„Gatava turpināt augt”, Draugs, 2025. gada novembris, 36.–37. lpp.
Gatava turpināt augt
Judīte nevēlējās atstāt savus Sākumskolas draugus!
Patiess stāsts no Palau.
Judīte sēdēja solā Svētā Vakarēdiena sanāksmē kopā ar saviem vecākiem un brāli. Viņa zīmēja attēlus no Svēto Rakstu stāstiem. Viņa centās klausīties runātāju, taču viņai šķita, ka vēders ir pilns ar nervoziem tauriņiem!
Šodien bija pirmā diena, kad Judītei pirmo reizi vajadzēs apmeklēt Jauno sieviešu klasi, nevis Sākumskolu. Viņa nevēlējās atstāt savus Sākumskolas draugus. Viņai ļoti patika kopā ar viņiem dziedāt un lasīt Svētos Rakstus.
Bet Judītei šogad paliks 12 gadi. Bija pienācis laiks pāriet uz Jauno sieviešu programmu.
Judīte aizvēra acis un klusi noskaitīja lūgšanu. Debesu Tēvs, lūdzu, palīdzi, lai man būtu laba Jauno sieviešu nodarbība.
Pēc noslēguma lūgšanas Svētā Vakarēdiena sanāksmē Judīte dziļi ievilka elpu un devās uz klasi. Vecākās meitenes jau bija tur. Klasē bija četras meitenes. Viņas sarunājās un ķiķināja.
„Sveiki!” sasveicinājās Judīte.
Viņas pasmaidīja. „Sveika!”
Ienāca skolotāja un sasveicinājās ar Judīti. Tad viņa sāka nodarbību.
Nodarbības lielāko daļu Judīte jutās vientuļi. Viņa baidījās runāt, jo viņa vēl nepazina pārējās meitenes. Viņai būs jābūt Jauno sieviešu biedrībā ilgu laiku. Viņai tā šķita kā bezgalība! Vai viņa vienmēr šeit jutīsies vientuļi?
Tad viņas prātā ierunājās klusa balss. Tu nebūsi Jauno sieviešu biedrībā mūžīgi. Tu tikai pieaugi, lai turpinātu doties uz priekšu un mācītos vairāk par to, kā būt par Jēzus Kristus mācekli.
Judīte sajuta mierinājumu šajos vārdos. Viņa atpazina, ka tā viņai palīdz Svētais Gars. Lai gan viņai vēl nebija daudz draugu Jauno sieviešu biedrībā, viņa nebija viena. Viņai bija Svētais Gars.
Pēc nodarbības beigām Judīte uzmeklēja savu ģimeni.
„Kā gāja Jauno sieviešu nodarbībā?” mamma jautāja.
Judīte viņu apskāva. „Bija labi! Man pietrūkst Sākumskolas, un es vēl nepazīstu meitenes. Bet es jutu, ka Svētais Gars mani mierina.”
Mamma pasmaidīja. „Prieks dzirdēt! Un, iespējams, nākamreiz būs vēl labāk.”
Judīte pamāja. Viņa cerēja, ka mammai ir taisnība.
Nākamajā reizē, kad viņai bija Jauno sieviešu stunda, Judīte atkal sasveicinājās ar meitenēm.
„Sveika, Judīt!” viena no viņām ierunājās, „Tu varētu sēdēt man blakus!”
Judīte pasmaidīja un apsēdās līdzās meitenei. Viņas vārds bija Elīna. Pirms nodarbības sākuma viņas daudz runāja. Elīna bija laipna un lika viņai justies gaidītai.
Nodarbības laikā skolotāja vaicāja, vai kādai ir bijusi pieredze ar Svēto Garu.
Judīte pacēla roku. „Es sajutu, kā Svētais Gars man palīdzēja, kad biju satraukta, pievienojoties jaunajām sievietēm,” viņa pastāstīja. „Svētais Gars palīdz man, kad es pieaugu un saskaros ar grūtībām.”
Judīte domāja par to, kā Svētais Gars mierināja viņu, kad viņa jutās vientuļa. Bija patīkami dalīties savā pieredzē ar meitenēm Jauno sieviešu biedrībā.
Pēc tam, kad Judīte bija dalījusies, savās pieredzēs padalījās arī dažas citas meitenes. Judītei patika klausīties tajā, ko viņas stāstīja.
Judītei joprojām dažreiz pietrūka Sākumskolas. Taču, pateicoties Svētajam Garam, viņa bija gatava turpināt augt.
Lizas Brizijas ilustrācijas