derību 103:3). Alma to izteica šādi: „Viņš pieļauj, ka tie var darīt [sliktas] lietas …, lai tie sodi, ko viņš tiem uzliks savās dusmās, būtu taisnīgi” (Almas 14:11).
Otru iemeslu, ko Tas Kungs deva svētajiem attiecībā uz viņu izaicinājumiem, droši vien bija nedaudz grūtāk uzklausīt: „Lai tie, kas saucas Manā Vārdā, tiktu pārmācīti uz īsu brīdi …, tāpēc ka viņi pilnībā neuzklausīja tos priekšrakstus un pavēles, ko Es tiem devu” (Mācības un Derību 103:4).
Tas nenozīmē, ka Dievs atbalstīja viņu ienaidnieku ļauno un nelikumīgo rīcību. Viņš „neiedvesmoja” ļaundarus uzbrukt svētajiem; Viņš ļāva viņiem izmantot savu rīcības brīvību un neiejaucās, lai viņus apturētu.
Taču Tas Kungs joprojām apsolīja — ja svētie paklausīs, „viņi nekad nepārstās gūt virsroku” (Mācības un Derību 103:7).
Kāpēc priesterība ir nosaukta Melhisedeka vārdā?
Tu, iespējams, prāto, kāpēc augstākā priesterība ir nosaukta Melhisedeka vārdā. Tas Kungs to paskaidroja caur pravieti Džozefu Smitu:
„Pirms viņa, [Melhisedeka], dienām tā tika saukta Svētā priesterība pēc Dieva Dēla kārtas. Bet aiz cieņas jeb godbijības pret Augstākās Būtnes Vārdu, lai novērstu pārāk biežu Viņa Vārda atkārtošanu, viņi — sendienu baznīca — šo priesterību nosauca par Melhisedeka priesterību” (Mācības un Derību 107:3–4).
Padomā, cik bieži mēs pieminam „Melhisedeka priesterību” Baznīcas sanāksmēs un neformālās sarunās. Tagad iedomājies, ja „Melhisedeka” vietā mēs katru reizi teiktu „Dieva Dēls”. Tas sāktu šķist necienīgi. Tas Kungs vēlējās to novērst.