„Dalīšanās labajā vēstī”, Draugs, 2026. g. marts, 36.–37. lpp.
Dalīšanās labajā vēstī
Patiess stāsts no Kenijas.
Kādā gaišā Lieldienu svētdienā Kārlis pamodās agri no rīta un skrēja uz virtuvi. Viņš varēja sajust kokosriekstu un garšvielu smaržu no mammas tikko pagatavotajiem mahmari. Kārlis iekodās vienā no siltajiem, pufīgajiem trijstūra formas virtuļiem. „Mammu! Ir Lieldienas! Vai mēs šodien varam noskatīties filmu par Jēzu?” viņš jautāja ar lielu smaidu.
Mamma paskatījās uz viņu un pasmaidīja. „Protams!”
Kārļa mazais brālītis Olivers izskrēja laukā, kamēr mamma un Kārlis apsēdās, lai noskatītos filmu.
Viņi redzēja, kā Jēzus Kristus dara brīnumus un kalpo cilvēkiem. Kad cilvēki sāpināja Jēzu, Kārļa acīs sariesās asaras.
„Mammu, kāpēc viņi to nodarīja Jēzum?” viņš skumji jautāja.
„Viņš izvēlējās ciest par mums,” teica mamma. „Viņš mūs tik ļoti mīl, Kārli. Viņš nomira, lai mēs varētu atkal dzīvot.”
Kad filmā tika parādīta Jēzus Kristus Augšāmcelšanās, Kārlis pasmaidīja. „Skaties, mammu! Viņš atkal ir dzīvs!”
„Tieši tā,” apstiprināja mamma. „Viņš ir augšāmcēlies! Gluži kā eņģelis teica Bībelē.”
Vēlāk Kārlis devās ārā spēlēties. Viņš redzēja Oliveru spēlējamies ar zariem zem mango koka.
„Oliver! Es gribu tev izstāstīt foršu stāstu,” sacīja Kārlis.
Olivers gaidīja, kamēr Kārlis apsēdās zem mango koka. „Vai tas ir par mašīnām?”
„Nē. Vēl labāk!” Kārlis teica. „Tas ir par Jēzu. Viņš nomira, bet tad Viņš atdzīvojās.”
„Tiešām?” Olivers jautāja.
„Jā! Eņģelis teica: „Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies.” Tas nozīmē, ka arī mēs varam dzīvot atkal.”
„Iespaidīgi!” teica Olivers. „Jēzus tiešām ir stiprs.”
Kārlis pamāja ar galvu. Viņš domāja par to, cik ļoti Jēzus Kristus viņu mīl. Tas lika viņa sirdij justies piepildītai un laimīgai. Viņš bija dalījies labajā vēstī ar savu ģimeni, un tas padarīja viņa Lieldienas vēl īpašākas.
Margaridas Estevesas ilustrācijas. Kopēt atļauts vienīgi Baznīcas lietošanai.