Tej Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas
Khetos, Peb tus Cawm Seej, Yug Los


12:24

Khetos, Peb tus Cawm Seej, Yug Los

2023 Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas

Hnub Sunday, Kaum Ob Hlis Ntuj 3, 2023

Cov kwv tij thiab cov muam, nyob zoo zoo siab Christmas!

Peb zoo siab sib sau ua ke hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm kev sib ntsib hawm Vajtswv thaum lub Caij Christmas no. Txawm tias nej nyob qhov twg thaum lub caij Christmas no los xij, thov kom nej txhua tus hnov tau Vajtswv txoj kev hlub thaum peb ua koob tsheej nco txog Yexus Khetos ua lub plawv ntawm Christmas.

Lub caij Christmas yog ib lub caij hu nkauj, hnov tsw thiab noj tej yam qab zib, tos ntsoov tej yam zoo thiab muab khoom plig pub rau lwm tus neeg. Yog ib lub caij sib sau ua ke, txawm tias peb nyob deb los ze.

Feem ntau Christmas yog Christmas tiag thaum peb ua twj ywm coj Christmas txoj kev xyiv fab los rau lwm tus neeg. Tsev neeg feem coob pab ua Santa rau lwm cov neeg. Neeg feem coob coj txoj kev kaj los rau hauv lub ntiaj teb no thaum lawv hais txog Yexus Khetos txoj kev kaj.

Ib yam uas yus nco tau txog lub caij Christmas yog ib yam nco tau txog lub Caij Christmas uas rov qab muaj tshiab. Ib xyoos dhau ib xyoos, tej yam uas peb nco tau txog lub caij Christmas rais los mus ua tej kab lig kev cai, uas yuav pab peb hlub Yexus Khetos—Vajtswv tus Yaj, Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis Tib Leeg Tub, tus Cawm Seej ntawm lub ntiaj teb—yam tob tob li.1

Yog tias nej muaj tej yam uas nej nco tau txog lub caij Christmas, thov kom nej rov qab nco txog tej ntawd lub caij no. Yog tias nej tseem tab tom tsim kom tau nej tej kab lig kev cai Christmas, thov kom tej ntawd ua rau nej hlub Yexus Khetos yam tob tob li thiab thov kom nej tau koob hmoov txhua xyoo.

Cia kuv qhia txog peb tsev neeg Gong peb txoj kab lig kev cai, puas tau?

Qhov thib ib, tus Muam Gong thiab kuv nyiam pom tej khoom Christmas dai saib zoo nkauj uas qhia peb tsev neeg zaj keeb kwm.

Thaum wb tseem hluas ua txij ua nkawm tsis ntev, tus Muam Gong thiab kuv kawm ntawv qib siab hauv teb chaws As Kiv. Wb nyob hauv ib lub kem tsev me me thiab yuav tsum ua tib zoo txuag nyiaj. Wb suav wb cov nyiaj npib ua ntej wb yuav ib tsob ntoo Christmas uas twb yuav ua rau Charlie Brown pab wb tu siab.

Tus Muam Gong yeej los muaj tswv yim, ces nws siv ib co tais khaub ncaws kom ua ib co khoom Christmas dai saib zoo nkauj rau wb tsob ntoo Christmas, ua zoo li me nyuam tub rog Askiv. Txhua tus ntoo kaus mom dub thiab luag nyav.

Tau 43 xyoos no, cov me nyuam tub rog Askiv tau sawv ntsug tiv thaiv wb tsob ntoo Christmas. Cov no ua rau wb xav txog wb thawj lub caij Christmas ua ke—nyob deb deb ntawm wb cov kwv tij neej tsa—thiab txhua lub caij Christmas txij thaum ntawd los.

Wb tus tub tsev neeg tau tsim tej “meeples” no uas yog cov tais khaub ncaws ua thiab. Tej no ua yeeb yam txog cov tub txib thoob plaws lub ntiaj teb. Nej puas pom tias lawv luag nyav? Lawv hnav khaub ncaws raws haiv neeg thoob ntiaj teb? Coj cov npav npe? Lawv qhia kuv tias muaj ib tug zoo li kuv.

