Dalīšanās priekā Kenijā
Kad Roberts atrada evaņģēliju, viņš tajā vēlējās dalīties ar ikvienu, kuru pazina. Tik tiešām — ar ikvienu.
Leslija Nīlsona un Ērika D. Snaidera fotogrāfijas
Kopš kristībām 2024. gada augustā 18 gadus vecais Roberts L. no Kenijas uz Baznīcu ir atvedis vairāk nekā 50 draugus un 25 no viņiem ir kristījis!
Tāda bija statistika, kad mēs ar viņu runājām pirms dažiem mēnešiem. Kopš tā laika šis skaits, iespējams, ir palielinājies.
Roberts, Bukuru draudzes loceklis Kisumu Kenijas apgabalā, tika iepazīstināts ar Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu 2024. gada sākumā, kad viņš satika kādu amerikāni, kurš Kenijā veica humāno darbu.
„Es patiešām negaidīju, ka mana dzīve kļūs labāka,” saka Roberts. „Maniem vecākiem nebija naudas; viņi nevarēja mani sūtīt uz skolu.” (Kenijā ir jāmaksā pat par mācībām valsts skolā.)
„Taču es zināju, ka Debesu Tēvs man palīdzēs. Es sāku lūgt Dievu un lasīt Jauno Derību. Tad es satiku savu sponsoru.”
Viņa „sponsors” bija Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis, kurš svētīja Roberta dzīvi divos veidos: viņš palīdzēja viņam iegūt izglītību un, kas ir vēl svarīgāk, dalījās ar viņu evaņģēlijā (tāpat kā kāds cits jaunietis, kurš nesen bija pievienojies Baznīcai). Roberts tika kristīts pēc aptuveni sešiem mēnešiem.
Roberts L. no Kenijas ir aicinājis uz baznīcu desmitiem cilvēku — kaimiņus, skolasbiedrus, bērnus, ar kuriem kopā sporto, — visus.
Dalīšanās prieks
Roberts, protams, vēlējās dalīties savās jaunajās svētībās ar citiem. Viņš nevienam nevarēja sponsorēt izglītību. Taču viņš noteikti varēja viņiem mācīt evaņģēliju!
Viņš sāka aicināt cilvēkus uz baznīcu — kaimiņus, skolasbiedrus, bērnus, ar kuriem kopā sportoja, — visus, kurus viņš pazina. „Vienu svētdienu es atnācu ar kādiem pieciem cilvēkiem, tad citā svētdienā — ar desmit,” viņš stāsta. „Tad es pie viņiem sūtīju misionārus, lai viņi varētu saprast un zināt, ka šī Baznīca ir patiesa un ka viņi var pieredzēt to pašu, ko pieredzēju es.”
Nepagāja ilgs laiks, līdz daži Roberta draugi izvēlējās kristīties un lūdza viņu izpildīt šo priekšrakstu.
Baznīca Āfrikā strauji aug, daļēji pateicoties tādiem mācekļiem kā Roberts. Viņš kristīja 10 cilvēkus vienā nedēļā, 11 cilvēkus nākamajā nedēļā un „tikai” 4 cilvēkus vēl nedēļu vēlāk.
Roberts aicina draugus uz savu Baznīcas draudzi, kas tiekas virs zālāja uzslietā teltī.
Vairāk nekā ducis šo tikko kristīto draugu bija kopā ar viņu konferencē „Jauniešu spēkam” Kenijā pagājušā gada decembrī, tostarp arī draugs, kurš jau bija kristījis vienu no saviem draugiem.
Redzi, kā veidojas šī inerce? Tā pastiprinās pati!
Sajust Garu
Septiņpadsmit gadus vecais Fredriks A. stāsta, ka tad, kad viņa draugs Roberts uzaicināja viņu uz baznīcu, viņš tik spēcīgi sajuta Garu, ka to nevarēja noliegt.
„Kad es atnācu uz baznīcu, mani pārņēma Dieva Gars,” Fredriks saka. „Kad man tika iedota Mormona Grāmata, es to sāku lasīt. Ja man kaut kas nav skaidrs, es vienmēr jautāju savam draudzes prezidentam un lūdzu par to.”
Kopš Roberts (pa kreisi) iepazīstināja Frederiku ar evaņģēliju, viņi ir kļuvuši par draugiem.
Astoņpadsmit gadus vecais Gifts M. ir vēl viens draugs, kuru Roberts kristīja. „Es esmu laimīgs, ka varu būt daļa no patiesās Baznīcas — vienīgās patiesās Baznīcas Visumā,” smaidot saka Gifts.
Gifts ar nepacietību gaida, kad varēs kalpot misijā.
Daudzi cilvēki, kurus Roberts ir aicinājis uz baznīcu, ir izvēlējušies kristīties, un viņi aicina nākt arī citus.
Priekšā vēl daudz darba
Roberts plāno kalpot pilna laika misijā, tiklīdz būs pabeidzis skolu (tāpat kā Gifts un Fredriks). Kāpēc viņš vēlas to darīt, ja viņš jau skaidri zina, kā dalīties evaņģēlijā?
„Man ir jādodas misijā, lai piedzīvotu vēl vairāk un iemācītos vairāk,” saka Roberts. „Tas stiprinās manu ticību un mainīs manu attieksmi. Tas ir tas, ko Dievs vēlas, lai es darītu.”
Roberts nav pārstājis dalīties evaņģēlijā. Viņš plāno kalpot misijā. „Tas ir tas, ko Dievs vēlas, lai es darītu,” viņš saka.