Kuv poj niam wb tej khoom Christmas dai saib zoo nkauj yeej ua rau wb nco txog wb cov phooj ywg thiab tej yam uas tau muaj los rau wb nyob ntau qhov txhia chaw. Tej yam uas wb nco tau thaum lub caij Christmas txhua xyoo ua rau wb luag nyav.

Tus yaj saub Amas ua tim khawv hais tias qhov uas lub ntiaj teb tig mus tig los raws caij qhia hais tias muaj Vajtswv. Lub caij Christmas yog ib lub sij hawm tseem ceeb hauv qhov uas lub ntiaj teb siv sij hawm 365¼ hnub txhua xyoo tig mus ib ncig ntawm lub hnub. Thaum peb tig mus rau ib lub caij Christmas dua ib zaug ntxiv txhua xyoo, kuv xav txog qhov uas tus kws sau E. B. White sau txog “Sij Hawm lub Voj Voog.”2

Nws hais tias tsuas yog thaum peb paub tab zuj zus mus peb thiaj to taub hais tias “sij hawm tsis mus raws ib lub voj voog hlo li.” Sij hawm lub voj voog tej zaum zoo li “zoo tag nrho, tsis hloov hlo li, yeej paub ua ntej yuav zoo li cas, tsis muaj chiv keeb tsis muaj qhov kawg.” Tiam sis tsuas yog thaum peb tseem hluas xwb peb thiaj xav tias mus raws ib lub voj voog thiab rov qab los rau qhov pib es tseem hluas li qub.

Rau kuv, qhov uas kuv rov qab los rau txhua lub caij Christmas es zoo ib yam li qhov qub tiam sis zoo li txawv me ntsis qhia tias lub sij hawm (thiab chaw) yeej yog ib qho ncaj qha mus thiab mus raws ib lub voj voog tib si. Saib seb ib txoj “kev ncaj thiab nqaim”3 thiab ib txoj “kev mus ib ncig ib txhis li”4 piv tau rau ib qho kev khi lus muaj tseeb tiag uas tsom ntsoov tus me nyuam Khetos yug los rau ntawm lub nroog Npelehees.

Ua li no, rau kuv, ib feem ntawm qhov zoo kawg ntawm lub caij Christmas yog kuv yog ib tug me nyuam yaus thiab ib tug neeg laus thaum tib lub sij hawm. Ua neeg laus peb zoo siab txog tej yam uas ua rau cov me nyuam zoo siab ib yam li thaum peb tseem yau. Thiab peb nrog cov me nyuam zoo siab thaum peb ua tej yam thiab tej kab lig kev cai ua ke uas peb yuav nco qab ntsoov mus li.

Muaj dua ib txoj kab lig kev cai Christmas uas tsev neeg Gong nyiam ua heev yog txawb cov khoom ua yeeb yam txog Yexus hnub yug rau sawv daws saib—es lus Miskas hais tias crèche los sis nativity.

Puas yog nej nyiam qhov uas cov nativity tsom ntsoov Yexus Khetos, es caw peb los ua ib yam li ntawd? Ib yam li ib tug tub txib uas rov qab los hais tsis ntev tas los no hais tias, “Ua ntej kuv mus ua tub txib, Yexus Khetos yog ib feem ntawm kuv lub neej. Niaj hnub nim no Nws yog kuv lub neej.”

Peb tsev neeg tej crèche no yeej loj los sis me thiab muaj ntau yam sib txawv txav, yog ntau yam sib txawv ua, thiab los ntawm ntau qhov chaw. Txhua qhov crèche ua tim khawv txog Yexus Khetos thiab qhov uas Nws foom koob hmoov rau txhua haiv neeg, txhua xeem neeg, txhua yam lus, thiab txhua yam neeg.

Peb nyiam qhov uas Vajtswv cov me nyuam nyob txhua qhov txhia chaw ua tej khoom ua yeeb yam txog tus me nyuam mos liab Yexus, Maiv Liag, Yauxej, cov Neeg Muaj Tswv Yim, cov tub yug yaj, thiab cov tsiaj txhu nyob ntawd thaum Yexus yug los es muaj tej yam uas ntxim saib ntxim pom. Tej crèche kuj pab peb nco qab ntsoov hais tias Vajtswv hlub tag nrho Nws cov me nyuam; peb pom tau Vajtswv txoj kev hlub nyob hauv tej yam uas ua rau hauv txhua qhov crèche txawm tias tuaj qhov twg tuaj los xij.

Muaj dua ib txoj kab lig kev cai uas peb tsev neeg Gong nyiam ua, txuas ntxiv rau qhov uas peb nyeem cov vaj lug kub hais txog peb tus Cawm Seej txoj kev yug los, peb nyiam nyeem Charles Dickens zaj dab neeg hu ua A Christmas Carol ua ke ua ib tse neeg.

Yog tias kuv npua ib txoj phuam caj dab thiab ntoo kaus mom, nej puas xav hais tias, ib pliag xwb, kuv zoo li Ebenezer Scrooge hauv zaj dab neeg A Christmas Carol?

Tej xyoos, peb tsev neeg nyeem zaj dab neeg A Christmas Carol tag nrho. Peb siv cov niag candy cane do peb cov dej tshov kaus lev kub thiab luag nyav txog cov lus hais tias “Norfolk biffins” thiab “smoking bishop.” Peb tshee tshee thaum tus dab Jacob Marley nchos nws cov saw hlau. Peb zoo siab thaum cov ntsuj plig ntawm lub caij Christmas Yav Nram Ntej, Tam Sim No, thiab Yaj Tom Ntej pab Ebeneezer Scrooge rais los mus ua ib tug neeg tshiab.

Tej xyoos, peb tsev neeg nyeem zaj dab neeg A Christmas Carol tiam sis yog ib zaj uas wb tus tub thiab tus nyab txiav kom luv dua kom cov me nyuam yaus thiaj nyiaj tau.

Thiab tej xyoos, peb tsev neeg nyeem zaj dab neeg A Christmas Carol, zaj uas haum ib daim paib tsheb. Tsuas muaj ob txoj kab lus xwb: “Bah, humbug” thiab “Vajtswv foom koob hmoov rau txhus tus.”

Charles Dickens pib sau zaj dab neeg A Christmas Carol hauv lub Kaum Hli Ntuj thiab sau tiav tas thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj thaum ntxov xyoo 1843—sau rau lub lim tiam xwb. Luam tawm 6,000 phau thawj zaug hauv London thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj 19, 1843. Muag poob tag nrho txog thaum Hmo Ua Ntej Hnub Christmas.

Lawv cov uas sau ntawv txog lub sij hawm uas Charles Dickens sau zaj dab neeg A Christmas Carol hais tias nws sau zaj ntawd thaum lub Teb Chaws As Kiv Victorian tseem tab tom ntsuam xyuas saib lub caij Christmas muaj nuj nqis dab tsi tiag. Ib lub caij Christmas, tej ntoo Christmas, tej kev hu nyob zoo Christmas, tej kev sau ua ke ua ib tse neeg thaum Christmas, tej ntawv Christmas, twb yog tej nkauj Christmas, tej no puav leej muaj qab hau dab tsi rau lub xam khoo?

Nyob rau ib lub sij hawm thaum tib neeg coob ntxhov siab, kho siab, thiab xav tias lawv nyob lawv ib leegDickens zaj dab neeg A Christmas Carol hais txog kev ua phooj ywg, kev hlub, thiab neeg Ntseeg Khetos tej kev coj ua thaum Ebeneezer Scrooge nrhiav tau kev thaj yeeb nyab xeeb thiab kev kho nws lub siab ntsws yav nram ntej, tam sim no, thiab yav tom ntej tib si.

Ib yam li yav thaud, lub ntsiab tseeb ntawm Christmas coj peb txav ze dua rau Yexus Khetos, uas yug los hauv ib lub dab nyuj. Yexus Khetos paub raws li cov nqaij daim tawv saib yuav ua li cas pab tau peb yam muaj siab hlub tshua. Ib yam li yav thaud, Christmas ua koob tsheej nco txog tej kev khi lus, tej kev sib nug moo, thiab tej kev ua neeg zej zog hauv Yexus Khetos thiab ib leeg rau ib leeg.

Cia kuv nug ib lo lus nug txog zaj dab neeg A Christmas Carol uas txawv me ntsis. Yog vim li cas, thaum peb hais txog Scrooge, peb xav txog ib tug neeg laus uas yws yws tas li, ib tug neeg uas xyeej Christmas tsis saib rau nqi hlo li?

Yog vim li cas peb tsis saib tus Scrooge tshiab rau nqi ntau dua? Tus Scooge tshiab, uas ua siab dawb paug muab tus qaib cov txwv xa mus ua ib qho khoom plig Christmas? Tus Scrooge tshiab, uas nrog nws tus tub xeeb ntxev, Freddie, rov qab sib haum? Tus Scrooge tshiab, uas nce Bob Cratchit cov nyiaj qhwv los thiab saib xyuas thiab tu Tiny Tim?

Cia cov uas tsis ntseeg luag thuam. Tus Scrooge tshiab no “ua txhua yam, thiab ntau yam ntxiv mus li thiab.” Nws rais los mus ua ib tug neeg zoo thiab ib tug phooj ywg zoo ib yam li lub ntiaj teb paub.

Yog vim li cas peb thiaj tsis nco qab txog tus Yawm Scrooge ntawd? Puas muaj cov nyob ib ncig ntawm peb, tej zaum twb yog peb tus kheej, uas ua tau neeg txawv yog tias peb yuav tsum tsis saib lawv ua lawv tus neeg qub ntawd?

Tsis muaj ib tug neeg los sis ib tse neeg uas zoo tag nrho. Peb txhua tus muaj tej yam peb ua yuam kev—tej yam peb xav ua zoo dua. Lub caij Christmas no, tej zaum peb yuav txais tau—thiab muab pub rau lwm tus neeg—Yexus Khetos tej txiaj ntsim hloov siab lees txim, zam txim pub thiab tsis nco qab txog tej kev txhaum, ib leeg rau ib leeg thiab rau peb tus kheej tib si.

Cia tej yam qub nrog lub xyoo laus mus. Cia li tso tej kev ntxhov siab thiab tej kev nrov ncha tseg, tej kev kub ntxhov, uas ua rau peb lub neej ntxhov. Cia peb ib leeg pab ib leeg kom pom tau tej yam zoo es tsis txhob tsom ntsoov tej kev yuam kev yav tas los. Cia peb muab sij hawm rau tus Scrooge tshiab hauv peb txhus tus hloov tiag tiag.

Peb tus Cawm Seej los thaum lub caij Christmas kom cawm cov raug kaw dim—thiab tsis yog cov nyob hauv qhov taub xwb. Nws tso peb dim tau ntawm tej dab los ntawm peb lub sij hawm yav nram ntej thiab Nws daws tau peb dim ntawm tej kev khuv xim vim yog peb thiab lwm tus neeg tej kev txhaum. Nws txhiv tau peb dim tawm ntawm peb tej kev qia dub thaum peb rov qab yug dua tshiab hauv Nws.

“Hnub no nej tus Cawm Seej twb yug los … ib tug Cawm Dim, nws yog Khetos tus Tswv.”5

Ces nyob zoo Christmas!

Thov kom nej tej kab lig kev cai thiab tej yam uas nej nco txog Christmas yeej zoo kawg rau nej.

Cia peb zoo siab txog Yexus Khetos, thaum hnub Christmas thiab txhua hnub tib si.

Kuv zoo siab ua tim khawv txog Nws tuav Nws lub npe dawb huv thiab dawb ceev, Yexus Khetos, amees.